No 8. septembra līdz 5. novembrim Kandavas novadpētniecības muzejā apskatāma Indras Kreceres gleznu izstāde "Sajūtu mirkļi tuvie un tālie".
Uz tikšanos Kandavas Muzejā! Lasīt visu ziņu
Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības “Piejūra” jau tradicionāli organizētais konkurss, kurš ik gadus apvieno desmitiem izglītības iestāžu un simtiem bērnu, šajā mācību gadā norisināsies no 20.septembra līdz 2023.gada 20.aprīlim un piedāvās dalībniekiem bez makulatūras vākt arī izlietotās baterijas. Konkurss turpmāk sauksies “Palīdzēsim dabai!”
“Šajā rudenī esam gandarīti par sadarbības uzsākšanu ar SIA “Zaļais Centrs”. Esam vienojušies kopīgiem spēkiem ierobežot vides piesārņošanu un veicināt atkritumu apsaimniekošanu, šķirošanu un atkārtotu izmantošanu, lai mazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu CSA poligonā “Janvāri”. Šī sadarbība sāksies ar “Zaļā Centra” iesaisti mūsu tradicionālajā skolu konkursā, kur šajā mācību gadā, paralēli makulatūras vākšanai, aicināsim dalībniekus nodot arī izlietotās baterijas. Vēlamies, lai mūsu sadarbība būtu regulāra ar mērķi veidot ilgtspējīgu vidi un novērst dažādu bīstamo atkritumu nonākšanu dabā,” stāsta atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības “Piejūra” vadītājs Ēriks Zaporožecs.
Par nepieciešamību savākt izlietotās baterijas SIA Zaļais Centrs projektu vadītāja Žanna Lampicka saka : “Ar baterijām mēs sastopamies ikdienas dzīvē savā mājoklī. Lai baterija no dzīvības devējas kādai ierīcei nepārvērstos par paša cilvēka veselības iznīcinātāju, pēc to izlietošanas svarīgi baterijas nodot tur, kur tās turpina ceļu uz otrreizēju pārstrādi vai pienācīgu utilizēšanu. Tas ļauj ne vien saudzēt vidi, bet arī atgūt vērtīgus metālus atkārtotai izmantošanai, pagarinot izsīkstošo dabas resursu dzīves ciklu. Mēs ļoti ceram, ka bateriju savākšanas kampaņa nepārprotami veicinās bateriju savākšanu, novēršot to nokļūšanu vidē. Līdz ar pieaugošo izpratni un atbildību par izlietoto bateriju kaitīgo ietekmi, pieaugs pieprasījums pēc atkritumu šķirošanas iespējām.”
Konkursa norises laikā dalībnieki tiek aicināti vākt izlietoto vai nevajadzīgo biroja papīru, kartonu, grāmatas, žurnālus, bukletus un citus papīra un kartona izstrādājumus, kā arī izlietotās baterijas. Makulatūrai ir jābūt sasietai pakās un saliktai kartona kastēs vai maisos. Baterijas ir parocīgi vākt izlietotās plastmasas ūdens pudelēs, jo tās var pēc tam aizskrūvēt un nodot kopā ar makulatūru, piesakot bezmaksas izvešanu.
Makulatūru uz pārkraušanas-šķirošanas staciju (Tukumā, Kandavā, Rojā) vai poligonu “Janvāri” var nogādāt arī pašu spēkiem, informējot stacijas/poligona operatoru, lai ievestais apjoms tiek reģistrēts uz konkrēto izglītības iestādi. Konkursa norises laikā makulatūras izvešanu var pieteikt neierobežotu reižu skaitu.
“Mēs esam ļoti priecīgi, ka saglabājas skolēnu un bērnudārza audzēkņu un viņu ģimeņu vēlme katru gadu no jauna turpināt makulatūras vākšanu, jo tā arī visa sabiedrība tiek izglītota un iesaistīta atkritumu šķirošanā”, turpina Ēriks Zaporožecs, “ja izlasītie laikraksti un žurnāli, nevajadzīgie dokumenti, savu laiku nokalpojušās grāmatas netiks izmesti kopā ar citiem atkritumiem, bet nodoti otrreizējai pārstrādei, tie piedzīvos otru dzīvi - tiks saražoti jauni papīra izstrādājumi un taupīti gan enerģijas, gan mežu resursi. Ja izlietotās baterijas, kas ir bīstamie atkritumi, nenonāks dabā – ieguvēji būsim mēs visi. ”
Arī šogad katra savāktā makulatūras tonna atgriezīsies pie dalībniekiem kā viena paka biroja papīra, bet pašiem čaklākajiem dalībniekiem balvā tiks apmaksāti transporta izdevumi izglītojošai ekskursijai. Savukārt, SIA ” Zaļais centrs” parūpēsies par balvu fondu bateriju vākšanas uzvarētājiem.
Ar konkursa nolikumu var iepazīties mājas lapā: www.piejuraatkritumi.lv
Lasīt visu ziņuIeejas maksa: 2,- EUR
Deju grupas konkursam var pieteikties ar brīvas izvēles priekšnesumu, izvēloties kādu no mūsdienu deju žanriem, kā piemēram Laikmetīgā deja, Džeza deja, Modes deja, Zumbas deja, Hip- hop deja, ritma deja, Aerobikas priekšnesums, kuram ir veidota horeogrāfija.
DALĪBNIEKU VECUMA GRUPAS:
BĒRNI- 1.-4.KLAŠU GRUPA;
JUNIORI- 5.-9. KLAŠU GRUPA;
JAUNIEŠI- 10.-12. KLAŠU GRUPA;
PIEAUGUŠIE- „MŪŽAM JAUNIE" no 18 gadiem, bez vecuma ierobežojuma.
Pieteikums jāpilda elektroniski. Lūdzu atvērt saiti https://ej.uz/kandavasdejufestivals un aizpildīt pieteikumu līdz 28.oktobrim (ieskaitot).
Latvijas mūsdienu radošais deju grupu konkurss KANDAVAS DEJU FESTIVĀLS 2022 NOLIKUMS
NOLIKUMS-%20KANDAVAS%20DEJU%20FESTIV%C4%80LS%202022%20%C4%ABstais.pdf
Lasīt visu ziņuNo 28. oktobra līdz 1. decembrim Kandavas kultūras nama galerijā "Vējspārns" Ineses Grizānes izstāde „MANA MĪĻĀ LATVIJA”. Izstāde apskatāma darba dienās no plkst. 9.00 līdz 13.00 vai iepriekš norunājot vēlamo apskates laiku pa tālruni 27022882. Ieeja bez maksas.
Lasīt visu ziņuSwedbank Latvija aicināti, 31. oktobrī 2.–4. klašu skolēni visā Latvijā tiešsaistē tika iesaistīti īpašā finanšu pratības iniciatīvā "Naudas diena". Naudas dienā bērni vieglā un aizraujošā veidā uzzināja, kas ir budžets, kā tas top un ekspertu vadībā kopā veidoja klases ekskursijas budžetu. Turklāt diena bija īpaša arī ar to ka skolā varēja ierasties dažādās maskās. Pēc stundām notika Zemītes TN pasākums "Spociņu- jociņu tikšanās" , kurā radošās darbnīcās un kopīgā cienasta gatvošanā tika iesistīti gan klātesošie bērni, gan skolotāji, gan vecāki. Skolotāja Aija darbojās kā vafeļu feja, TN saimniece Ērodeja būrās pa virtuvi lai visiem tiktu kraukšķīgas kartupeļu un desu uzkodas, bet bibliotēkas vadītāja Solvita mudināja kustību aktivitātēm. Pēc pasākuma, daļa skolēnu ar direktores Ramonas un skolotājas Olitas gādību, devās uz skolu lai izbaudītu piedzīvojumu- nakšņošana skolā.
Bet 2.novembra pēcpusdienā skolēni atkal viesojās Zemītes TN lai tiktos ar dzejnieci Dagniju Gudriķi un izzinātu kā top viņas dzejoļi, un to ceļu līdz brīdim, kad tos var jau lasīt grāmatā.
Foto: Aija Lagzdiņa, Ramona Liepiņa Krauja un Ērodeja Kirillova
Lasīt visu ziņu (11)Novembrī aicinām novada iedzīvotājus aktīvi iesaistīties bezmaksas veselības veicinošos pasākumos.
Aktuālā saite “Zoom” nodarbībām:
ZUMBA GOLD, nodarbības vadīs Amanda Bērziņa
https://us02web.zoom.us/j/87981711318?pwd=UEJ5N29QNWtHNkZDd3ZUU1JsSnhyZz09
Meeting ID: 879 81711318
Passcode: 123456
ZUMBA, nodarbības vadīs Amanda Bērziņa
https://us02web.zoom.us/j/87981711318?pwd=UEJ5N29QNWtHNkZDd3ZUU1JsSnhyZz09
Meeting ID: 879 81711318
Passcode: 123456
Lasīt visu ziņu (4)
Jau savlaicīgi plānojot decembra godus, aicinām ierēķināt sestdienas, 10.decembra vakaru muzikālām un pilsoniski aktīvām nodarbēm pasākumā "Pilsonis = Ziema + Svētki" 10.decembrī!
Aicinām viesoties Kandavas novadpētniecības muzeja viesmīlīgajās telpās no plkst. 17.45, lai plkst. 18.00 muzikāli "tīklotos" vācu melodiju ietvarā kopīgi ar Rīgas Vācu kultūras biedrības ansambli "Morgenrot", kā arī uztrenētu ziemas obligāto dziesmu repertuāru kopā ar kolorīto Valdeķu kultūras nama jaukto vokālo ansambli "DoReMi".
Ieejas maksas nav, arī oficiālu vakara vadītāju nebūs. Ieejas maksas vietā - jūsu stāstījums par savu labo darbu sabiedrības labā un aicinājums iesaistīties vietējās kopienas stiprināšanā!
Projekts Nr. AIF/2020/SDK/27 “Demokrātisko kompetenču inkubators”. Pop- up "Izgaršo demokrātiju" Kandavā.
Lasīt visu ziņuRežisores Elzas Gaujas veidotās filmas centrā ir trīs māsas, kas dodas riskantā braucienā cauri Eiropai, lai nogādātu savu tuvo mirušo cilvēku līdz dzimtas kapsētai Latvijā.
Repatriācija maksā tūkstošus, bet māsām makā svilpo vējš.
Trīs māsu lomas atveido Baiba Broka, Daiga Kažociņa un Anta Aizupe.
Melnā komēdija, kas runā par nāvi – visticamāk daudziem šis salikums var šķiet galīgi nesaderīgs, bet kā uzsver režisore – filmā nav nekādu pašmērķīgu joku, un tās fokuss ir vērsts tieši uz triju māsu attiecībām, ko šī ekstremālā situācija izgaismo īpaši spilgti.
Lasīt visu ziņu6.novembrī Zantes kultūras namā notika maizes cepšanas meistarklase, kuru vadīja radošās mājas "Smilgāji" brīnišķīgā saimniece Aiga Bitmane. Uz meistarklasi bija ieradušies maizītes cepēji no Zantes, Zemītes, Kandavas un pat Rīgas. Noslēgumā katrs apmeklētājs devās mājās ar siltu, smaržīgu un ļoti gardu rudzu ābolu maizes kukulīti. Prieks, ka dāmu vidū bija arī viens kungs, kurš nebaidījās improvizēt un bija paņēmis līdzi žāvētus mango, ko pievienoja savam ceptajam maizes klaipiņam. Rezultāts arī bija ļoti gards!
Izrādās, ka "Smilgājos" dzīvo radoši ļaudis - Aiga ir ne tikai izcila konditore un gatavo dažādus gardumus, bet brīvajā laikā nodarbojas arī ar lina izstrādājumu apgleznošanu un pirts tērpu darināšanu, bet Aigas vīrs taisa skaistas lietas no koka.
Runājot par linu, Māra Brīvere atnesa parādīt lina kreklu, kas darināts tālajā 1922.gadā un kuru viņa saņēmusi dāvinājumā.
Paldies par gardo maizīti "Smilgāju" saimniecei! Paldies maizītes cepējiem! Prieks par šo tikšanos un jauko kompāniju! Nākošā Aigas Bitmanes meistarklase Zantē būs 10.decembrī, kad gatavosim desertu burciņā. Uz tikšanos!
Lasīt visu ziņu (19)Cirka šovs „Cirks no citas planētas” piedāvā mūsdienīgu cirka mākslas izrādi. Tādu kosmisko cirku Jūs vēl nebūsiet redzējuši - jūs sagaida milži, akrobāti, triki ar riņķiem, diožu šovs, lāzeršovs, gaismas gleznu šovs, ekvilibristi, brīnumainie ziepju burbuļi. Skatītāji līdz ar cirka māksliniekiem nonāk elpu aizraujošā nākotnē, jo tikai cirkā ir iespējams un fantastiski kļūst par realitāti! Mazos skatītājus īpaši iepriecinās jautri un smieklīgi klauni un mūsu cirka odziņa - piepūšamais lauvēns! Pasākums paredzēts visai ģimenei!
Biļte: EUR6,- bērniem; EUR 8,-pieaugušajiem.
Biļešu iepriekšpārdošana Biļešu Paradīzes un Kandavas k/n (63182040) kasēs
Pasākuma rīkotājs "L-EVENTS"
Ar saukli “Mazas rīcības – liela ietekme” no 7. līdz 13. novembrim visā Latvijā jau desmito gadu norisinās Rīcības dienas. Šajā nedēļā 62466 bērnu un jauniešu no vairāk kā 144 izglītības iestādēm pievērsīs sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības izzušanai un vides piesārņojumam.
9. novembrī Kandavas pirmsskolas izglītības iestādes “Zīļuks” audzēkņi akcijā “Mazas rīcības – liela ietekme” informēja un izglītoja pilsētas iedzīvotājus par to, ka visiem, tostarp arī mazajiem darbiņiem ir būtiska nozīme vides saudzēšanā. Mazas rīcības, ko katrs paveic atsevišķi, kopumā rada lielu ietekmi.
Nodarbībās bērni ar skolotājām bija pārrunājuši un izgatavojuši plakātus par klimata pārmaiņām dabā, apkārtējās vides piesārņojumu, kā arī citām dabu saaudzējošām tēmām. Ar izgatavotajiem plakātiem bērni un skolotājas devās gājienā no bērnudārza līdz vecpilsētas Promenādei, tādējādi izglītojot sabiedrību par šiem jautājumiem un kopīgiem spēkiem rosinātu pozitīvas pārmaiņas savā novadā, pilsētā, pagastā un ģimenē. Pilsētas promenādē bērni tikās ar iedzīvotājiem un pastāstīja par izgatavotajiem plakātiem. Bērnu radītie darbi tiks izstādīti Kandavas Tūrisma informācijas centrā, kur tie būs apskatāmi līdz 17. novembrim.
Rīcības dienas ir Ekoskolu aizsākta kampaņa ar mērķi pievērst skolēnu un plašākas sabiedrības uzmanību jautājumiem par videi draudzīgu dzīvesveidu. Kampaņa mudina Ekoskolu jauniešus un ikvienu skolu pārstāvi būt par pārmaiņu radītājiem vides aizsardzībā, rīkoties pašiem un par atbildīgu rīcību izglītot sabiedrību. 2022. gadā Ekoskolu Rīcības dienas ir veltītas klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības izzušanai un vides piesārņojumam.
Lasīt visu ziņu (18)Mārtiņš bija labs vīriņš
Par visiem vīriņiem:
Ne ruden, pavasar,
Pašā maizes laiciņā.
Šajā nedēļā jauktās grupas bērni krāsoja un līmēja dažādus Mārtiņdienas gailīšus. Bet 10.novembrī, bērni pārtapa dažādos pasaku tēlos.
Iepazināmies ar Mārtiņdienas tradīcijām, skaitījām dzejolīti, dejojām dejas, gājām rotaļās. Bērni mēģinājām lasīt "graudus" kā gailīši. Visvairāk graudiņus salasīja Sofija Drūnese.
Cienājāmies ar pīrāgiem, āboliem un bumbieriem. Skatījāmies latviešu animācijas filmu "Neparastie rīdzinieki".
Skolotāja Ieva
Mārtiņa gailīši dancīti veda....
Zemītes sākumskolā un pirmskolā aizvadīta Mārtiņdiena-tardicionāli latviskajā gadskārtā svinamās rudens beigas un ziemas sākums. Šajā dienā Zemītes sākumskolā paviesojās budelīši vai ķekatnieki, ka nu kurā vietā tos sauc. Ar dziesmām, skolotājas Anitas Geidānes vadībā, pieskandināja senās pils kaktus. Ar dejām, ko mācīja skolotāja Olita Tutiņa, iedvesa visos jautrību un spēku visam turpmākajām darba cēlienam. Ķekatnieku stiprināšanai bija sarūpēts arī mazs cienasts no graudaugiem un pašu žāvētiem āboliem, lai spēks un veselība visiem Mārtiņbērniem garo ziemu pavadot.
Foto: skolotāja Daiga Dzērve
Teksts: skolotāja Olita Tutiņa
Lasīt visu ziņu (18)11. novembrī notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas Kandavas stacijā atklāšana pēc rekonstrukcijas, pēc tam- vēsturisks lasījums Kandavas novadpētniecības muzejā un tikšanās ar vēstures doktoru Edvīnu Evartu.
Vakarā Lāčplēša dienas gājiens un piemiņas pasākums skvērā pie Bruņinieku pilskalna Kandavā bija īpaši emocionāls, kurā kandavniekus un Kandavas viesus uzrunāja Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede, Kandavas un pagastu apvienības vadītājs Jānis Mazitāns, bet ar dzeju un dziesmām priecēja mākslinieks Andris Bērziņš. Paldies Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas audzēkņiem par dalību pasākumā un visiem, kuri kopīgi ar svecītēm un lāpām veidoja gaismas ceļu.
Lasīt visu ziņu (31)Lāčplēša diena 1920. gada 11. novembrī tika iedibināta kā Lāčplēša kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena. 1990. gada 3. oktobrī,kad pieņēma likumu „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, 11. novembri noteica par atceres dienu, kurā piemin Latvijas atbrīvošanas karā kritušos karavīrus. Tā 11. novembra nozīme paplašinājās, un tie kļuva par svētkiem, kuros piemin ne vien Lāčplēša kara ordeņa kavalierus , bet visus Latvijas brīvības cīnītājus.
Zemītes sākumskolas skolēni, sadarbībā ar Zemītes TN,devās organizētā lāpu gājienā uz Zemītes pagasta Pavārkalna kapsētu lai godinātu tajā apglabāto Lāčplēša odeņa kavalieru piemiņu un aiznestu svecītes uz viņu atdusas vietām. Pasākumam pievienojās Latvijas armijas kapelāns Uģis Brūklene, kurš aicināja bērnus aizdomāties par patriotisma nozīmi kopīgajā valsts attīstība un dzimtās vietas mīlestībā. Esam pateicīgi par šo cilvēku ieguldījumu pagātnē, lai mēs varētu dzīvot savā valstī tagadnē. Pieminam un atceramies mūsu pagasta ļaudis: Baltaisvilks Aleksandru (1889 – 1956)- LKO kavalieris, militārpersona, virsseržants 4. Valmieras kājnieku pulkā, politiski represētais; Štālu Kārli (1893 – 1966) - LKO kavalieris, kareivis, laukstrādnieks; Timmermani Aleksandru (1896 – 1981)- LKO kavalieris, kaprālis - kuri savu mūžīgo mieru raduši Pavārkalna kapu kalnā un Baumani Kārli (1902 – 1981) - LKO kavalieris, kura atdusas vieta ir Rīgā; Ģelbe Vili (1890 – 1919), kurš pēc nāves, 1921. gadā apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni,jo krita par Latviju 1919. gada 19. jūnijā Cēsu kauju laikā un ticis apbedīts Limbažu draudzes kapsētā.
Foto un teksts : skolotāja Aija Ābele un Zemītes TN vadītāja Ērodeja Kirillova
No 11. novembra līdz 21. novembrim Kandavas novadpētniecības muzejā Latvijas kara muzeja izstāde- „Latvijas Neatkarības karš” un no Kandavas novadpētniecības muzeja krājumiem izstāde "Brīvs, kam dūša brīvam būt!".
Lasīt visu ziņu
Par Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas dienā, 11. novembrī Kandavas stacijā notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas atklāšana pēc rekonstrukcijas.
Klātesošos uzrunāja idejas autors Pēteris Briedis, Latvijas politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, fonda “Sibīrijas bērni” vadītāja, režisore Dzintra Geka-Vaska, Tukuma priekšsēdētāja vietniece Inga Priede un dzejniece Maija Laukmane. Piemiņas plāksnes atklāja 1941. gadā represētā un 1942. gadā nogalinātā Heinriha un 20 gadus Sibīrijas trimdā pavadījušās Zelmas Briežu mazmazdēli Roberts un Bruno, kā arī 1949. gadā represēto un ceļā uz Sibīriju mirušo Katrīnas un Friča Āboltiņu mazdēls Laimonis un mazmazdēls Andis. Piemiņas plāksnes iesvētīja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns, kapteinis Uģis Brūklene.
Pēc Kandavas politiski represēto aktīvistu grupas iniciatīvas ir paveikts darbs to mūsu novadnieku piemiņas saglabāšanā, kuri pēc 1941.gada 14.jūnija un 1949.gada 25.marta deportācijām tika nošauti vai nobendēti Staļina kliķes ierīkotajās koncentrācijas nometnēs, bada un sala nomocīti gāja bojā trimdas vietās Sibīrijā. Viņu mirstīgās atliekas samestas masu kapos vai atstātas miršanas vietās zvēriem par barību.
Šo mūsu novadnieku vārdi tika iegravēti akmens plāksnēs, kas novietotas Kandavas stacijā līdzās piemiņas akmenim, veltītam 1941.gada 14.jūnija un 1949.gada 25.marta deportācijām.
Esam savākuši līdzekļus šī projekta realizācijai. Mūsu ideju atbalsta un finansiāli palīdz Latvijas Politiski represēto apvienība (Ivars Kaļķis) un fonds „Sibīrijas bērni” (Dzintra Geka). Atbalstu sniedza arī atsevišķi Kandavas uzņēmēji un Kandavas novada iespēju fonds (Ērodeja Kirillova). Sevišķi liels paldies to politisko represēto cilvēku atsaucībai, kuri atbalstīja šo projektu un ziedoja daļu pensijas šī mērķa realizācijai. Paldies par veikto darbu projekta izstrādāšanā un realizēšanā Aināram, Justīnei un Marekam Vilkaušiem.
Mēs ceram un dziļi ticam, ka nepienāks laiks, kad 14.jūnija un 25.marta atceres pasākumus ļaudis viens otram vaicās: „Kādēļ atkal izkārti sēru karogi?”
Neaizmirstiet!
Jūs varat vainīgajiem nepiedot un varat piedot,
bet neaizmirstiet! Jo aizmirsdami jūs noniecināt upuru piemiņu
un nākamajām paaudzēm no ceļa noņemat brīdinājuma zīmes.
/Anda Līce/
1919.gada 11.novembrī, sagraujot un padzenot no Rīgas Bermonta – Avalova vadītos vācu baronu un krievu baltgvardu kara pūļus, Latvijas armija nākamajās trīs nedēļās atbrīvoja Zemgali un Kurzemi un vēl pēc dažiem mēnešiem padzina no Latgales komunistu armijas kaujiniekus.
Latvijas neatkarība bija nosargāta! Godinot atbrīvošanas cīņu varoņus, Saeima un valdība nodibināja valsts augstāko militāro apbalvojumu – Lāčplēša kara ordeni (LKO). 1919.gada 11.novembris uzskatāms par tā dzimšanas dienu. LKO piešķirts 2146 Latvijas brīvības varonīgākajiem cīnītājiem, tostarp 322 ārzemniekiem. Šo varoņu vārdi iemūžināti gan Brāļu kapos Rīgā, gan daudzās piemiņas vietās Latvijas novados. Arī Tukumā, Meža kapos stēlās ir iegravēti 50 LKO kavalieru, tostarp 6 ar Kandavu saistīto vārdi. Arī mēs 2014.gada 11.novembrī Kandavas novada muzejā atklājām Kuldīgas tehnoloģiju tehnikuma pedagoga Mārtiņa Mednieka darināto ozolkoka plāksni ar iegravētiem 8 kandavnieku - LKO kavalieru vārdiem.
Diemžēl, Latvijai kā brīvai un plaukstošai valstij bija lemts pastāvēt vēl tikai 22 gadus. Sekojošie notikumi vismelnākiem burtiem ierakstīti mūsu tautas vēsturē.
1939.gada 23.augusts
Molotova – Ribentropa pakts. Divu asinsuņu – komunistiskās PSRS diktatora Josifa Staļina un Vācijas patvaldnieka Ādolfa Hitlera prettiesiskais un ciniskais darījums, kas fiksēja Austrumeiropas valstu sadalīšanu vācu un krievu interešu sfērās. Latvija kopā ar Igauniju un Somiju, pēc papildu vienošanās arī ar Lietuvu nonāca PSRS pārvaldes sfērā.
1940.gada 16.jūnija
Staļina valdības ultimāts par Latvijas valdības atkāpšanos.
1940.gada 17.jūnijs
Latvijas okupācija. PSRS Sarkanās armijas iebrukums Latvijā.
1940.gada 21.ūlijs
„Tautas Saeimas vēlēšanas” – balsojot par vienīgo – komunistu un bezpartejisko bloka sarakstu.
1940.gada 5.augusts
Latvijas aneksijas „juridiska” noformēšana – Staļina valdošās kliķes deputātu lēmums par Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā.
1941.gada 14.jūnijs – Baigā vasara
Šajā dienā Staļina vadītie PSRS komunistu okupanti apcietināja un izsūtīja uz kocentrācijas nometnēm un trimdā uz Sibīriju 15 425 Latvijas iedzīvotājus, pārsvarā latviešu inteliģenci, politisko eliti un armijas cilvēkus. Lielākai daļai izsūtīto vīriešu tika piepriests nāves sods, daudzus nomocīja spaidu darbos koncentrācijas nometnēs.
No Kandavas un apkārtējiem pagastiem šajā dienā represēja 104 cilvēkus. Latvijā neatgriezās 47, no kuriem 24 bija piespriests nāves sods.
1949.gada 25.marts
Šajā dienā komunistu okupanti sasēdināja lopu vagonos un aizdzina trimdā uz Sibīriju 42 178 mūsu valsts iedzīvotājus, galvenokārt labākos zemniekus, okupantu nodēvētos par „kulakiem” - tos, kuru rīcībā bija vairāk kā 30 ha zemes, kuriem piederēja dzirnavas, kuļmašīnas, traktori.
No Kandavas un apkārtējiem pagastiem šo ceļu bija spiests mērot 541 cilvēks. Bada, sala un necilvēcīgo dzīves apstākļu rezultātā gāja bojā un Latvijā neatgriezās 62 mūsu novadnieki.
2022.gada 24.februāris
Krievijas iebrukums Ukrainā. Kremļa saimnieks Putins rīkojās it kā pēc Staļina dienasgrāmatas scenārija par Latvijas okupāciju.
2022.gada 23.-27.septembris
Pseidoreferendums zem automātu stobriem par tā saucamo Doņeckas un Luhanskas republiku un Hersonas un Zaporižjes apgabalu iedzīvotāju „vēlmi” tikt iekļautiem Krievijas sastāvā.
2022.gada 30.septembris
Putins un okupēto teritoriju pārstāvji paraksta līgumu par pievienošanos Krievijai. Dažu dienu laikā līgums tika „ juridiski” noformēts un
2022.gada 5.oktobrī Putins parakstīja likumu par šo četru Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā.
Arī tālāko notikumu gaita norit pēc mūsu tautas Baigā gada scenārija. 1,6 miljoni Ukrainas iedzīvotāju – gan pieaugušie, gan bērni - caur filtrācijas nometņu pārbaudēm tika deportēti uz attāliem Krievijas apgabaliem. Par okupantu zvērībām liecina apzināti grautā Ukrainas infrastruktūra – siltuma, ūdens un elektrības apgāde, iznīcinātie kultūras pieminekļi un nomocītie, spīdzinātie un masu kapos Bučā, Izjumā un citās vietās samestie Ukrainas iedzīvotāju līķi.
Bet Ukraina nepadodas. Ar ES un NATO valstu palīdzību krievu okupanti no Ukrainas tiks padzīti. Un arī mūsu pienākums ir palīdzēt Ukrainai gan kara laikā, gan pēckara valsts atjaunošanā.
Okupantu pastrādātās zvērības nedrīkst aizmirst. Ir jāatceras Andas Līces teiktais par atmiņu saglabāšanas vēsturisko nozīmi.
Informāciju sagatavoja: Pēteris Briedis
1941.gada 14.jūnijā nepilnu četru gadu vecumā izsūtīts trimdā uz Sibīriju kā okupantu varai sociāli bīstams elements
14:00 Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas Kandavas stacijā atklāšana pēc rekonstrukcijas.
16:30 Vēsturisks lasījums Kandavas novadpētniecības muzejā. Tikšanās ar vēstures doktoru Edvīnu Evartu.
17:30 Lāpu gājiens no Kandavas novadpētniecības muzeja uz skvēru pie Bruņinieku pils maketa.
Maršruts: 17.30 no Kandavas novadpētniecības muzeja - Ķiršu iela - Lielā iela - Pils iela - Skvērs pie Bruņinieku pils maketa. Lūgums ņemt līdzi savas, ar degšķidrumu uzpildītas lāpas, kā arī svecītes, kuras iedegsim gaismas ceļa veidošanai.
Uzmanību! Gājiena laikā būs īslaicīgi satiksmes ierobežojumi posmā no Lielās ielas 38 līdz Lielajai ielai 19 Kandavā.
18:00 Svinīgs atceres brīdis skvērā pie Bruņinieku pils maketa. Uzrunas / Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas audzēkņi / Dziesmas un dzeja aktiera Andra Bērziņa izpildījumā.
11. novembrī plkst. 16.30 vēsturisks lasījums Kandavas muzejā. Tikšanās ar vēstures doktoru Edvīnu Evartu.
Plkst.17.30 Lāpu gājiens no Kandavas muzeja. Aicinām līdzi ņemt savas lāpas.
Maršruts: 17.30 no Kandavas novadpētniecības muzeja - Ķiršu iela - Lielā iela - Pils iela - Skvērs pie Bruņinieku pils maketa. Lūgums ņemt līdzi savas, ar degšķidrumu uzpildītas lāpas, kā arī svecītes, kuras iedegsim gaismas ceļa veidošanai. Uzmanību! Gājiena laikā būs īslaicīgi satiksmes ierobežojumi Lielā ielā 38 līdz Lielā iela 19 Kandavā.
11.novembra novakarē lieli un mazi zantenieki pulcējās pie skolas, lai turpinot tradīciju, dotos Lāčplēša dienas atcerei veltītajā lāpu gājienā uz Piemiņas vietu pie ozola. Par drošu un organizētu gājienu kā vienmēr rūpējās Zantes zemessargi.
Piemiņas vietā tika noliktas svecītes un pieminēti Brīvības cīņās kritušie karavīri, tai skaitā arī zantenieki. Pasākuma noslēgumā visi klātesošie vienojās kopīgā dziesmā, kas izskanēja mūžīgai karavīru piemiņai.
Liels paldies par sadarbību Zantes pamatskolas vēstures skolotājai Zanei Laktiņai un 8.klases skolotājai Elitai Osei! Paldies skolēniem – Kristiānai Puriņai, Dārtai Cinkusei, Viktorijai Koļcovai un Markusam Mušketovam!
Paldies vienmēr atsaucīgajiem Zantes zemessargiem, īpaši Raitim Evarsonam, kurš ikgadu sagatavo svētku uzrunu šajā dienā! Paldies jaunākajam zemessargam Miķelim Ērglim, kuram šogad bija tas gods nest Latvijas karogu! Paldies Zantes pamatskolas jaunsargiem un vadītājam Jānim Pūpolam! Paldies visiem zanteniekiem, kas piedalījās un bija kopā!
Lasīt visu ziņu (9)
11. novembrī plkst. 19.00 Kandavas kultūras namā gaidāma Valmieras teātra viesizrāde “Mēs, roks, sekss un PSRS” Jāņa Znotiņa režijā. Stāsts par jauniem cilvēkiem, kuri 1985. gadā piedzīvoja leģendāro grupas “Pērkons” koncertu Ogres estrādē un tam sekojošo vilciena izdemolēšanu.
Trīs draugi – septiņpadsmitgadīgie Andrejs, Vizma un Uģis – klausās mūziku, cenšas atrast savu vietu dzīvē, risina attiecības viens ar otru, ar savām ģimenēm un komunistisko režīmu. Viņu alkas pēc neatkarības no vecāku un iepriekšējo paaudžu uzskatiem un kontroles sakrīt ar lielajām, kolektīvajām, gaisā jūtamajām alkām pēc pārmaiņām un brīvības. Izrādē skanēs arī „Pērkona” mūzika, katrai dziesmai kļūstot par nozīmīgu daļu no stāsta.
Režisors Jānis Znotiņš: “Braukājot ar izrādēm pa skolām, apspriežot mūsdienu notikumus, es bieži dzirdēju frāzi, ka tagad jau ir sliktāk kā padomju laikos. Šo izteikumu dzirdēju arī publiskajā vidē, starp politiķiem un tas man likās pilnīgs absurds. Ir jau vairākas paaudzes, kas ir uzaugušas neatkarīgā Latvijā, un viņi īsti neko nezina par padomju laikiem. Apzinoties to, kur mēs dzīvojam un kas ir mūsu kaimiņi, bija pilnīgi skaidrs, ka par to ir jārunā.”
Radošajā komandā arī dramaturģe Ance Muižniece, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Pamela Butāne un gaismu mākslinieks Gatis Priednieks-Melnacis.
Lomās: Kārlis Freimanis, Eduards Johansons, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Klinta Reinholde, Sandis Runge.
Lasīt visu ziņuSpēlfilma "Janvāris" ir stāsts par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos.
Nacionālais kino centrs filmu izvirzījis arī kā Latvijas pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" Labākās ārvalstu filmas kategorijā.
Filma uzvarējusi Starptaustiskajā Romas kinofestivālā. Atzīta par labāko Progresīvā kino kategorijā. V.Kairišs festivālā atzīts par labāko režisoru, savukārt filmas galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots izcīnījis labākā aktiera darba balvu.
Lasīt visu ziņu1991. gada janvāris. Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk, viņam draud iesaukšana Padomju armijā. Pirmās nopietnās attiecības, 90. gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības OMON draud apstādināt baltiešu brīvības cīņu, Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņiem liek nonākt notikumu epicentrā un izdarīt izvēli.
Filma ataino šo ikviena cīņu par brīvību, tautas cīņu pēc brīvības un to, kā šīs cīņas krustojās. 1991. gada janvāris bija mēnesis, kad mēs kā indivīdi izvēlējāmies un izcīnījām brīvību. 1991. gada janvārī man bija 19 gadu, tāpēc šīs filmas varoņus un notikumus es ļoti labi pazīstu. Šajā vecumā es cīnījos par savu personīgo brīvību, kamēr latviešu nācija cīnījās par brīvību no PSRS totalitārā žņauga. Ukrainas karš rāda, ka Latvijas cīņa nav galā un joprojām turpinās. Janvāris ir gada pirmais mēnesis, filma ir par sākumu," tā filmas režisors Viesturs Kairišs.
Filmā "Janvāris" lomas atveido jaunie aktieri Kārlis Arnolds Avots, Alise Dzene (Danovska) un Sandis Runge, kā arī pieredzējušie aktieri Baiba Broka, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Imants Strads, Kaspars Dumburs, igauņu aktieris Juhans Ulfsaks un lietuviešu aktieris Alekss Kazanavičs. Filmas veidotāju komandā ir režisors Viesturs Kairišs, operators Voiteks Starons, māksliniece Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece Rūta Lečaite, grima māksliniece Ilze Trumpe un komponiste Juste Janulīte, bet producenti – Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe.
Filmas relīzes avots: https://www.lsm.lv/raksts/kult...
Lasīt visu ziņu11. novembrī plkst. 19:30 Kandavas sporta hallē Ramirent Nacionālās basketbola līgas spēle: Kandava/Anzāģe - BK Saldus.
12. novembrī aktīvās atpūtas piekritēji tika aicināti uz sporta spēļu pēcpusdienu Zemītes tautas namā. Interesenti varēja mēroties spēkiem šautriņu mešanā, galda hokejā, galda tenisā, dambretē un zolītes spēlē. Jaunākie pasākuma dalībnieki varēja izmēģināt savu uzmanību, veiklību un precizitāti dažādās, vecumam atbilstošās, galda spēlēs.
Rezultāti
Šautriņu mešana:
1.v. Agris Daņiļēvičs
2.v. Rolands Matvejevs
3.v. Dzintars Lastovskis (visi Zemīte)
Galda hokejs:
1.v. Elīna Čekstere
2.v. Jānis Gulbis
3.v. Megija Embūtniece (visi Zemīte)
Galda teniss:
1.v. Andris Daņiļēvičs
2.v. Guntis Šuksts
3.v. Agris Daņiļēvičs (visi Zemīte)
Dambrete:
1.v. Andris Daņiļēvičs
2.v. Agris Daņiļēvičs
3.v. Linda Kolosovska
Zolīte:
1.v. Ināra Ostrovska (Zemīte)
2.v. Edgars Miezis (Smārde)
3.v. Aivars Vītolnieks (Tume)
Lasīt visu ziņu (14)
12. novembrī Tukuma 2. vidusskolā aizvadīts tradicionālais “Smukuma seminārs”, kurā sveicām konkursa “Sakoptākais īpašums Tukuma novadā 2022” uzvarētājus. Konkursa laureātiem bija unikāla iespēja smelties jaunas idejas profesionāļu pieredzes stāstos par dārza veidošanas pamatprincipiem, augu īpašībām un to kompozīcijām, kā arī uzklausīt citus vērtīgus padomus par dārzkopību.
Semināru atklāja un vadīja Tukuma tūrisma informācijas centra vadītāja Ingrīda Smuškova, uzsverot, cik daudz Tukuma novadā ir dārzkopības entuziastu un gaumīgi sakoptu īpašumu, kas padara mūsu novadu skaistu un neatkārtojamu.
Klātesošos sveica Tukuma 2. vidusskolas direktore Anita Locāne, paužot gandarījumu, ka konkursa “Sakoptākais īpašums Tukuma novadā 2022” laureātu sveikšana notiek mūsdienīgajā skolas ēkā, kas nule pārbūvēta un ieguvusi balvu kā viena no gada labākajām rekonstruētajām būvēm. Direktore atgādināja, cik nozīmīgs ir pedagogu uzdevums izglītot jauno paaudzi - iemācīt novērtēt apkārtējo vidi un cienīt to cilvēku darbu, kuri šo skaistumu ir radījuši.
Semināra pirmo lekciju - par godu skaistāko sētu īpašniekiem! - vadīja ainavu arhitekts, siguldietis Ģirts Runis. Uzņēmuma “Landshape” īpašnieks dalījās profesionālajā pieredzē ainavu arhitektūrā un ar 10 baušļiem dārza veidošanā: sākot ar instrumentu iegādi līdz pamatīgai augu iepazīšanai, un, sakot Ģirta vārdiem, “īstam rokenrolam dobēs”, ko ievērojot iespējams iekārtot ideālo dārzu.
Tāpat uzstājās pieredzes bagātā stādaudzētavas “Puķu lauki” īpašniece Sanita Reinberga. Viņa dalījās pieredzē par rudenī ziedošajām un mazāk zināmajām ziemcietēm, vēršot uzmanību, ka pat visvienkāršākie augi var būt brīnumskaists dārza papildinājums. Reinberga atgādināja, cik svarīgi ir kārtīgi iepazīt auga īpašības un noteikt augsnes kvalitāti, lai saprastu - ko stādīt un cik daudz darba būs jāiegulda dārza turpmākā kopšanā. Sanita vairākkārt uzsvēra, kuras ziemcietes rudenī nevajadzētu griezt, jo daudzas no tām arī pēc ziedēšanas saglabā stingras ziedkopas un dārzs izskatās pasakaini skaists vēl tad, kad iestājas salnas un uzsnieg sniegs.
Pasākuma otrajā daļā notika laureātu apbalvošana un loterija. Balvas pasniedza Tukuma novada priekšsēdētājs Gundars Važa, priekšsēdētāja vietniece Inga Priede un pagastu pārvalžu vadītāji.
Apbalvojumus Kandavas un pagastu apvienības teritorijas saņēma:
Kandavas un pagastu apvienības konkursa žūrijas locekļi:
Jānis Mazitāns – Kandavas un pagastu apvienības vadītājs;
Inga Priede – Priekšsēdētāja vietniece sociālās politikas jautājumos;
Jānis Kālis – Zantes pagasta pārvaldes vadītājs;
Ilze Dravniece – Kandavas Tūrisma informācijas centra vadītāja;
Inese Surgofta – 2020. gada konkursa “Diženi Kandavas novadā 2020” uzvarētāja nominācijā “Sakoptākā privātmāja pilsētā”;
Gunita Bukovska - Cēres pagasta Iedzīvotāju konsultatīvās padomes locekle;
Elīna Kramēna – Matkules pagasta Iedzīvotāju konsultatīvās padomes locekle;
Tamāra Bērziņa - Zemītes pagasta Iedzīvotāju konsultatīvās padomes locekle;
Anita Sipoviča - Kandavas pagasta Iedzīvotāju konsultatīvās padomes locekle.
12.novembrī pl.17:00 Kandavas kultūras namā KONCERTŠOVS "AR SIRDI KANDAVĀ UN LATVIJĀ", kurā patriotiskas dziesmas izdziedās dziedātāji Ketija Morāne, Rio Roberts Gūtšmits, Inna Freiberga un Edgars Naglis no Kandavas un dziedātāji no pagastu apvienības- duets –Eva Bērziņa un Solveiga Zilberta no Vānes, Deniss Bičkovskis no Valdeķiem, Maija Zilberta no Matkules, duets- Zane Ņukša-Valdmane un Uldis Oliņš no Zantes, duets– Gaļina Balode un Maruta Vilumsone no Zemītes, Aleksa Valtere no Cēres un Olga Seļivanova no Ukrainas. Dziedātājus pavadīs mūziķi- Anatolijs Livča- taustiņi, Jānis Tabūns- ģitāra, Gints Saulītis- basģitāra, Nikolass Mūrnieks- perkusijas, Evita Ernštreite un Sandra Šteinberga- bekvokāls. Īpašie viesi un eksperti- Ieva Akurātere, Elvijs Gruzītis un Maija Laukmane.
Pasākums divās daļās. Skatītājiem būs iesēja nodot savu balsi, lai noteiktu Skatītāju simpātijas titula ieguvēju.
Ieeja EUR 8,-
Biļešu iepriekšpārdošana Kandavas kultūras nama kasē.
Lasīt visu ziņu
Valsts svētku nedēļa Zemītes sākumskolā un pirmskolā ir pagājusi radoši un darbīgi. Jau otrdien,15.novembrī, katrā klasē un pirmsskolas grupiņās tika sagatavota sava svētku torte. Trešdien,16.novembrī, skolā notika svinīgais koncerts, tortu degustācija un izzinoša spēle par Latviju. Saistībā ar Erasmus+ projektu "Eiropas kultūra", spēlē tika ietverti jautājumi arī par Eiropas Savienību saistībā ar Latvijas valsti, dabu, kultūru. Uz svinīgo koncertu bija uzaicināta arī iepriekšējā Zemītes skolas direktore Vija Šulce un pagasta pārvaldes vadītāja Rita Diduha. 17.novembrī kopīgi tika veidota "Sveču Latvija" skolas parkā. Šajā aktivitātē ne tikai tika izveidota gaismiņu pildīta Latvijas kontūra, bet arī izdejotas latviskas rotaļdejas. Pirmskolas grupiņas, paralēli skolas aktivitātēm, iesaistījās reģionālā e-Twinning projektā "Iepazīsti manu apkaimi", kurā kopā ar Kandavas Reģionālās pamatskolas 1.b klasi un Tukuma novada speciālās izglītības iestādes grupiņām, veidoja video apsveikumu Valsts svētkos un foto piedāvājumu galda spēlei, kurā tiks atspoguļotas bērnu izvēlētās vietas viņu apkaimē. Paldies skolas radošajai komandai par svētku nedēļas aktivitāšu nodrosināšanu. Lielu paldies vēlamies izteikt arī skolotājai Mārītei Startei par skolas foajē un zāles noformēšanu svētku laikā.
Foto autori: Ina Kolāte, Ingūna putāne, Aija Lagzdiņa, Olita Tutiņa, Daiga Dzērve, Mārīte Starte
Teksts: Ērodeja Kirillova
Lasīt visu ziņu (55)15. novembrī plkst. 19.00 Valdeķu kultūras namā muzikāls dzejas vakars "Īstā vieta..īstais laiks" kopā ar vokālo ansambli "Par to...".
Ieeja 1 EUR.
Lasīt visu ziņuPatriotiskās nedēļas ietvaros, 16. novembra vakarā no plkst. 20:45 līdz 21:30 Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas audzēkņi soļos Kandavā. Maršruts vedīs no Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma uz vecpilsētu, cauri vecpilsētai un atpakaļ uz Kandavas Lauksaimniecības tehnikumu.
Šādā veidā kadeti gatavojas militārajai parādei 18. novembrī Rīgā, kas notiks 11.novembra krastmalā plkst.13.30, kurā piedalīsies gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku karavīri un militārā tehnika, kā arī Iekšlietu ministrijas pakļautības dienestu pārstāvji un tehnika.
Aicinām iedzīvotājus, atbalstīt, sagaidīt un uzmundrināt kadetus soļojot cauri Kandavai 16. novembra vakarā.
Lasīt visu ziņu16. novembrī plkst. 20:00 Kandavas sporta hallē norisināsies Latvijas basketbola Užavas kausa spēle Kandava/Anzāģe - BK Grobiņa.
Lasīt visu ziņuEs mīlu Tevi, Latvija,
Vai tu to tagad dzirdi?
Es mīlu Tevi, Latvija,
Ar savu mazo sirdi!
Es mīlu Tevi, Latvija,
Vai tu to tagad dzirdi?
Es gribu, lai Tu Latvija
Kā spoža zvaigzne mirdzi!
/Dace Kravale, Jolanta Saukante/
Šodien, 17. novembrī, jauktās grupas bērni svinēja valsts svētkus.
Kopīgi gatavojām sarkanbaltsarkanos karodziņus, svētku sviestmaizes, klausījāmies valsts himnu, aplūkojām Latvijas karti, dziedājām dziesmu, dejojām deju, muzicējām ar mūzikas instrumentiem un gājām rotaļās.
Noslēgumā klājām svētku galdu, cienājāmies ar pašu gatavotām sviestmaizēm un konfektēm Latvija.
Saules mūžu Latvijai!
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (20)Apmīļo, saulīte, manā zemītē
Katru ozola zīli.
Es savai Tēvzemei pieglaužos
Ticot, cerot un mīlot.
(D.K.Bitēna)
17.novembrī Zantes kultūras namā uz Latvijas 104.gadadienai veltīto koncertu "ES SAVAI TĒVZEMEI" kuplā skaitā pulcējās zantenieki un viesi. Visus klātesošos svētkos sveica Kandavas un pagastu apvienības vadītājs Jānis Mazitāns un Zantes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Kālis.
Zantes pagasta pārvaldes CILDINĀJUMU saņēma:
Koncertā dziesmas Latvijai dziedāja Zantes kultūras nama jauktais koris un Blīdenes kultūras nama jauktais vokālais ansamblis (diriģente Zane Ņukša-Valdmane), Zantes pamatskolas ansamblis un solistes Lūcija Gilova un Sanija Cabule (vadītāja Kristīne Elksnīte), Tumes kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis „Kansoneta” (vadītāja Maruta Čauva). Latviju izdejoja jauniešu deju kolektīvs „Sīpa”, vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ducele” un Zantes pamatskolas 1.klases un bērnudārza bērnu deju kolektīvs (vadītāja Marita Jekuma). Kā vienmēr, aizskatuvē čakli darbojās dejotāju uzcītīgais palīgs - skolotāja Daiga Poška.
Latviju gan dzejā izrunāja, gan izdejoja un pasākumu vadīja Rigonda un Klāvs Elksnīši. Kopā ar viņiem darbojās mazā aktrise Lilija Bergmane.
Īpašu apsveikumu instruktoram Jānim Pūpolam bija sagatavojuši Zantes pamatskolas jaunsargi, kurus komandēja 8.klases skolnieks Raivis Bilavs.
Pasākuma noslēgumā izskanēja sirsnīgā un emocionālā dziesma „Tēvzemei”, kurā ar solo dziedājumu priecēja - Zane Ņukša-Valdmane un Uldis Oliņš.
Par skaņu un gaismu gādāja Jurģis Muska un Kristers Oliņš.
Pēc koncerta tumšajās novembra debesīs iemirdzējās krāšņas Latvijas 104.dzimšanas dienai veltītas ugunspuķes, bet svētki noslēdzās ar balli, kurā par dejotprieku gādāja grupas „BREKŠU PEKŠI” muzikanti.
Liels PALDIES visiem kolektīvu vadītājiem un amatiermākslas kolektīviem par ieguldīto darbu un enerģiju. Tikai kopā mēs varam radīt skaistus svētkus!
Foto: Irīna Buta
Lasīt visu ziņu (42)Ielūdzam - 18. novembrī Latvijas dzimšanas dienai par godu - uz pusdienām vai vakariņām 6 kārtās.
15:00 Pusdienas (50 EUR)
18:30 Vakariņas (60 EUR)
Par vakariņu muzikālo baudījumu parūpēsies pianists Toms Juhņevičs
Tālrunis rezervācijām: 26699033
18. novembrī plkst. 16.00 Kandavas kultūras namā aicinām klātienē apmeklēt Valsts svētku koncertu un svinīgo apbalvojumu pasniegšanu vai arī vērot pasākuma tiešraidi internetā pašvaldības oficiālajā Facebook kontā: https://www.facebook.com/event...
Kandavas kultūras namā būs iespēja sveikt sekojošus apbalvojumu saņēmējus:
- Māri Cietvīru (tiks sveikts arī Tukuma kultūras namā plkst. 19.00);
- Ainu un Konstantīnu Aperčojus;
- Aivaru Rožinski (tiks sveikts arī Tukuma kultūras namā plkst. 19.00);
- Ramonu Liepiņu-Krauju (tiks sveikta arī Tukuma kultūras namā plkst. 19.00);
- Sanitu Zībiņu;
- Līgu Vaivadi-Kalnmeieri un Kristīni Vilcāni;
- Guntaru Indriksonu un Stephen Hartley;
- Vari Krūmiņu;
- Inesi Auziņu un Baibu Truhņēviču.
Dainu Batņu aicinām sveikt Tukuma kultūras namā 18. novembrī plkst. 19.00, savukārt Ilzei Spuriņai lūgums apsveikumus nodot individuāli, jo svētku pasākumos nebūs klātesoša.
18. novembrī Kandavas kultūras namā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienas svinīgā apbalvošana, kurā apbalvojumus saņēma vienpadsmit novada ļaudis, kas pašaizliedzīgi un ar atdevi strādājuši savā tiešajā darbā, uzņēmējdarbībā, iesaistījušies labdarības kustībā, izglītībā, sportā, kultūrā un citās sabiedriskās dzīves jomās.
1. Ilzei Spuriņai – ārstei/pediatrei – par būtiskiem nopelniem Tukuma novada attīstībā veselības aizsardzībā, pašaizliedzīgu, ilggadēju un profesionālu darbu bērnu un jauniešu veselības aprūpē;
2. Mārim Cietvīram– SIA “EM Constructions” valdes loceklim – par aktīvu iesaistīšanos Cēres pagasta konsultatīvajā darbā, finansiālu atbalstu Cēres sporta halles atjaunošanā, jauniešu motivēšanā atgriezties uz dzīvi laukos un saturīga brīvā laika pavadīšanā;
3. Ramonai Liepiņai–Kraujai – Zemītes sākumskolas direktorei – par sabiedriski aktīvu darbu, jaunu tradīciju ieviešanu pagasta un skolas dzīvē, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību kopīgi veidojot lauku vidi, un dzīvesgudrības izzināšanu;
4. Dainai Batņai – Kandavas K.Mīlenbaha vidusskolas ilggadējai bibliotekārei – par ieguldījumu mācību procesa nodrošināšanā;
5. Ainai Aperčojei un Konstantīnam Aperčojam – par kultūrvides brīvprātīgu bagātināšanu un cittautiešu integrēšanu sabiedrībā, novada pozitīva tēla veidošanu un starptautisko sadarbību, ilggadēji vadot cittautiešu biedrību “Varavīksne”;
6. Aivaram Rožinskim – Cēres pamatskolas sporta skolotājam – par apzinīgu un radošu pedagoģisko darbu, sporta un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, bērnu motivēšanu Cēres pagastā un Tukuma novadā;
7. Sanitai Zībiņai – Tukuma novada pašvaldības Finanšu nodaļas ekonomistei – par augstu profesionalitāti, ieinteresētību rezultātu sasniegšanā, darbu ārpus darbalaika, izpalīdzību un sapratni;
8. Līgai Vaivadei - Kalnmeierei un Kristīnei Vilcānei - par pozitīvu Kandavas tēla veidošanu, tūrisma popularizēšanu un iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un Tūrisma attīstībā;
9. SIA “Abas Engineering” Guntaram Indriksonam un inženierim Stephen Hartley (Stīvens Hārtlijs)- par Kandavas pievienoto vērtību un vārda nešanu Latvijā un pasaulē;
10. Varim Krūmiņam - par nesavtīgu un pašaizliedzīgu palīdzības sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem, sniedzot patvērumu un atbalstu no kara šausmām;
11. “Gada lepnums” – Inesei Auziņai un Baibai Truhņēvičai - par iesaistīšanos labdarības kustībā, atbalstu sabiedriskajās un kultūras norisēs novadā un nenogurstošu brīvprātīgu darbu apkārtējās vides sakopšanā.
16:00 SVĒTKU SARĪKOJUMS
21:00 SVĒTKU BALLE (galdiņballe ar saviem "groziņiem") kopā ar grupu "LUSTĪGAIS BLUMĪZERS" ieejas maksa: EUR 12,- iepriekšpārdošanā EUR 10,- Iespēja rezervēt galdiņu, kase- 63182040
Lasīt visu ziņuIelūdzam uz 18.novembra 5 kārtu vakariņām restorānā "Nāriņa"
Restorāns atrodas: Kandavā, Daigones ielā 14a
Rezervē sev vēlamo vakariņu laiku no plkst. 16:00 līdz 20:00
Tālrunis rezervācijām: 22437940
Cena: 32 EUR
Saksofona solo: Aigars Kalviņš
Aktrise- Sigita Pļaviņa ( Ex. Jevgļevska), gluži kā dzejnieks Aleksandrs Čaks, dzīvo ar atvērtu sirdi plaukstā un ir gatava savā sirds mīlestībā dalīties.
Dzejkoncertā - „Latviju mīlot!”
Programmā skan:
Knuta Skujenieka, Vizmas Belševicas, VeltasTomas, Jāņa Petera, Māras Zālītes un Māra Čaklā dzeja,
kā arī
Mārtiņa Brauna, Jāņa Lūsēna, Raimonda Paula, Ulda Stabulnieka un Imanta Kalniņa dziesmas. Kā arī mūsu- latviešu tautasdziesmas!
Lasīt visu ziņu20. novembrī Kandavas un pagastu apvienības teritorijā (Kandavā, Zemītes, Matkules, Zantes, Cēres, Vānes un Kandavas pagastos) notiks mirušo piemiņas diena jeb svecīšu vakars. Aicinām piederīgos aizdegt svecītes kapsētās visas dienas garumā.
Lasīt visu ziņu23. novembrī plkst. 20:00 Kandavas sporta hallē Ramirent Nacionālās basketbola līgas spēle: Ramirent Nacionālās basketbola līgas spēle: Kandava/Anzāģe - BK Tukums
Lasīt visu ziņuJautra Ziemassvētku piedzīvojumu filma visai ģimenei. Policista Ervīna Dambja ģimene sliktā noskaņojumā ierodas savā lauku mājā un sastop Ziemassvētku vecīti. Mazā Marta un brālītis Toms viņu iesaista savas ģimenes glābšanas plānā. Vecāki sāk gatavoties svētkiem, nemaz nenojauzdami, ka sastaptais Ziemassvētku vecītis ir no cietuma izbēgušais Bruno Circenis.
Lasīt visu ziņu25. novembrī no plkst. 22.00 līdz 2.00 Vānes kultūras namā Karaoke vakars un ballīte.
Ir iestājies gada tumšais periods, kad vairāk piedomājam par sevis un savu mīļo palutināšanu. Tādēļ aicinām 26. novembrī no plkst. 11.00 līdz 14.00 Tukuma Ledus hallē uz Svētku garšu tirdziņu, kur daudzi varēs atrast sev un saviem mīļajiem jaukas dāvaniņas.
Lasīt visu ziņu26. novembrī plkst. 13.00 Kandavas mācītājmuižā Andra Jansona autorprogramma. Dziesmas ar E.Vaiņaga, R.Zariņa, G.Drages, L.Sēles un F.Dziesmas dzeju.
Pieteikšanās pa tālruni 26489454 (Daiga).
Lasīt visu ziņuVisi intresenti laipni gaidīti 26. novembrī Kandavas amatniecības centrā uz "Maizes cepšanas meistarklasi", kuru pasniegs Aiga Bitmane no Vānes. Katram interesentam būs iespēja izcept rudzu ābolu maizi, kā arī Aiga pastāstīs vēl par citam maizes receptēm un parādīs izejvielas bezglutēna maizei. '
Interesentus pieteikties pa tālruni 26018067
Lasīt visu ziņuRežisores Elzas Gaujas veidotās filmas centrā ir trīs māsas, kas dodas riskantā braucienā cauri Eiropai, lai nogādātu savu tuvo mirušo cilvēku līdz dzimtas kapsētai Latvijā. Repatriācija maksā tūkstošus, bet māsām makā svilpo vējš. Trīs māsu lomas atveido Baiba Broka, Daiga Kažociņa un Anta Aizupe. Melnā komēdija, kas runā par nāvi – visticamāk daudziem šis salikums var šķiet galīgi nesaderīgs, bet kā uzsver režisore – filmā nav nekādu pašmērķīgu joku, un tās fokuss ir vērsts tieši uz triju māsu attiecībām, ko šī ekstremālā situācija izgaismo īpaši spilgti.
Lasīt visu ziņu27.novembrī Zantes kultūras namā notika Pirmās Adventes radošā darbnīca bērniem. Kopā ar atsaucīgo Rūķi Māru Brīveri bērni darināja smaidošus Ziemassvētku rūķīšus, kurus pēcāk katrs savās mājās varēs iekarināt Ziemassvētku eglītē. Daži bērni ļāvās fantāzijai un pagatavoja skaistas Ziemassvētku kompozīcijas. Prieks par bērnu radošumu!
Paldies Mārai par ideju un bērniem par čaklo darbošanos! Nākošā radošā darbnīca bērniem Zantes kultūras namā būs 10.decembrī plkst.11:00, kad kopā ar Māru cepsim gardas piparkūkas!
Lasīt visu ziņu (8)1. advente jau pavisam drīz!
Kalnmuižas pils komanda aicina uz Adventes branču:
27. novembrī plkst. 12.00 un plkst. 14.00
Nepieciešama iepriekšēja rezervācija: +371 26 699 033
Cena 1 personai 27.50 EUR
/bērniem no 5-7 gadiem 12.50 EUR/ /dzērieni cenā nav iekļauti/
Būs pieejams arī svētku fotostūrītis.
Tikšanās ar talsinieci Elīnu Lāci dziesmās, dzejā un prozā. Būs iespēja iegādāties E.Lāces romānus "Dievs aicina augšup", "Tas brīdis kad...", "Taurenis vēderā".
ieeja bez maksas
Lasīt visu ziņuZemītes sākumskolas un pirmsskolas rūķi naski rosās, jo Ziemassvētki jau klauvē pie durvīm. Pēc pirmās Adventes, pirmdienā, skolā bija piparkūku svētki un pirmsskola jau pie sapušķotās eglītes uzsāka svētku gaidīšanas laiku. Otrdienā tika atzīmēta vispasaules šokolādes diena ar cepumu greznošanu un šokolādes baudīšanu. Tad notika izpēte un "iekšējā izmeklēšana", kura dzīvnieka pēdas ir atrastas parkā, jo sniegā meža ciemiņš bija atstājis liecību par savu klatbūtni- secinājums sirdij tīkamāks -Ziemssvētku vecīša palīgs, ziemeļbriedis Rūdolfs, apmeklējis skolu. Folkloras pulciņš trešdien devās uz pārezeru, lai pie pagasta palīdzētu rūķim un auniņam atklāt gaismiņas pagasta eglē. Ar bluķa vilkšanu, brīnumu gaismiņu un laba vēlējumu palīdzību, tika iedegti pagasta Ziemassvētku rotājumi. Lai budēļi sasildītu kājas, auniņa vadībā, tika dancots uz nebēdu latviskās rotaļdejas un vēderi sasildīti ar tēju un cepumiem. Skolas parks pamazām pārvēršas mazā Ziemassvētku pilsētiņā- dažādi dzīvnieki, rūķi un pasaku tēli sāk savu svētku gaidīšanas dzīvi, priecējot gan lielus, gan mazus Zemītes ļaudis. Lai visiem gaišas domas un labi darbi palīdz iet šajā tumšākajā gadalaikā uz Ziemassvētku brīnumu!
Foto: Daiga Dzērve, Ingūna Putāne, Olita Tutiņa un Mārīte Starte
Lasīt visu ziņu (23)Aicinām apmeklēt Māras Marutas Auzas personālizstādi "SAULE SAVU PŪRU VEDA".
Lasīt visu ziņu