Aizupes muižas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka ir viens no spilgtākajiem klasicisma paraugiem Latvijā, kas pilnīgi saglabājusi būvapjomus un telpu plānojumu.
Te atrodamas brīnišķīgas tūju, ozolu, dižskabāržu un kastaņu alejas. Parkā aug visu Eiropā sastopamo sugu tūjas.
Bruņinieku muiža kādreizējā Aizupes, tagad Vānes pagastā 20.gs. sākumā piederēja četras pusmuižas, piecas lopu muižas un 59 zemnieku sētas. 1561. gadā hercogs piešķīris Aizupi lēnī savam padomniekam un hronistam Solomonam Henningam, kas miris 1589. gada 29. novembrī Vānē un apglabāts pie Vānes baznīcas. Līdz 1719. gadam muiža bija Heningu īpašums, 1719. -1793. gadam Koskulu īpašums, 1793. - 1921. gadam - vienas no turīgākajām un politiski ietekmīgākajām dzimtām - fon Hānu īpašums. 20. gadsimtā Hānu dzimtai piederēja 33 muižas Kurzemes guberņā. Pēdējam īpašniekam Paulam fon Hānam piederēja arī Jaundziru, Zutenes, Variebas, Lielzantes muižas.
Aizupes muižas kungu māja celta pie Imulas upes vēlā klasicisma stilā. Būvniecība notika no 1820. līdz 1823. gadam Ādolfa Georga Hāna laikā. Muižas apbūve veidojusi stilistiski un mākslinieciski vienotu ansambli. Muižai piederēja siernīca, kur ražoja Šveices sieru, Pūces tvaika un ūdens dzirnavas, spirta dedzinātava un ķieģeļu ceplis. Muiža bija iekļauta paraugmuižu sarakstos.
1939. gadā uz Aizupi pārcēla Cīravas meža skolu, bet no 1945. gada līdz pat 1985. gadam Aizupē atradies meža tehnikums. 20. gs. 90. gados muižas centra ēkas nonāca pašvaldības pārziņā. Tagad muiža ir privātīpašums.
Informācija: I.Dišlere, A.Ozola "Muižas lauku kultūrvidē" (2002).
Svarīgi: Privātīpašums. Apskatāma no ārpuses. Muiža šobrīd ir sliktā stāvoklī.