Pasākumi

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Kandavas novadpētniecības muzejā jaunums, sadarbībā ar Smiltenes novada muzejs Mēru muižā.

Ideja radās Smiltenes kolēģiem. Izstāde tiek veidota kā sadraudzības tilts starp muzejiem un cilvēkiem.
Anitas Mencendorfas akvareļu gleznojumi izstādei MELODIJAS tapuši iedvesmojoties no pazīstamās dzejnieces Laimas Līvenas dzejoļiem.
Laimas Līvenas dzeja ir komponistu iecienīta, bet Anitas sastapšanās ar dzejnieci notikusi caur dzejas grāmatu no Valmieras Integrētās bibliotēkas apmaiņas grāmatu plaukta. Tieši šis Laimas Līvenas 1987. gadā izdots dzejoļu krājums “Pacelt no zemes vārdu” kļuvusi par iedvesmas avotu veselam darbu ciklam.

Desmit dzejoļi un desmit gleznas – cikls, kam dots nosaukums MELODIJAS. Tās apmeklētāju ieved pasaulē, kurā izkāpjam no saspringtā prāta dominējošās ikdienas un ieejam telpā, kur valdīšanu savās rokās pārņem sajūtas, emocijas un iztēle
Gleznas tapušas, izmantojot dažādus mākslinieciskos paņēmienus un tehnikas – vaska krītiņus, ūdeni, krāsu zīmuļus un citus mūsdienīgus materiālus, tomēr pāri visam kā viegls, gaisīgs šifons gleznās runā akvarelis. Katrai no gleznām ir stāsts, kuru skatītājam jāierauga pašam.
UZZIŅAI. Laima Līvena (09.06.1943 – 22.10.2006) bija atdzejotāja, dzejniece un redaktore. 1964. gadā Saldus Zooveterinārajā tehnikumā ieguvusi zootehniķes diplomu, taču literārās intereses guvušas virsroku. Laima Līvena dzimusi Kandavas pagasta "Mežgravās" skolotāju ģimenē, vecāki līdz 1950. gadam strādāja Kandavas vidusskolā,
Dzejniece mirusi 2006. gada 22. oktobrī. Apglabāta Jaunkandavas kapos.
Aicinām uz izstādi Kandavas novadpētniecības muzeja mazajā zālē.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Aicinām uz Kandavas novadpētniecības muzeju.

Nodarbība "Uzšuj pats", jau 19.septembrī- sestdienā!!!

Arheoloģiskā krekla darināšana kopā ar Lauru Aksiku.
 
Arheoloģiskie tērpi, materiāls, krāsas, izmēra aprēķināšana, piegriešana un sašūšana.

Plkst. 11:00 sāksies ap stundu gara prezentācija par arheoloģiskā tērpa izgatavošanu, veidiem, nēsāšanas tradīcijām. Varēsiet aplūkot jau gatavus tērpu elementus.

Vēlāk kopā, soli pa solim, meistares pavadībā mērīsim, piegriezīsim, sāksim darināt katrs savu individuālo kreklu.
Ja vēlies izgatavot pirmo detaļu savam arheoloģiskam tērpam, kurš derēs arī tautastērpam, tad mēs gaidām tieši tevi.
 
Vēlams ierasties jau nedaudz pirms nodarbības sākuma, lai sagatavotos darbam.

(Ja esi pārliecināts, ka izdosies ar pirmo reizi, vari nākt ar izmazgātu un izgludinātu jaunu lina audumu, ja nē, vari izmantot jebkuru audumu vai lietotu auduma gabalu un vēlāk pēc šī parauga darināt jaunu goda tērpu dejošanai, dziedāšanai, gadskārtu svētkiem vai ģimenes godiem.)

Lai katram top lina krekls!

Finansiālais atbalsts saņemts no Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās ""Kurzemes kultūras programmas 2026", ietvaros VKKF programmā "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma"
Valsts kultūrkapitāla fonds; Kurzemes plānošanas reģions Latviešu vēsturiskās zemes;
 

Nākamā, noslēdzošā projekta nodarbība, jau drīzumā "No šķiedras līdz dzijai" kopā ar Ritvaru Toču
Varēsiet uzzināt kā top vilna no kokiem un augiem, kas jāievēro materiāla vākšanas un izgatavošanas procesā.
(par precīzu nodarbības laiku sekot līdzi informācijai)

Lasīt visu ziņu