Pasākumi

4.februāra vakarā Kandavas kultūras namā notika šovs ”Kandavnieks dzied maskā”, kuru vadīja TV režisors un raidījuma „Uzmini nu” vadītājs Arvīds Babris.

Izklaidējošajā pasākumā zem maskām slēpās astoņi kandavnieki, kurus minēja gan žūrija, gan pasākuma apmeklētāji, bet priekšnesumus spilgti papildināja Kandavas deju skolas un Kandavas kultūras nama deju kolektīva „Imuliņa” dejotāji.

Žūrijas sastāvā bija Inga Priede- kandavniece, Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece, Gints Birkenšteins- mūziķis, Kandavas himnas autors, Kandavas mūzikas skolas pedagogs, Daigones šeihs, jeb Jānis Lepsis, kurš slavens ar saviem āboliem, kas tiek audzēti Pūrē, Strazdē un ne tikai, kā arī Kandavā pazīstams kā amatierteātra aktieris. Taču īpašā pasākuma viese bija Grēta Grantiņa- mūzikas šova “X faktors” uzvarētāja.

Jautrie MINJONI atklāja pasākumu un ieveda šovā, kurā piedalījās ZAĶIS, KAĶIS, BEGEMOTS, MINNIJA, BINGS, PELE, VIENRADZIS UN SUNS. Zālē un aizskatuvē valdīja sen aizmirsta atpūtas pasākuma sajūta. Smiekli, emocijas, labs humors mijās ar spilgtajiem tērpiem un dziesmām. Pēc atpūtas pauzes kafejnīcā „Pie Kristapa” notika dziedošo kandavnieku atklāšana un svinīgā apbalvošana.

Žūrija atminēja Lolitu Lejiņu, kas ir apģērbu veikala „Donna” pārdevēja, Rinaldu Šmēlu- SIA „Kandavas ceļi” darbinieku, finanšu konsultantu, Dagniju Gudriķi- dzejnieci un fotogrāfi, Lāsmu Mūrnieci- Kandavas K.Mīlenbaha vidusskolas matemātikas skolotāju, Vari Krūmiņu- Kandavas bērnu un jaunatnes sporta skolas direktoru, treneri, Jāni Mazitānu- Kandavas un pagastu apvienības vadītāju, Juri Alksniņu- laimīgu pensionāru, bet nespēja atminēt, kas slēpjas zem melnā zaķa BINGA maskas. Tā par konkursa uzvarētāju un arī Skatītāju simpātijas balvas ieguvēju kļuva Kitija Švīgere- Kandavas amatniecības centra vadītāja, bet kafejnīcas „Pie Kristapa” simpātijas balvu saņēma Lāsma Mūrniece, jeb MINNIJA. Tomēr visam pāri uzvarēja AZARTS un DRAUDZĪBA, tādēļ visi dalībnieki noslēgumā vienojās kopdziesmā „Disnejlenda”.

Liels PALDIES dalībniekiem, kuri veselu mēnesi nāca dziedāt un uzticējās scenārijam, KANDAVAS KULTŪRAS NAMA RADOŠAJAI KOMANDAI- Sovitai Jansonei- Kandavas kultūras nama pasākuma organizatorei, Jurģim Muskam- gaismotājam un scenogrāfam, Raivim Grantiņam- apskaņotājam un ierakstu veicējam, kā arī visiem Kandavas kultūras un sporta centra darbiniekiem.

Īpaši palies jāsaka mūsu atbalstītājiem- Kandavas deju skolai un pasniedzējām- Sonorai, Inesei un īpaši deju skolas vadītājai Andrai Eimanei. Paldies kafejnīcai „Pie Kristapa” par dāvanu kartēm un specbalvu, Daigones šeiha firmai „Augļu nams” par āboliem, firmai „ALFA SLS” par aparatūru.

 

Informāciju sagatavoja: Kandavas kultūras nama vadītāja Kristīne Broka- Meļķe.  

Lasīt visu ziņu (49)

4. februārī plkst. 19.00 Kandavas kultūras namā šovs "Kandavnieks dzied maskā". Vakara vadītājs- TV režisors Arvīds Babris.

Dziedātāji, dejotāji, balsošana, žūrija, balvas, slepenais viesis, kafejnīca. Uzmini nu, kurš slēpjas zem maskas?

  

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Fotogrāfiem, ceļotājiem un Kandavas patriotiem iesakām iedziļināties, pirms 140 gadiem dzimušā Kārļa Ādolfa Veinberga (turpmāk tekstā – K.Veinbergs) (1881 – 1949), ievērojama 20. gadsimta pirmās puses skolotāja, botāniķa, ceļojuma apraksta “Vadonis pa Kurzemes Šveici” (1924) autora un izcila fotogrāfa fotogrāfijās. Fotogrāfa K. Veinberga skatu kartes un stikla fotoplates ir vienas no Kandavas novada muzeja krājuma unikālajām lietām, tajās fiksēta Kandava un tās apkārtne gandrīz pirms 100 gadiem. Liela daļa no fotogrāfijām plašākai sabiedrībai apskatei nav bijusi pieejama. 2020. gadā tika veikta 30 stikla fotoplašu digitālā retuša, putekļu un skrāpējumu noņemšanu, bojāto vai zudušo attēla daļu atjaunošana.

Lasīt visu ziņu (1)

Kandavas novadpētniecības muzejā ir apskatāma Agritas Krieviņas-Siliņas pastalām veltīta ceļojošā izstāde "Pastalas. Kādas tās ir?"

Agrita ir Rīgas Tehniskās universitātes docente, Latvijas Amatniecības kameras ādas apstrādes amata meistare, projekta 100pastalas.lv. Viņa ar seno apavu pētniecību, atdarināšanu, un zināšanu nodošanu tālāk nodarbojas jau vairāk kā 20 gadus. Izpētīti daudzi Latvijas muzeju krājumi, uztaisīti daudz un dažādi seno pastalu atdarinājumi, atrastas atšķirības pastalu izgatavošanā Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē, un materiāls apkopots izstādē, kas Kandavas muzejā būs apskatāma līdz 2022. gada februāra vidum.

Šis senais apavu veids strauju popularitāti atkal iemantojis pēdējā desmitgadē, kā neatņemama arheoloģiskā tērpa un etniskā stila vasaras tērpu sastāvdaļa. Daudzi vēlas iemācīties pastalas darināt, tāpēc ar meistari esam vienojušās par meistarklasi 2022. gada janvārī. Sekojiet līdz informācijai.

“Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” jau vairāk kā 10 gadus aktīvi strādā ar diasporas kopienām, vācot stāstus un vēsturiskos materiālus, veidojot izstādes, grāmatas un filmas par ārzemju latviešiem. Rezultātā kā dāvana Latvijas simtgadē radās lielformāta tekstilmozaīka (patchwork)  sega, kura atspoguļo diasporas latviešu vienotību un viņu daudzveidīgos dzīves gājumus ārpus Latvijas. Tekstilmozaīkas (patchwork) segas ir tradicionāls rokdarbu veids angliski runājošās zemēs.  Izstādes “STĀSTU SEGAS” mērķi ir demonstrēt un veicināt latviešu diasporas kopienas piederības sajūtu Latvijai; iespēju aprakstīt savu vietu latviešu diasporas kopienā un pastāstīt savu vai ģimenes stāstu. Kopumā projekta ietvaros tika saņemti pavisam 1097 kvadrātiņi no visas pasaules!  No tiem 840 darbiņu gatavojušas sievietes, 257 -  vīrieši dažādās vecuma grupās. STĀSTU SEGAS gabaliņi uz Latviju atceļojuši gan no ASV – 564, gan Eiropas – 188, gan Kanādas – 183, gan Okeānijas – 117, gan Dienvidamerikas – 24, gan Āfrikas – 11, gan Āzijas valstīm – 8.  

STĀSTU SEGA glabā stāstus arī no mūsu novada. Silvija Smagars Hunt no ASV: “Šajā kvadrātiņā ir manas mīļās mātes bilde: Irma Dreija Smagars no Kandavas. Mans tēvs bija Henriks Smagars no Rīgas. Mana bērnība bija pilna ar stāstiem par Kandavas dzīvi, latviešu dziesmām un pasakām. No vecākiem iemācījos ļoti mīlēt Dievu un Latviju. Ar šo kvadrātiņu pateicībā pieminu savus vecākus.” Anita Apine-Hermane no Austrālijas: “Šajā kvadrātiņā redzamas manas mātes Annas Apines stelles LAPA izstādē Rīgā 2010. gadā. Kaut dzīvoju Austrālijā, caur stellēm man vienmēr ir bijusi saistība ar Latviju. Kad 1997. g. mamma nomira, es nolēmu stelles pārvest uz Latviju, mammas dzimteni. Ar LAPA palīdzību tas izdevās, un tagad tās stāv Tukuma audēju darbnīcā. Uz tām auž, un tām ir "mājas". Anita bieži ceļo uz Latviju, pēta un raksta par stellēm, arī auž pati.” Dati ir ievadīti multimedija prezentācijā, kurā  Ikviens STĀSTU SEGAS skatītājs var datorā palielināt  bildes un labāk apskatīt katru STĀSTU SEGAS kvadrātiņu, kā arī iepazīt darinātāju stāstus.          

Kandavas muzeja un Amatniecības centra darbinieki, kopā ar brīvprātīgajiem palīgiem un palīdzēm visu rudeni ir cītīgi strādājuši, lai saviem ciemiņiem aukstajās ziemas dienās varētu piedāvāt ozolzīļu spēka dzērienu – Kandavas kafiju. Ja vēlaties to nobaudīt, tad gan lūgums pieteikties iepriekš pa tālruni 26667031.

Muzejs gaida apmeklētājus darba dienās no 10:00 līdz 17:00, sestdienās no 10:00 līdz 16:00.    

Informāciju sagatavoja: Inese Roze, Kandavas novadpētniecības muzeja vadītāja

Lasīt visu ziņu (6) (5)

Kandavas novadpētniecības muzejā ir apskatāma Agritas Krieviņas-Siliņas pastalām veltīta ceļojošā izstāde "Pastalas. Kādas tās ir?"

Agrita ir Rīgas Tehniskās universitātes docente, Latvijas Amatniecības kameras ādas apstrādes amata meistare, projekta 100pastalas.lv. Viņa ar seno apavu pētniecību, atdarināšanu, un zināšanu nodošanu tālāk nodarbojas jau vairāk kā 20 gadus. Izpētīti daudzi Latvijas muzeju krājumi, uztaisīti daudz un dažādi seno pastalu atdarinājumi, atrastas atšķirības pastalu izgatavošanā Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē, un materiāls apkopots izstādē, kas Kandavas muzejā būs apskatāma līdz 2022. gada februāra vidum.

Šis senais apavu veids strauju popularitāti atkal iemantojis pēdējā desmitgadē, kā neatņemama arheoloģiskā tērpa un etniskā stila vasaras tērpu sastāvdaļa. Daudzi vēlas iemācīties pastalas darināt, tāpēc ar meistari esam vienojušās par meistarklasi 2022. gada janvārī. Sekojiet līdz informācijai.

Lasīt visu ziņu (5)

UZMANĪBU UZMANĪBU,  ZĪMĒJUMU IESNIEGŠANAS TERMIŅŠ PAGARINĀTS LĪDZ 1.APRĪLIM !

Mazo mākslinieku konkurss "Dziedošais cālis" NOLIKUMS

Lasīt visu ziņu

Mazo vokālistu konkurss "Cāļa dziesmas Kandavā 2022" NOLIKUMS

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Pieteikšanās Kandavas atklātajam čempionātam šautriņu mešanā norisinās līdz 2022. gada 7. februārim. Pietiekšanās un plašāka informācija pa tālruni: 29457272 (Andris Bambis). 

Čempionāts norisināsies "zaļajā" drošības režīmās (dalībniekiem obligāti jābūt derīgam vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam).

Lasīt visu ziņu

No 28.janvāra līdz 4.martam Kandavas kultūras nama galerijā "Vējspārns" apskatāma Kandavas un pagastu apvienības organizētā fotokonkursa "Piederība laikam" izstāde.

Izstāde apskatāma darba dienās no plkst. 12.00 līdz 16.00. 

Ieeja bez maksas

Lasīt visu ziņu (15)

Sakarā ar Tukuma novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietnieces Ivetas Ķevicas atvaļinājumu 2022.gada 1.februārī un no 2022.gada 3.februāra līdz 4.februārim un 2022.gada 7.februārī, Dzimtsarakstu nodaļas jautājumos, lūdzu vērsties Tukuma novada Dzimtsarakstu nodaļā, Brīvības Laukums 10, Tukums, LV-3101, tālr., +371 63122525, +371 26600643, e-pasts: dzimtsaraksti@tukums.lv.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Lasīt visu ziņu

Turnīrs  notiks Cēres sporta hallē. Turnīrs risināsies sabraukumos. Katrā sabraukumā kāda no komandu sporta spēlēm. 2022. gada 26. februārī – volejbols, 12. martā – basketbols, 26. martā - telpu futbols, 9. aprīlī – florbols. Sacensību sākums plkst. 10.00. 

„Četru bumbu kauss – 2022” notiek sadarbībā ar Latvijas Tautas Sporta Asociāciju.

Komandai informācija par savu dalību jāsniedz līdz 2022. gada 23. februārim (tel. Nr. 26239843, e-pasts: ligaroze@inbox.lv). 

Turnīrs norisināsies "zaļajā" režīmā. Komandā tiek pieteikti dalībnieki ar sadarbspējīgu Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu!

Sacensību nolikums pieejams: šeit.

Lasīt visu ziņu