Pasākumi

Lasīt visu ziņu

3. novembrī plkst. 13:00 Zemītes Evanģēliski Luteriskā baznīcā Kuldīgas kamerkoris "Rāte" aicina uz svētku koncertu "Svētī debesīs šo zemi". Kora diriģents Andis Groza, kormeistare Inese Krūmiņa.

Ieeja par ziedojumiem.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Ilonas Gabaliņas Kilas fotografikas un Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde “Skaitļu enerģijas transformācija.”

 Kopš rakstīšanas parādīšanās cilvēki ir izmantojuši skaitļus ne tikai skaitīšanai un mērīšanai, bet ir piešķīruši tiem metafizisku un kultūras nozīmi.

“Skaitļu enerģija mūs pavada visas dzīves garumā. Vadoties pēc zināšanām, ko tā mums sniedz, kļūst vieglāk saprast sevi un citus, pārvaldīt savu dzīvi un sasniegt savus mērķus. Pareizi izmantojot šo informāciju, kļūst iespējams pielāgot savu dzīves ceļu tajā virzienā, kurā cilvēks var maksimāli parādīt savu dabisko potenciālu,” saka Ilona Gabaliņa Kila.

Ezotērisko skaitļu izpēti mēdz dēvēt par numeroloģiju. Izmantojot numeroloģijas un mākslas valodas sinerģiju, iespējams transformēt skaitļu enerģiju mākslas tēlos. Šādas pētniecības rezultātā ir tapusi šo darbu izstāde.

Fotografiku autore Ilona Gabaliņa Kila ir dzimusi liepājniece. Ar fotografēšanu nodarbojas kopš skolas laikiem. Kopš 2015. gada ir Liepājas tautas fotostudijas “Fotast” un foto entuziastu kluba “Liepājas pozitīvs” biedre.

Aktīvi piedalās foto izstādēs, plenēros un konkursos Liepājā, Latvijā un ārzemēs. No 2020. gada piedalās starptautiskos foto konkursos, kur iegūti starptautiskie FIAP, GPU diplomi un atzinības zīmes no Lietuvas, Igaunijas, Azerbaidžānas, Maķedonijas, Serbijas. Iegūta bronzas medaļa Turcijas foto salona konkursā.

Ilonas Gabaliņas Kilas mīļākās fotodarbu tēmas nav tikai dabas skati. Viņa strādāt arī citas jomās – portreti, klusā daba, makro foto. Jaunākā aizraušanās fotomākslā ir abstrakcija, kur par pamatu ir fotogrāfija, kas tiek digitāli apstrādāta lai tā pārvērstos par abstraktu mākslas tēlu.

 Skulptūru autors, profesionāls mākslinieks Raimonds Gabaliņš ir liepājnieks. Ar tēlniecības darbiem piedalās izstādēs, plenēros un simpozijos Latvijā un ārzemēs kopš 1978. gada. Ir vairāku monumentu autors. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

Raimonda Gabaliņa mākslas tēli lielākoties ir simboliskās abstrakcijas un konstruktīvisma tradīcijās materializētas filozofiskas meditācijas, kur katrai detaļai un pat katram pielietotajam materiālam ir sava īpaša, mentāla nozīme.

Lasīt visu ziņu

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) intervences "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana" (LA19)  aktivitātē "Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas" un “Kopienu spēcinošas un vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas”:

Kandavas Partnerības interneta vietnē: 
http://www.kandavaspartneriba....
Lauku atbalsta dienesta interneta vietnē:  
https://www.lad.gov.lv/lv/kata...

A

Lasīt visu ziņu

Kandavas un pagastu apvienība aicina Kandavas iedzīvotājus aktīvi iesaistīties satiksmes drošības uzlabošanā pilsētā, sniedzot savus ierosinājumus par ceļazīmju izvietošanu, horizontālo un vertikālo apzīmējumu uzstādīšanu, kā arī priekšmetu (koku, krūmu, žogu u.c.) aizvākšanu, kas var traucēt redzamībai un satiksmes drošībai.

Ierosinājumus iespējams iesniegt līdz 4. novembrim šādos veidos:

• Aizpildot elektronisko aptauju pašvaldības mājaslapā vai sociālajos tīklos: https://docs.google.com/forms/...
• Nosūtot ierosinājumus e-pastā uz adresi: liga.supstika@tukums.lv.
• Iesniedzot rakstiskus priekšlikumus personīgi Kandavas un pagastu apvienībā, Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, Dārza ielā 6, Kandavā.
• Nogādājot rakstiskus priekšlikumus pie Apvienības ieejas esošajā pastkastītē vai iedzīvotāju jautājumu, ierosinājumu un sūdzību pastkastītē, kas atrodas pie afišu namiņa, Kandavas pasta nodaļas un veikala “ABI3”.

Iedzīvotāju sniegtie ierosinājumi tiks apkopoti un apspriesti Kandavas iedzīvotāju konsultatīvajā padomē, un vēlāk nodoti Tukuma novada pašvaldības Satiksmes organizācijas un kustības drošības komisijā izvērtēšanai un ieviešanai.

Pašvaldība augstu novērtē iedzīvotāju līdzdalību un aicina izteikt konstruktīvus un pārdomātus priekšlikumus, lai kopīgi padarītu Kandavu drošāku visiem satiksmes dalībniekiem!

Lasīt visu ziņu

Kandavas novadpētniecības muzejā jauna izstāde - Kandavas mākslas un mūzikas skolas absolventu noslēguma darbu izstāde, apskatāma no 17.10. - 27.12.2024.

Lasīt visu ziņu

Tirgotāju pieteikuma veidlapa ZIEMASSVĒTKU DĀVANU TIRDZIŅAM KANDAVĀ, Promenādē 14. decembrī no 16:00-19:00
https://ej.uz/ziemassvētkudāvanutirdziņškandavā

Skatīt reklāmas un ieskatus

Rādīt ierakstu augstāk

Visas reakcijas:
1414

Lasīt visu ziņu

Ar sveces gaismiņu,
Ar liesmas siltumu,
Ar Dieva svētību,
Ar ziemas dziesmām,
Lai TREŠAJĀ Adventē nāk pie mums Ziemassvētku brīnums!
2024. gada 15. decembrī jau ASTOTO GADU klātienē- Kandavas kultūras namā notiks gada sirsnīgākais Latvijas akadēmiskās un estrādes vokālistu dziedāšanas konkurss „GAISMAS DZIESMAS KANDAVĀ 2024”.
Šogad konkursā aicinām piedalīties dziedātājus no 4 gadiem līdz neierobežotam vecumam, kuri var ņemt dalību kā solisti, dueti, trio, kvarteti - gan AKADĒMISKAJĀ, gan ESTRĀDES žanrā.
Konkursā dalībniekus vērtēs profesionāla žūrija pēc nolikumā minētās punktu sistēmas un rezultāti tiks paziņoti pēc katras kategorijas un vecuma grupas.
Nolikums un elektroniskā pieteikšanās konkursa mājas lapā www.kandavadzied.lv no 30.oktobra līdz 6.decembrim!
Info vari meklēt arī mājas lapā www.kandava.lv
Uzmanību!
Žūrija tiks atklāta 6.novembrī.

Konkursa INFO T:28642222

 Nolikums: GAISMAS%20DZIESMAS%20KANDAV%C4%80%202024%20NOLIKUMS.pdf

Lasīt visu ziņu

Jau divpadsmito gadu novembrī notiks Rīcības dienas, kuras šogad tiek rīkotas LIFE projekta “No atkritumiem uz resursiem” ietvaros. Šī gada kampaņas vadmotīvs ir "Planētai vajag varoņus!". Laikā no 4. līdz 10. novembrim ikviens interesents tiek aicināts piedalīties nedēļu ilgā kampaņā, kuras mērķis ir veicināt aktīvu iesaisti vides aizsardzībā.
Zantes skolēni un pagasta sabiedrība aicināti atbalstīt Rīcības dienas pasākumus tēmā - Atkritumi!

                                                                         Skolotāja Elita Ose

Lasīt visu ziņu

Ģimenes piedzīvojumu filma “BUM”(Latvija 2024).

Režisores Andra Doršs un Marta Selecka, scenārija autore Lote Eglīte.

Kas notiek tad, kad trīspadsmitgadīgs skeitbordists pēc neveiksmīga kritiena pēkšņi iegūst superspējas? Drīz pēc tam, kad 7. klases skolnieks Hugo ar savām superspējām kļūst par populārāko puisi skolā, viņš saprot, ka būt uzmanības centrā tomēr nenozīmē laimi. Pēkšņā slava iedragā Hugo attiecības ar labāko draugu Tomu, un drīz vien nākas izvēlēties starp statusu un draudzību.

Galvenajās lomās jaunie liepājnieki Adrians Petrovics (Hugo) un Elīza Kļava (Karla), rīdzinieks Dāvis Emīls Ozols.

Epizodiskās lomās Liene Sebre, Artis Robežnieks un citi bērniem pazīstami aktieri – Ance Strazda, Rihards Zeļezņevs, Gatis Maliks un influencere AlishuksM.

Lasīt visu ziņu

Gatavosim svečturus svētkiem paši! Nāc un pievienojies!

Lasīt visu ziņu (1)

Vēsturiskā spēlfilma "ZEME, KAS DZIED" 8.novembrī 19:00, Kandavas kultūras namā

Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma “Zeme, kas dzied” – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā – uz kinoekrāniem nonāks jau 8. novembrī, ieskandinot Latvijas valsts svētkus.

 Spēlfilmas pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas aizsāka šo unikālo, no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu. Pateicoties viņiem, 2023. gadā piedzīvojām vērienīgus Dziesmu svētkus un svinējām šīs ilgtspējīgajās, izkoptās un latviešu tautai tik nozīmīgās tradīcijas simt piecdesmito gadadienu. Savukārt 2025. gadā risināsies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Dainis Īvāns, scenārija līdzautors: “Spēlfilma “Zeme, kas dzied” būs Latvijā un pasaulē pirmais kinematogrāfiskais mākslas darbs par UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā iekļauto unikālo Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju, par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā 1873. gadā, kad svētku realizēšanai tika vēlēts vien pusgads no idejas rašanās brīža. Taču filmas pamatvēstījums ir par dažādos Krievijas impērijas novados dzīvojošo latviešu pirmreizīgo apvienošanos tautā un mūsu nācijas pirmo apzināto soli uz savu valsti, par mūsu simbolu – karoga un himnas – dzimšanu.”

Filmas veidotāji atklāj, ka spēlfilmas tapšanas un uzņemšanas gaitā sākotnējā iecere runāt par 150 gadus tālo notikumu kā latviskās kultūras un identitātes stūrakmeni krietni paplašinājās, autoriem konstatējot, ka svētku laikā tika rīkotas arī pirmās latviešu skolotāju un latviešu zemes kopēju jeb “oikonomistu” kopsapulces, kas lika pamatus mūsu nacionālās izglītības un tautsaimniecības politikai. Krievijas valsts un Baltijas provinču vācu pārvaldes neatbalstīto svētku organizatori un mecenāti bija tā laika izglītotākie un turīgākie latvieši: fabrikants Rihards Tomsons, arhitekts Jānis Baumanis, izdevējs Bernhards Dīriķis, būvuzņēmējs Kristaps Bergs, kokrūpnieki Katrīna un Jēkabs Dombrovski un citi. Tādēļ “Zeme, kas dzied” veidota arī kā apliecinājums šo uzņēmīgo, darbīgo un nesavtīgo cilvēku piemiņai un atgādinājums, ka individuālā un nācijas labklājība, kā arī tautas drošība arvien būs atkarīga no mums pašiem, ja spēsim izvirzīt šādus līderus, vienoties, uzticēties un atbalstīt viens otru.
“Pirmie Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki 1873. gada jūnija četrās dienās apliecināja jaunas, eiropeiskas nācijas dzimšanu, iesēja demokrātiskas Latvijas valsts identitātes sēklu un Rīgu uz laiku laikiem pārvērta latviešu kultūras galvaspilsētā. Tik dzīvotspējīgas tradīcijas iedibināšana nebūtu iespējama bez drosmīgiem, uzņēmīgiem topošās pilsoniskās sabiedrības līderiem – jaunlatviešiem un Rīgas Latviešu biedrības runasvīriem. Tas nebūtu iespējams arī bez 19. gadsimta otrās puses dziedāšanas biedrībām, koriem un koru vadoņiem, kas lika pamatus noturīgai pilsoniskajai sabiedrībai. Viņi pierādīja, cik vērti ir dziesmu ieroči, pašaizliedzība un upurēšanās. Šodien esam pateicīgi visai “Zeme, kas dzied” filmas veidošanas komandai, aktieriem, masu skatu dalībniekiem, kas tik nesavtīgi ir atsaukušies un iesaistījušies filmēšanās, kā arī partneriem, atbalstītājiem un ziedotājiem, kuri bijuši kopā ar mums visu filmas tapšanas laiku," stāsta filmas režisors Māris Martinsons.

Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze). Savukārt Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), operdziedātāja Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Priit Pius (Jurģis Grietēns) un citi atklāj stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem svētkiem.
Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. “Zeme, kas dzied” komponists – Jēkabs Jančevskis, mākslinieks Mārtiņš Kalseris, kostīmu māksliniece Katrīna Liepa, grima māksliniece Aija Beata Rjabovska, gaismu mākslinieks Juris Zemītis, skaņu režisors Jānis Eglītis, aktieru atlases režisore Gunita Groša, izpildproducentes Inga Zeile, Madara Kalniņa, līdzproducente Anneli Ahven (Igaunija), producente Linda Krūkle.

Filmu atbalsta Latvijas Nacionālais kino centrs un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, filmas tehnoloģiju partneris ir SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un citi.
Informatīvie atbalstītāji: Jauns.lv, Delfi.lv, Radio SWH, TC Origo un Radio Skonto.

Filma tiek izrādīta sadarbībā ar KINO VISIEM UN VISUR LATVIJĀ

Plašāka informācija www.zemekasdzied.lv
Ieejas maksa EUR 4,-

Lasīt visu ziņu

10. novembrī plkst. 11:00 Valdeķu kultūras namā SPORTA DIENA lieliem un maziem.

Pasākuma programmā:

-bumbiņgolfs;
-basketbola metienu turnīrs ārā;
-šautriņu mešana (151 punkts, izslēgšanas spēles);
-boulings;
-dambrete;
-šķīvīšu mešana;
-atrakcijas u.c.

Vairāk informācijas, zvanot uz tālruni 29457272 vai 29385436

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

11. novembrī atzīmēsim Lāčplēša dienu Kandavā.

LĀPU GĀJIENS
Plkst.18:40 no PII Zīļuks (stāšanās no plkst.18:10. Aicinām līdzi ņemt savas lāpas).

SVINĪGS ATCERES BRĪDIS “MĒS IEAUSTI LATVIJAS MUSTURĀ”
Plkst.19:00 skvērā pie Bruņinieku pilskalna.

• Uzrunas;
• Kandavnieces, dzejnieces Maijas Laukmanes spēka vārdi Kandavai;
• Dziesmas vīru vokālā ansambļa “Stende” un sieviešu vokālā ansambļa “Gaisma” izpildījumā.

Pasākumā piedalīsies Kandavas un pagastu apvienības Jaunsargi.

Aicinām līdzi ņemt svecītes, lai kopā veidotu GAISMAS CEĻU.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Vai tev jau ir sava Valsts svētku aproce vai piespraude?

Ja nav, nāc un pagatavo!

Lasīt visu ziņu (1)

Lasīt visu ziņu

16. novembrī Kandavas kultūras namā Latvijas Republikas Proklamēšanas gadadiena

Plkst. 18:30 galerijā “Vējspārns” Ilonas Gabaliņas Kilas fotografikas un Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde “Skaitļu enerģijas transformācija” Valsts svētku gaismā

Plkst. 19:00 SVINĪGS PASĀKUM “AR SIRDI KANDAVĀ UN LATVIJĀ”

-Kandavas un pagastu apvienības APBALVOJUMU PASNIEGŠANA

-muzikālie priekšnesumi Ata Ieviņa un Jāņa Čubara izpildījumā.

Pasākums bez maksas.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

16. novembrī Kandavas kultūras namā pēc Latvijas Republikas Proklamēšanas gadadienas svinīgā pasākuma no plkst. 22:00 līdz 3:00 Svētku groziņballe kopā ar grupu “Karakums” un DJ.

Galdiņu rezervēšana, zvanot uz tālruni 63182040.

Biļešu tirdzniecības Kandavas kultūras nama kasē.

Vietu skaits ierobežots. Biļetes cena 12 EUR.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

   Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma “Zeme, kas dzied” – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā – uz kinoekrāniem nonāks jau 8. novembrī, ieskandinot Latvijas valsts svētkus. 

Filmas treileris: https://www.youtube.com/watch?v=gugtgrxHM7A

 Spēlfilmas pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas aizsāka šo unikālo, no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu. Pateicoties viņiem, 2023. gadā piedzīvojām vērienīgus Dziesmu svētkus un svinējām šīs ilgtspējīgajās, izkoptās un latviešu tautai tik nozīmīgās tradīcijas simt piecdesmito gadadienu.

Dainis Īvāns, scenārija līdzautors: “Spēlfilma “Zeme, kas dzied” būs Latvijā un pasaulē pirmais kinematogrāfiskais mākslas darbs par UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā iekļauto unikālo Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju, par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā 1873. gadā, kad svētku realizēšanai tika vēlēts vien pusgads no idejas rašanās brīža. Taču filmas pamatvēstījums ir par dažādos Krievijas impērijas novados dzīvojošo latviešu pirmreizīgo apvienošanos tautā un mūsu nācijas pirmo apzināto soli uz savu valsti, par mūsu simbolu – karoga un himnas – dzimšanu.”

 Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze). Savukārt Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), operdziedātāja Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Priit Pius (Jurģis Grietēns) un citi atklāj stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem svētkiem.

Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. “Zeme, kas dzied” komponists – Jēkabs Jančevskis.

Lasīt visu ziņu

Ņem līdzi savu T-kreklu un izveido tam pats savu dizainu!

Lasīt visu ziņu (1)

Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma “Zeme, kas dzied” – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā – uz kinoekrāniem nonāks jau 8. novembrī, ieskandinot Latvijas valsts svētkus. 

Filmas treileris: https://www.youtube.com/watch?v=gugtgrxHM7A

Spēlfilmas pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas aizsāka šo unikālo, no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu. Pateicoties viņiem, 2023. gadā piedzīvojām vērienīgus Dziesmu svētkus un svinējām šīs ilgtspējīgajās, izkoptās un latviešu tautai tik nozīmīgās tradīcijas simt piecdesmito gadadienu.

Dainis Īvāns, scenārija līdzautors: “Spēlfilma “Zeme, kas dzied” būs Latvijā un pasaulē pirmais kinematogrāfiskais mākslas darbs par UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā iekļauto unikālo Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju, par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā 1873. gadā, kad svētku realizēšanai tika vēlēts vien pusgads no idejas rašanās brīža. Taču filmas pamatvēstījums ir par dažādos Krievijas impērijas novados dzīvojošo latviešu pirmreizīgo apvienošanos tautā un mūsu nācijas pirmo apzināto soli uz savu valsti, par mūsu simbolu – karoga un himnas – dzimšanu.”

Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze). Savukārt Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), operdziedātāja Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Priit Pius (Jurģis Grietēns) un citi atklāj stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem svētkiem.

Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. “Zeme, kas dzied” komponists – Jēkabs Jančevskis.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Aicinājums piedalīties III Latvijas mūsdienu radošajā deju grupu konkursā „KANDAVAS DEJU FESTIVĀLS 2024”, kas notiks 2024.gada 23.novembrī pl.13:00 Kandavas kultūras namā. 
Konkursa mērķis ir popularizēt deju nozīmi bērnu, jauniešu un pieaugušo vidū, atbalstīt dejotājus, stimulēt viņu dejotprasmi un radošumu, kā arī veicināt deju kolektīvu un vadītāju sadraudzību un pieredzes apmaiņu.
Konkursā- festivālā aicināti piedalīties dejotāji no pirmās klases līdz neierobežotam vecumam. DALĪBNIEKU VECUMA GRUPAS:
• BĒRNI- 1.-4.KLAŠU GRUPA;
• JUNIORI- 5.-9. KLAŠU GRUPA;
• JAUNIEŠI- 10.-12. KLAŠU GRUPA;
• PIEAUGUŠIE- „MŪŽAM JAUNIE” no 18 gadiem.
Dalībnieki var būt Latvijas izglītības iestāžu, kultūras iestāžu un neatkarīgo deju studiju grupas, sākot ar 5 dejotājiem grupā, kuri konkursam sagatavojuši VIENU brīvas izvēles mūsdienu deju žanra deju- kā piemēram Laikmetīgā deja, Džeza deja, Modes deja, Zumbas deja, Hip- hop deja, ritma deja, Aerobikas priekšnesums, kuram ir veidota horeogrāfija.
Dalībniekus vērtēs profesionāla žurija ņemot vērā vērtēšanas kritērijus. Žūrija katrā vecuma kategorijā noteiks 1.,2.,3.vietas ieguvējus un konkursa GRAND PRIX, LABĀKAIS PEDAGOGS titulu ieguvējus, bet skatītājiem būs iespēja noteikt SKATĪTĀJU SIMPĀTIJAS titula ieguvēju.
Lai pieteiktos konkursam līdz 15.novembrim (ieskaitot) jāaizpilda elektroniskā pieteikuma anketa https://ej.uz/kandavasdejufestivals
Līdz 19.novembrim (ieskaitot) jāsamaksā konkursa dalības maksa- Dalības maksa ir 10 eur no cilvēka par vienu priekšnesumu.
Skatītājiem un atbalstītājiem ieejas biļetes cena 3 eur.

Kontaktpersona Kandavas kultūras nama vadītāja- Kristīne Broka- Meļķe, tel. 28642222.
Konkursa e-pasts: kandavasdejufestivals@gmail.com
NOLIKUMS-%20KANDAVAS%20DEJU%20FESTIV%C4%80LS%202024-1.pdf

Lasīt visu ziņu

Aicinām piedalīties III Latvijas mūsdienu radošajā deju grupu konkursā „KANDAVAS DEJU FESTIVĀLS 2024”, kas notiks 2024.gada 23.novembrī pl.13:00 Kandavas kultūras namā.

Konkursa mērķis ir popularizēt deju nozīmi bērnu, jauniešu un pieaugušo vidū, atbalstīt dejotājus, stimulēt viņu dejotprasmi un radošumu, kā arī veicināt deju kolektīvu un vadītāju sadraudzību un pieredzes apmaiņu.

Konkursā- festivālā aicināti piedalīties dejotāji no pirmās klases līdz neierobežotam vecumam. DALĪBNIEKU VECUMA GRUPAS:
• BĒRNI- 1.-4.KLAŠU GRUPA;
• JUNIORI- 5.-9. KLAŠU GRUPA;
• JAUNIEŠI- 10.-12. KLAŠU GRUPA;
• PIEAUGUŠIE- „MŪŽAM JAUNIE” no 18 gadiem.

Dalībnieki var būt Latvijas izglītības iestāžu, kultūras iestāžu un neatkarīgo deju studiju grupas, sākot ar 5 dejotājiem grupā, kuri konkursam sagatavojuši VIENU brīvas izvēles mūsdienu deju žanra deju- kā piemēram Laikmetīgā deja, Džeza deja, Modes deja, Zumbas deja, Hip- hop deja, ritma deja, Aerobikas priekšnesums, kuram ir veidota horeogrāfija. Dalībniekus vērtēs profesionāla žūrija, ņemot vērā vērtēšanas kritērijus.

Žūrija katrā vecuma kategorijā noteiks 1.,2.,3.vietas ieguvējus un konkursa GRAND PRIX, LABĀKAIS PEDAGOGS titulu ieguvējus, bet skatītājiem būs iespēja noteikt SKATĪTĀJU SIMPĀTIJAS titula ieguvēju.

Lai pieteiktos konkursam, līdz 15.novembrim (ieskaitot) jāaizpilda elektroniskā pieteikuma anketa https://ej.uz/kandavasdejufestivals Līdz 19.novembrim (ieskaitot) jāsamaksā konkursa dalības maksa- Dalības maksa ir 10 eur no cilvēka par vienu priekšnesumu.

Skatītājiem un atbalstītājiem ieejas biļetes cena 3 eur.

Nolikums šeit

Kontaktpersona Kandavas kultūras nama vadītāja- Kristīne Broka- Meļķe, tel. 28642222.
Konkursa e-pasts: kandavasdejufestivals@gmail.com

Lasīt visu ziņu

Gatavojamies svētkiem kopā un iepriecinām arī citus!

Lasīt visu ziņu (1)

Iestājoties riepu maiņas laikam, kad automašīnas ir jāsagatavo ziemai, “AJ Power Recycling” atgādina par pareizu nolietotu riepu utilizāciju. Jāatceras, ka nolietotās riepas nedrīkst izmest sadzīves atkritumos un noteikti ne ceļa malā vai mežā, tādējādi radot kaitējumu apkārtējai videi. Par šādām darbībām gan fiziskām, gan juridiskām personām var piemērot naudas sodu, taču vides akcijas “Dod riepām otru dzīvi” laikā riepas var nodot noteiktos atkritumu pieņemšanas laukumos bez maksas. 

Riepas ir videi kaitīgas preces, tāpēc to utilizēšana ir jāuztic pārstrādes uzņēmumiem.

Nolietotās vieglo automašīnu riepas bez maksas tiks pieņemtas:

SIA “AAS “Piejūra”” šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumos:

• 15.11.2024. un 16.11.2024. Tukumā, Dienvidu ielā 1 (darba laiks: piektdiena – 8.00–18.00, sestdiena – 8.00–13.00).
• 22.11.2024. un 23.11.2024. Talsu novadā, poligonā “Janvāri” (darba laiks: piektdiena – 8.00–19.00, sestdiena – 8.00–17.00).
• 29.11.2024. un 30.11.2024. Kandavā, Daigones ielā 20 (darba laiks: piektdiena – 10.00–16.00, sestdiena – 10.00–12.00).

Lai veicinātu iedzīvotāju atbildību un uzlabotu pieejamību pareizai nolietotu riepu utilizācijai, AS “AJ Power Recycling” sadarbībā ar SIA “3R’’ un reģionālo atkritumu apsaimniekotāju SIA “AAS “Piejūra””  no 15. līdz 30. novembrim rīko vides akciju “Dod riepām otru dzīvi”, kuras laikā iedzīvotājiem iespējams bez maksas nodot nolietotās vieglo automašīnu riepas. Vides akcija norisināsies Tukumā, Talsos un Kandavā.

Riepu pārstrāde samazina negatīvo ietekmi uz vidi un sniedz iespējas iegūto materiālu izmantot otrreizēji. Savāktās riepas tiek pāršķirotas un sagatavotas, lai tālāk dotos uz pārstrādes rūpnīcām Eiropā, kas šo materiālu pārvērš granulās. Iegūtās granulas plaši izmanto sporta laukumu segumu ražošanā, celtniecībā, ceļu būvē, dažādu paliktņu, paklājiņu izgatavošanā un citur.

Autovadītājiem pie riepu maiņas svarīgi atcerēties − no šī gada oktobra Latvijā spēkā jauns regulējums.

Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, turpmāk ziemas periodā no 1. decembra līdz 1. martam automobiļiem jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, kas īpaši konstruētas izmantošanai sniega vai ledus apstākļos un marķētas ar apzīmējumu “kalns un sniegpārsliņa”. Tādēļ iesakām autovadītājiem izvēlēties ziemas riepas ar jauno apzīmējumu, lai tās varētu lietot arī turpmākos gadus un ziemas apstākļos justos drošāk.

“Atbildīgo automašīnu īpašnieku skaits ar katru gadu aug, un aizvien vairāk riepu tiek nodots pārstrādei. Tomēr ir jāturpina informēt par riepu nodošanas punktu pieejamību Latvijā, jo ir svarīgi, lai pēc iespējas lielāka daļa autovadītāju zinātu par sev tuvumā esošām riepu nodošanas iespējām. Mēs kopā ar reģionālajiem atkritumu apsaimniekotājiem turpinām izglītot sabiedrību par riepu kaitīgumu, riepu nodošanas iespējām un produktiem, kas pēc riepu dzīves cikla beigām pārtop jaunos materiālos,” stāsta Uldis Skrebs, AS “AJ Power Recycling” valdes loceklis.

Akcijas periodā no vienas automašīnas iespējams nodot vienu riepu komplektu (četras vieglo automašīnu riepas bez diskiem). Iebraucot šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā, var tikt reģistrēts automašīnas numurs un/vai jāuzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība.

Pārējā laikā šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumos un citur vieglo automašīnu riepas iespējams nodot par samaksu. Tāpat šajos laukumos iespējams nodot izlietotus svina un cita veida akumulatorus, visu veidu baterijas, eļļas filtrus un smēreļļas. Laukumu saraksts pieejams šeit: https://bit.ly/skirosanas-laukumi.

Riepu bezmaksas nodošanas akcijas ir viens no veidiem, kā mudināt autovadītājus utilizēt riepas videi draudzīgā veidā. Vides kampaņa sezonāli tiek organizēta jau no 2017. gada, un ikgadējie dati pierāda, ka autovadītājiem ir pieaugoša interese atbildīgi atbrīvoties no vecajām riepām, ja tiek nodrošināta bezmaksas riepu nodošanas iespēja. 2024. gada pavasara kampaņas laikā autovadītāji otrreizējai pārstrādei nodeva vairāk nekā 22,5 tūkstošus nolietotu riepu.

Vides akcijas “Dod riepām otru dzīvi” mērķis ir informēt sabiedrību par nolietoto riepu kaitīgumu videi, iespējām tās nodot pārstrādei un atkārtotai izmantošanai. Šīs iniciatīvas rezultātā ik gadu tiek savākti vairāki simti tonnu nolietotu automašīnu riepu, kas pēcāk tiek atbildīgi apsaimniekotas.

Informācijas avots: AS “AJ Power Recycling”

Lasīt visu ziņu