Pasākumi

No 23. līdz 27. janvārim ar radošiem un izzinošiem pasākumiem un aktivitātēm,  Kandavas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Zīļuks” atzīmēja savu četrdesmit piekto jubileju.

Svētku nedēļā bērni kopā ar audzinātājām rotaļnodarbībās apguva bērnudārza vēsturi, apskatīja fotoalbumus, dziedāja iestādes himnu, gatavoja svētku dekorus, dāvanas un apsveikumus, kas pēcāk bija apskatāmi izstādē. Par godu jubilejas ballītei tika iets rotaļās un klāts svinību galds ar pašu gatavotiem veselīgiem našķiem.

Jubilejas kulminācija notika 26. janvārī- darbinieku dienā, kurā godināja ilggadējos PII “Zīļuks” darbiniekus. Gaviļniekus svētkos sveica arī Kandavas un pagastu apvienības vadītājs Jānis Mazitāns.

Atklājot jubilejas svinības, bērnudārza vadītāja Dina Tauriņa sveica visus pasākuma dalībniekus un izteica, cik lepna jūtas ar tik pieredzes bagātu, kvalificētu un noturīgu darbinieku komandu. Ģimeniskums, sirsnība un radošums - šīs trīs īpašības vieno visus Zīļukā strādājošos. Paldies tika teikts ne tikai audzinātājām, bet arī auklītēm un visiem citiem darbiniekiem, kuri ikdienā rūpējas, lai bērni justos ērti un omulīgi.

Īpaši tika sumināti sešpadsmit ilggadējie PII “Zīļuks” darbinieki: Inese Adsone, Maija Egle, Gunta Talsmane, Dagnija Lāce, kuras nostrādājušas vairāk kā 40 gadus; Gunita Šmite, Sarma Frīdenberga, Sanita Štrāla, Valda Trubača, Sigita Pušmucāne, Evija Jansone, Solvita Vinberga-Bambe, Valda Vjaksa, Lita Vītola, kuras nostrādājušas vairāk kā 30 gadus un Mudīte Skrastiņa, Laila Goldberga, Inese Kačika, Inta Štoferte un Dina Tauriņa, kuras bērnudārzā “Zīļuks” strādājušas vairāk kā 20 gadus.

Visus aizkustināja bērnudārza mūzikas skolotājas Lienes Grosas sagatavotais koncerts, kam sekoja apsveikumi, dāvanas, spēles par un ap bērnudārza vēsturi un atmiņu stāsti.

Lasīt visu ziņu (39)

Šodien pāršķīrām vienu labo darbu dienasgrāmatas lapu. Apciemojām Tukuma dzīvnieku patversmi, kur nogādājām 17 bērnu darinātas dzīvnieku gultiņas. Iepazināmies ar kaķu mājās iemītniekiem un izvedam pastaigā mazos suņukus....

Foto un teksts: Ramona Liepiņa Krauja

Lasīt visu ziņu (7)

26. janvārī plkst. 19.00 Kandavas kultūras namā notika ekskluzīva latviešu daudzsēriju filmas "NELŪGTIE VIESI" pirmizrāde. 

Tas kandavniekiem bija īpašs notikums, jo filma tika uzņemta Kandavā un pagājušajā vasarā divus mēnešus visa filmēšanās grupa bāzējās tieši mūsu kultūras namā.

Filmas producente Lelde Kovaļova šovakar ieradās kopā ar filmas režisoru Vladu Kovaļovu un galvenās lomas aktieri Andri Daugaviņu, kā arī pasākuma aizkadra operatoru Kristiānu Bērziņu.

Interesanti bija filmā redzēt Kandavu no cita skatu punkta un vēl uz lielā ekrāna. Zāle bija pilna skatītāju un visi sanākuši, lai baudītu atpūtu kopā.

Filma ir spraiga, asiem notikumiem bagāta, bet tai caurvijās liela deva humora un zālē ik pa laikam bija dzirdami smiekli. Ļoti labs latviešu seriāls, kuru ir patiesa interese skatīties tālāk. Paldies TET par šo ekskluzīvo pirmizrādes iespēju tikai Kandavā un par lielisko dāvanu kuponu katram apmeklētājam- mēneša bezmaksas televīzijas abonēšanai.

Paldies Leldei un visai viņas lieliskajai komandai!

Filmu aizliegts skatīties personām līdz 16 gadu vecumam!
Filma satur rupju leksiku, seksa ainas un/vai šausmas un vardarbību, kā arī narkotiku lietošanu u.tml. elementus, kas padara to nepiemērotu personām, kas jaunākas par 16 gadiem.

Seriāla "Nelūgtie viesi" ir  stāsts par sarežģītu izmeklēšanas lietu, kuru risina divi izmeklētāji – Ričards un Oskars. Galvenajās lomās talantīgie aktieri Andris Daugaviņš ("Kriminālās ekselences fonds") un Niklāvs Kurpnieks ("Bezvēsts pazudušās"), kā arī  Mārtiņš Kalita, Katrīna Kreile, Normunds Laizāns, Toms Kursītis, Varis Vētra, Kristīne Nevarauska-Atkočūne, Gerda Embure un citi.

Pēc ballītes kādā viesu mājā meža ielokā tiek atrasts miris jubilārs – 27 gadus jaunais Valters, ko atveido Toms Kursītis. Aizdomās turamie kļūst visi, kuri bija šajās dzimšanas dienas svinībās – Valtera tuvākie un uzticamākie draugi. Turklāt izmeklēšanu sarežģītāku padara fakts, ka visi liecinieki nepārtraukti melo un neviens nav gatavs atklāt, kas patiesībā notika slepkavības naktī, pēc kuras katram no viņiem dzīve vairs nekad nebūs tāda, kā iepriekš. Jo mums katram ir kāds noslēpums, ko mēs nekad negribētu atklāt pārējiem.

Filmas uzņemšana norisināsies lielākoties Kandavas pilsētā un tās apkārtnē.

Filmas treileris

https://failiem.lv/u/paecttft2?fbclid=IwAR2tJSdX4CodSSHhgJjL0Cg_EMesEEp1fe7f_ofHhB4VemNYg4q_eWdLj3E

Seriālam  kopumā ir 8 sērijas,  26.janvārī būs skatāmas seriāla 1. un 2. sērija.

Biļete: EUR 4,- Biļešu iepriekšpārdošana Kandavas kultūras nama kasē t.-63182040

Katram apmeklētājam, nopērkot biļeti, dāvanā bezmaksas pieslēgums uz 30 dienām no TET TV +

Lasīt visu ziņu (15)

Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības “Piejūra” jau tradicionāli organizētais konkurss, kurš ik gadus apvieno  desmitiem izglītības iestāžu un simtiem bērnu, šajā mācību gadā  norisināsies no 20.septembra līdz 2023.gada 20.aprīlim un piedāvās dalībniekiem bez makulatūras vākt arī izlietotās baterijas. Konkurss turpmāk sauksies “Palīdzēsim dabai!”

“Šajā rudenī esam gandarīti par sadarbības uzsākšanu ar SIA “Zaļais Centrs”.  Esam vienojušies kopīgiem spēkiem  ierobežot vides piesārņošanu un veicināt atkritumu apsaimniekošanu, šķirošanu un atkārtotu izmantošanu, lai mazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu  CSA poligonā “Janvāri”. Šī  sadarbība sāksies ar “Zaļā Centra” iesaisti mūsu tradicionālajā skolu konkursā, kur šajā mācību gadā, paralēli makulatūras vākšanai, aicināsim dalībniekus nodot arī izlietotās baterijas. Vēlamies, lai mūsu sadarbība būtu regulāra ar mērķi veidot ilgtspējīgu vidi un novērst dažādu bīstamo atkritumu nonākšanu dabā,” stāsta atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības “Piejūra” vadītājs Ēriks Zaporožecs.

Par nepieciešamību savākt izlietotās baterijas SIA Zaļais Centrs projektu vadītāja Žanna Lampicka saka : “Ar baterijām mēs sastopamies ikdienas dzīvē savā mājoklī. Lai baterija no dzīvības devējas kādai ierīcei nepārvērstos par paša cilvēka veselības iznīcinātāju, pēc to izlietošanas svarīgi baterijas nodot tur, kur tās turpina ceļu uz otrreizēju pārstrādi vai pienācīgu utilizēšanu. Tas ļauj ne vien saudzēt vidi, bet arī atgūt vērtīgus metālus atkārtotai izmantošanai, pagarinot izsīkstošo dabas resursu dzīves ciklu. Mēs ļoti ceram, ka bateriju savākšanas kampaņa nepārprotami veicinās bateriju savākšanu, novēršot to nokļūšanu vidē. Līdz ar pieaugošo izpratni un atbildību par izlietoto bateriju kaitīgo ietekmi, pieaugs pieprasījums pēc atkritumu šķirošanas iespējām.”

Konkursa norises laikā dalībnieki tiek aicināti vākt izlietoto vai nevajadzīgo biroja papīru, kartonu, grāmatas, žurnālus, bukletus un citus papīra un kartona izstrādājumus, kā arī izlietotās baterijas. Makulatūrai  ir jābūt sasietai pakās un saliktai kartona kastēs vai maisos. Baterijas ir parocīgi vākt izlietotās plastmasas ūdens pudelēs, jo tās var pēc tam aizskrūvēt un nodot kopā ar makulatūru, piesakot  bezmaksas izvešanu.

Makulatūru uz pārkraušanas-šķirošanas staciju (Tukumā, Kandavā, Rojā) vai poligonu “Janvāri” var nogādāt arī pašu spēkiem, informējot stacijas/poligona operatoru, lai ievestais apjoms tiek reģistrēts uz konkrēto izglītības iestādi. Konkursa norises laikā makulatūras izvešanu var pieteikt neierobežotu reižu skaitu.

“Mēs esam ļoti priecīgi, ka saglabājas skolēnu un bērnudārza audzēkņu un viņu ģimeņu vēlme katru  gadu  no jauna turpināt makulatūras vākšanu, jo tā arī visa sabiedrība tiek izglītota un iesaistīta atkritumu šķirošanā”, turpina Ēriks Zaporožecs, “ja izlasītie laikraksti un žurnāli, nevajadzīgie dokumenti, savu laiku nokalpojušās grāmatas netiks izmesti  kopā ar citiem atkritumiem, bet nodoti otrreizējai pārstrādei, tie piedzīvos otru dzīvi -  tiks saražoti jauni papīra izstrādājumi un taupīti gan enerģijas,  gan mežu resursi. Ja izlietotās baterijas, kas ir bīstamie atkritumi, nenonāks dabā – ieguvēji būsim mēs visi. ”

Arī  šogad  katra savāktā makulatūras tonna atgriezīsies pie dalībniekiem kā  viena paka biroja papīra, bet pašiem čaklākajiem dalībniekiem balvā tiks apmaksāti transporta izdevumi izglītojošai ekskursijai. Savukārt, SIA ” Zaļais centrs” parūpēsies par balvu fondu bateriju vākšanas uzvarētājiem.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties mājas lapā:  www.piejuraatkritumi.lv

Lasīt visu ziņu

Aicinām apmeklēt Māras Marutas Auzas personālizstādi "SAULE SAVU PŪRU VEDA".

Lasīt visu ziņu

Esmu dzimusi 1952.gadā Zemītes ciemā. Mācījos Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam Mākslas akadēmijā grafikas nodaļā.

                   Paredzu, ka manus darbus nesapratīs. Sākumā es pati ne visai apzinājos kāpēc man gribas uzkrāsot to vai citu gleznu. Tagad zinu, ka tās ir manas emocijas ko esmu ielikusi, domājot par to, kas notiek pasaulē.

                   Ārsts P.Kļaviņš ir teicis, ka mūsu civilizācija ir nulles civilizācija. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs karojam. Ir tādi ieroči ar ko var iznīcināt visu cilvēci. Par to rakstīja Z.Mauriņa savā grāmatā Par pasaules vienotību.

                   Citēju: „Kopš totāla iznīcība apdraud arī lielās tautas, ir skaidrs, ka patiesu mieru, t.i., cilvēka cienīgu dzīvi var dot tikai visu rasu un tautu, tik labi lielo, kā arī mazo, brīva politiska, saimnieciska un kultūras sadarbība. Ka imperiālisms ir lielisks, tam var ticēt tikai debīlie un garā vājie.”

                   Jāsaprot: „Vai nu mēs izglābsimies visi, vai arī visi kopā aiziesim bojā. Pasaules vēsture laiku pa laikam jāraksta no jauna; šodien akcents no slepkavniecisku darbu slavināšanas jāpārnes uz garīgās dzīves plauksmi.”

„Atziņas spēku var salīdzināt ar sauli, kas apgaismo pasauli, zemi un citas planētas.”

„Var labi zināt daudzas valodas, taču radošam darbam tikai tad būs rezultāti, ja tas dzimst valodā, kura apgūta kopš bērna kājas. No seniem laikiem iekarotāji likuši šķēršļus brīvai pakļaujamās tautas valodai, saprazdami, ka mātes valodas iznīcināšana nozīmē patstāvīgā indivīda uzveikšanu. Savu apvārsni mēs paplašinām, citos ieklausīdamies, nevis tos pakļaudami.”

                   „Tuvoties pasaules vienotībai palīdz katrs, ja viņš īsteno trīs lietas: dara garīgu sava paša dzīvi; cenšas iepazīt un uzklausīt citus; atrod sevī spēku atzīt arī svešādo.”

                   Tā rakstīja Z.Mauriņa 1963.gadā. Vai tā ir utopija? Bet kas notiek tagad? Nākotne ir miglā tīta.

Lasīt visu ziņu

Skolotāja Aija Lagzdiņa, kopā ar sestās klases audzēkņiem, šodien izmēģināja izgatavot ierakumu sveces. Iepazīstinot ar savu veikumu darba grupiņa saka: "Šodien tapa mūsu pirmā blindāžas svece, kuru pievienosim sūtījumam uz Ukrainu".

Turpinājām tīt sveces arī februārī...

Foto: Aija Lagzdiņa

Lasīt visu ziņu (12)