Pasākumi

31. janvārī un 1. februārī Tukuma novada pašvaldības vadība, Domes deputāti un Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa devās tikties ar Vānes un Zemītes pagastu iedzīvotājiem, lai diskutētu par Vānes sākumskolas un Zemītes sākumskolas nākotnes redzējumu.

Statistikas dati liecina, ka Latvijā un arī Tukuma novadā skolēnu skaits ar katru gadu samazinās. Mazā skolēnu skaita dēļ, dažās izglītības iestādēs nākas apvienot klases vai īstenot apvienotās mācību stundas, kas var ietekmēt izglītības kvalitāti. Skolēnu skaits konstanti ik gadu samazinās arī Vānes un Zemītes sākumskolās, kas pašvaldībā aktualizējis jautājumu par skolu tīkla sakārtošanu.

To, ka situācija izglītības jomā skolēnu vecākus interesē, apliecināja Vānes un Zemītes pagastos notikusī iedzīvotāju un Tukuma novada pašvaldības pārstāvju tikšanās. Uz tikšanos kuplā skaitā ieradās skolas audzēkņu vecāki, darbinieki, absolventi, pagasta konsultatīvās padomes pārstāvji, pagasta iedzīvotāji un citi interesenti, lai diskusiju ceļā rastu iespējamos risinājumus abu skolu turpmākai darbībai.

Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa klātesošos iepazīstināja ar statistikas datiem Vānes un Zemītes sākumskolās, savukārt Vānes sākumskolas direktore Baiba Asmiņa un Zemītes sākumskolas direktore Ramona Liepiņa-Krauja pastāstīja par skolās ieviestajām tradīcijām, īstenotajiem projektiem un skolēnu sasniegumiem.

Zemītes sākumskolā šobrīd izglītību iegūst 24 izglītojamie, strādā 10 pedagogi un 8 tehniskie darbinieki, savukārt Vānes sākumskolā attiecīgi -19 izglītojamie,15 pedagogi un 12 tehniskie darbinieki. Vairāku gadu garumā skolēnu skaits samazinās, tā, piemēram, pagājušajā mācību gadā Zemītes pagastā pirmsskolas izglītības grupu beidza astoņi bērni, bet tikai divi no tiem mācības turpināja vietējā skolā. Daļa bērnu mēro ceļu uz citām izglītības iestādēm mūsu novadā- Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolu, Kandavas Reģionālo pamatskolu, Tumes pamatskolu un Tukuma E.Birznieka-Upīša 1.pamatskolu. Vānes pagasta bērni izvēlas arī citu novadu skolas- Kuldīgas novadā izglītojas deviņi bērni, trīs skolēni dodas uz Bauskas novadu, divi uz Talsu novadu un viens mācās Ventspilī. Nepietiekama izglītojamo skaita dēļ un taupot finanšu līdzekļus, mācību procesu nākas nodrošināt apvienotajās klasēs, kas ilgstošā laika periodā var ietekmēt izglītības kvalitāti.

D.Strazdiņa uzslavēja Zemītes sākumskolas direktori par līdz šim ieguldīto darbu audzēkņu piesaistīšanā, skolai īstenojot sešas dažādas izglītības programmas, starp kurām ir licencētas arī speciālās izglītības programmas. Audžu ģimeņu vecāki atzinīgi novērtēja Zemītes sākumskolas pedagogu darbu ar speciālās izglītības programmu audzēkņiem, norādot, ka šajā skolā bērni ar mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības vai garīgās attīstības traucējumiem beidzot jūtas gaidīti, saprasti un pieņemti.

Vānes sākumskolas direktore Baiba Asmiņa, kura amatā ir tikai no šī mācību gada sākuma, norādīja, ka Vānes skola pavisam nesen jau piedzīvojusi reorganizāciju, kad no 2022. gada 1.septembra tā reorganizēta no pamatskolas uz sākumskolu. Vānes pagasta pārvaldes vadītāja Signija Tauriņa-Alksne atzinīgi novērtēja jaunās direktores līdz šim paveikto, par jūtamām pozitīvām pārmaiņām un labo sadarbību starp skolu, vecākiem un pagastu pārvaldi.

Diskusiju laikā izskanēja vairāki iespējamie risinājumi abu skolu turpmākai darbībai. Kā viens no optimizācijas risinājumiem tika piedāvāts- reorganizēt skolu par kādas citas mācību iestādes, piemēram, Kandavas Reģionālās pamatskolas filiāli. Izskanēja arī viedoklis par izglītības pakāpes samazināšanu, piemēram, atstājot pagastu skolās 1.-3. klases vai saglabājot tikai pirmsskolu. Protams, liela daļa klātesošo pauda pārliecību par sākumskolas statusa saglabāšanu abām pagastu skolām.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa uzsvēra, ka, lai arī kāds būs deputātu gala lēmums par Vānes un Zemītes sākumskolu turpmāko likteni, pirmsskolas izglītības iestādes abos pagastos tiks saglabātas.

Tukuma novadā pēc administratīvi teritoriālās reformas kopumā ir 45 izglītības iestādes – vidusskolas, pamatskolas, sākumskolas, profesionālās ievirzes skolas, pirmsskolas, kā arī viena internātpamatskola un četras privātās izglītības iestādes. No pašvaldības 2023. gada budžeta kopumā skolām atvēlēti 40 125 966 eiro, kas veido ap 46 procentiem no visa pašvaldības budžeta.

Lasīt visu ziņu (23)

Dārzā auga ķirsītis,

Putni ogas ēda.

Zvirbulītis ēda,

Balodītis ēda,

Zīlīte ēda.

Bet vārnu mēs caps, noķersim,

Ja nenoķersim, tad aizbaidīsim.

Ziemā, kad uzsnieg sniegs, Latvijā ziemojošiem putniem ir arvien grūtāk atrast barību. Draudzības mēneša noslēgumā, jauktās grupas bērni, sagatavoja cienastu pašiem mazākajiem draugiem - putniņiem.  Cienasta gatavošanā tika izmantots zemesriekstu sviests, graudi un dažādas sēkliņas. Pagatavoto cienastu bērni izkāra bērnudārza teritorijā augošajos ķiršos un forsitijās.

                                                                                                  Skolotāja Ieva

Lasīt visu ziņu (7)

Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības “Piejūra” jau tradicionāli organizētais konkurss, kurš ik gadus apvieno  desmitiem izglītības iestāžu un simtiem bērnu, šajā mācību gadā  norisināsies no 20.septembra līdz 2023.gada 20.aprīlim un piedāvās dalībniekiem bez makulatūras vākt arī izlietotās baterijas. Konkurss turpmāk sauksies “Palīdzēsim dabai!”

“Šajā rudenī esam gandarīti par sadarbības uzsākšanu ar SIA “Zaļais Centrs”.  Esam vienojušies kopīgiem spēkiem  ierobežot vides piesārņošanu un veicināt atkritumu apsaimniekošanu, šķirošanu un atkārtotu izmantošanu, lai mazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu  CSA poligonā “Janvāri”. Šī  sadarbība sāksies ar “Zaļā Centra” iesaisti mūsu tradicionālajā skolu konkursā, kur šajā mācību gadā, paralēli makulatūras vākšanai, aicināsim dalībniekus nodot arī izlietotās baterijas. Vēlamies, lai mūsu sadarbība būtu regulāra ar mērķi veidot ilgtspējīgu vidi un novērst dažādu bīstamo atkritumu nonākšanu dabā,” stāsta atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības “Piejūra” vadītājs Ēriks Zaporožecs.

Par nepieciešamību savākt izlietotās baterijas SIA Zaļais Centrs projektu vadītāja Žanna Lampicka saka : “Ar baterijām mēs sastopamies ikdienas dzīvē savā mājoklī. Lai baterija no dzīvības devējas kādai ierīcei nepārvērstos par paša cilvēka veselības iznīcinātāju, pēc to izlietošanas svarīgi baterijas nodot tur, kur tās turpina ceļu uz otrreizēju pārstrādi vai pienācīgu utilizēšanu. Tas ļauj ne vien saudzēt vidi, bet arī atgūt vērtīgus metālus atkārtotai izmantošanai, pagarinot izsīkstošo dabas resursu dzīves ciklu. Mēs ļoti ceram, ka bateriju savākšanas kampaņa nepārprotami veicinās bateriju savākšanu, novēršot to nokļūšanu vidē. Līdz ar pieaugošo izpratni un atbildību par izlietoto bateriju kaitīgo ietekmi, pieaugs pieprasījums pēc atkritumu šķirošanas iespējām.”

Konkursa norises laikā dalībnieki tiek aicināti vākt izlietoto vai nevajadzīgo biroja papīru, kartonu, grāmatas, žurnālus, bukletus un citus papīra un kartona izstrādājumus, kā arī izlietotās baterijas. Makulatūrai  ir jābūt sasietai pakās un saliktai kartona kastēs vai maisos. Baterijas ir parocīgi vākt izlietotās plastmasas ūdens pudelēs, jo tās var pēc tam aizskrūvēt un nodot kopā ar makulatūru, piesakot  bezmaksas izvešanu.

Makulatūru uz pārkraušanas-šķirošanas staciju (Tukumā, Kandavā, Rojā) vai poligonu “Janvāri” var nogādāt arī pašu spēkiem, informējot stacijas/poligona operatoru, lai ievestais apjoms tiek reģistrēts uz konkrēto izglītības iestādi. Konkursa norises laikā makulatūras izvešanu var pieteikt neierobežotu reižu skaitu.

“Mēs esam ļoti priecīgi, ka saglabājas skolēnu un bērnudārza audzēkņu un viņu ģimeņu vēlme katru  gadu  no jauna turpināt makulatūras vākšanu, jo tā arī visa sabiedrība tiek izglītota un iesaistīta atkritumu šķirošanā”, turpina Ēriks Zaporožecs, “ja izlasītie laikraksti un žurnāli, nevajadzīgie dokumenti, savu laiku nokalpojušās grāmatas netiks izmesti  kopā ar citiem atkritumiem, bet nodoti otrreizējai pārstrādei, tie piedzīvos otru dzīvi -  tiks saražoti jauni papīra izstrādājumi un taupīti gan enerģijas,  gan mežu resursi. Ja izlietotās baterijas, kas ir bīstamie atkritumi, nenonāks dabā – ieguvēji būsim mēs visi. ”

Arī  šogad  katra savāktā makulatūras tonna atgriezīsies pie dalībniekiem kā  viena paka biroja papīra, bet pašiem čaklākajiem dalībniekiem balvā tiks apmaksāti transporta izdevumi izglītojošai ekskursijai. Savukārt, SIA ” Zaļais centrs” parūpēsies par balvu fondu bateriju vākšanas uzvarētājiem.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties mājas lapā:  www.piejuraatkritumi.lv

Lasīt visu ziņu

Esmu dzimusi 1952.gadā Zemītes ciemā. Mācījos Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam Mākslas akadēmijā grafikas nodaļā.

                   Paredzu, ka manus darbus nesapratīs. Sākumā es pati ne visai apzinājos kāpēc man gribas uzkrāsot to vai citu gleznu. Tagad zinu, ka tās ir manas emocijas ko esmu ielikusi, domājot par to, kas notiek pasaulē.

                   Ārsts P.Kļaviņš ir teicis, ka mūsu civilizācija ir nulles civilizācija. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs karojam. Ir tādi ieroči ar ko var iznīcināt visu cilvēci. Par to rakstīja Z.Mauriņa savā grāmatā Par pasaules vienotību.

                   Citēju: „Kopš totāla iznīcība apdraud arī lielās tautas, ir skaidrs, ka patiesu mieru, t.i., cilvēka cienīgu dzīvi var dot tikai visu rasu un tautu, tik labi lielo, kā arī mazo, brīva politiska, saimnieciska un kultūras sadarbība. Ka imperiālisms ir lielisks, tam var ticēt tikai debīlie un garā vājie.”

                   Jāsaprot: „Vai nu mēs izglābsimies visi, vai arī visi kopā aiziesim bojā. Pasaules vēsture laiku pa laikam jāraksta no jauna; šodien akcents no slepkavniecisku darbu slavināšanas jāpārnes uz garīgās dzīves plauksmi.”

„Atziņas spēku var salīdzināt ar sauli, kas apgaismo pasauli, zemi un citas planētas.”

„Var labi zināt daudzas valodas, taču radošam darbam tikai tad būs rezultāti, ja tas dzimst valodā, kura apgūta kopš bērna kājas. No seniem laikiem iekarotāji likuši šķēršļus brīvai pakļaujamās tautas valodai, saprazdami, ka mātes valodas iznīcināšana nozīmē patstāvīgā indivīda uzveikšanu. Savu apvārsni mēs paplašinām, citos ieklausīdamies, nevis tos pakļaudami.”

                   „Tuvoties pasaules vienotībai palīdz katrs, ja viņš īsteno trīs lietas: dara garīgu sava paša dzīvi; cenšas iepazīt un uzklausīt citus; atrod sevī spēku atzīt arī svešādo.”

                   Tā rakstīja Z.Mauriņa 1963.gadā. Vai tā ir utopija? Bet kas notiek tagad? Nākotne ir miglā tīta.

Lasīt visu ziņu

Skolotāja Aija Lagzdiņa, kopā ar sestās klases audzēkņiem, šodien izmēģināja izgatavot ierakumu sveces. Iepazīstinot ar savu veikumu darba grupiņa saka: "Šodien tapa mūsu pirmā blindāžas svece, kuru pievienosim sūtījumam uz Ukrainu".

Turpinājām tīt sveces arī februārī...

Foto: Aija Lagzdiņa

Lasīt visu ziņu (12)