Šo sestdien, 19.septembrī, visa pasaule tiek aicināta apvienot spēkus, piedaloties Pasaules talkā. Talkas nedēļas nogalē “Zaļā josta” izsludina vides sakopšanas fotokonkursu “Pamani – sakop – iemūžini”, kura ietvaros iedzīvotāji tiek aicināti apmeklēt savu iecienītāko vietu pie dabas, attīrot to no cigarešu izsmēķiem. Savāktie izsmēķi jānofotografē un kopā ar īsu stāstu par talkas norisi un piedzīvoto līdz nedēļas beigām, 20.septembrim, jāiesniedz konkursa organizatoriem. Konkurss tiek rīkots ar mērķi izglītot sabiedrību par izsmēķu ietekmi uz vidi un mazināt izsmēķu radīto kaitējumu dabai.
“Cigarešu izsmēķi ir pasaulē izplatītākā dabā sastopamā atkritumu vienība. Arī Latvijas daba smagi cieš no patvaļīgi nomestu izsmēķu radītā piesārņojuma – tie sastopami gan pilsētās, gan ceļmalās, gan masu pulcēšanās vietās, gan piekrastes smiltīs. Izsmēķu radītais piesārņojums skāris jau 98% Latvijas pludmales piekrastes teritorijas. Nonācis dabā, izsmēķis nepazūd un bioloģiski nedegradējas,” konkursa nozīmi skaidro “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa.
Vides sakopšanas fotokonkursā “Pamani – sakop – iemūžini” aicināts piedalīties ikviens – individuāli vai ģimenes lokā, ievērojot drošības pasākumus. Iespaidīgākie veikumi tiks atspoguļoti gan interneta vidē, gan apbalvoti ar sportiskām balvām, lai došanās atpūtā pie dabas būtu vēl videi draudzīgāka. Taču galvenais konkursa uzdevums ir parūpēties, lai doties pie dabas būtu patīkami un vizuāli baudāmi – lai starp zāles stiebriem un piekrastes smiltīs nemētātos mazie indīgie plastmasas izstrādājumi – cigarešu izsmēķi.
“Lai arī smēķētāju skaits Latvijā ar gadiem sarūk, dabā nonākušo izsmēķu apjoms turpina pieaugt. Lai izsmēķis dabā sadalītos, var paiet pat 15 gadi. Turklāt šo gadu laikā izsmēķis piesārņo augsni vai ūdeni, kur tas atrodas, saindējot dabu ar toksīniem, nikotīnu, plastmasas šķiedrām un smēķēšanas laikā radītām indīgām vielām, kas būtiski apdraud gan ūdens iemītniekus, gan sējumus, gan mūsu pašu veselību,” norāda L. Kubliņa.
“Zaļā josta” aktīvi strādā, lai izglītotu sabiedrību par cigarešu izsmēķu kaitīgo ietekmi uz vidi, aicinot tos izmest sadzīves atkritumu konteinerā. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt, lai izsmēķi nenonāktu dabā. Taču, lai attīrītu vidi no dabā jau esošajiem izsmēķiem, nepieciešama ikviena iedzīvotāja iesaistīšanās. Fotokonkurss “Pamani – sakop – iemūžini” tiek rīkots projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” ietvaros, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības izglītošanai par izsmēķu ietekmi uz vidi un mazinot izsmēķu radīto kaitējumu dabai.
Papildu informācija:
Laima Kubliņa | 26710793 | laima.kublina@zalajosta.lv | www.zalajosta.lv
Lasīt visu ziņuKustība “Lielā talka” aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju šā gada 19. septembrī pievienoties akcijai “World Cleanup Day” (WCD) jeb Pasaules talkai. Šogad Pasaules talka Latvijā tiek rīkota jau trešo reizi. Latvijas iedzīvotāji aicināti iesaistīties talkas aktivitātes – gan ar apkārtējās vides sakopšanas darbiem, ko gan Latvijā ierasts darīt pavasara talkas laikā, gan ar jau tradicionālo koku sēšanas un stādīšanas akciju “Laimes koki”.
Pasaules talkas galvenais mērķis ir apvienot cilvēkus cīņā ar klimata pārmaiņām un globālo piesārņojumu. Savukārt Latvijā Pasaules talkas ietvaros tiek stādīti koki. Akcija “Laimes koki” Pasaules talkas laikā tiek rīkota ik gadu, ar vairākiem mērķiem. Pirmkārt, veidot bērnos un jauniešos atbildības sajūtu par dabas saglabāšanu – veidot dziļāku izpratni par dabas procesiem, uzņemoties rūpes par kāda konkrēta koka izaudzēšanu. Otrkārt, stiprināt Latvijas kā zaļas, ilgtspējīgas un vides jomā atbildīgas valsts starptautisko tēlu. Treškārt, veicināt aktīvāku sabiedrības iesaisti vides jautājumu risināšanā vietējā un globālā mērogā.
Lielā Talka aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju 19. septembrī nepalikt malā, lai katra akcijas laikā iesētā sēkla vai iestādītais koks varētu izaugt par nākotnes dižkoku, kļūstot par Latvijas ieguldījumu pasaules ekosistēmas līdzsvara atjaunošanā. Lielās talkas mājaslapā www.talkas.lv izveidota interaktīvā karte, kur ikviens talkotājs var atzīmēt un pieteikt uzkopšanas un labiekārtošanas talkas, kā arī atzīmēt vietu, kur tiks iesēts vai iestādīts koks.
Vita Jaunzeme, Lielās talkas vadītāja un organizatore: “Pasaules talka ir unikāla kustība, jo nav citas, kas spētu apvienot tik daudzu valstu iedzīvotājus kopīga mērķa vārdā. Mēs esam lepni, ka šīs kustības pamatā ir triju Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – talkošanas tradīcijas. Tas ir mūsu vērtīgākā dāvana pasaulei, lai saglabātu to zaļu un tīru. Esmu gandarīt, ka neskatoties uz apstākļiem šā gada pavasarī cilvēki bija aktīvi un devās talkot, iespējams ne tik lielā pulkā kā citus gadus, taču kopumā tas parādā, ka esam stipri savā garā un mums ir svarīga Latvijas nākotne. Tāpēc Pasaules talkas laikā, kad parasti stādām kokus, šogad aicinām veikt arī uzkopšanas un labiekārtošanas darbu, kas netika iespēti pavasarī. Ja vēlamies dzīvot tīrā vidē, mums uz šo mērķi jāiet jau šodien, tajā pašā laikā nebaidoties iniciēt un īstenot idejas, kas palīdzēs mums sasniegt mērķi arī ilgtermiņā. ”
Ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas cilvēkiem ir izvēle – piedalīties Pasaules talkas jeb World Cleanup Day aktivitātēs savā mītnes zemē (vairāk informācijas par konkrēto valsti var atrast platformā worldcleanupday.org) vai pievienoties Latvijas “Laimes koku” akcijai. Visas Latvijas pārstāvniecības un tautiešu organizācijas ārvalstīs tiek aicinātas savu iespēju robežās organizēt kolektīvus pasākumus savās mītnes zemēs, iesaistot arī vietējos sadarbības partnerus un draugus, un par to savlaicīgi informējot arī Lielo Talku (rakstot uz: talkas@talkas.lv un projects@talkas.lv)
Piedaloties akcijā “Laimes koki” neaizmirstiet padalīties ar savu labo darbu:
Lielā talka ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos. Lielās talkas patrons ir Valsts prezidents, ierindojot Latviju starp pirmajām valstīm pasaulē, kur vides aktivitātēm ir valstisks atbalsts tik augstā līmenī.
Lasīt visu ziņuSestdien, 19. Septembrī Cēres sporta zālē tika aizvadīts Ritvara Ausekļa piemiņas kauss volejbolā. Sacensībās piedalījās deviņas komandas: piecas no Kandavas novada, t. sk. trīs no Cēres, un pa divām komandām no Talsu un Tukuma novadiem.
Saspringtā cīņā tika aizvadītas spēles par godalgotajām vietām. Rezultātā, ar diviem punktiem pārspējot un atstājot 2. vietā Laucienes (Talsu navads) komandu, 1. vietu izcīnīja VK „Paplakas Gaļsaimnieks” (Tukuma novads). 3. vieta komandai „Universālie” (Kandava).
Lasīt visu ziņu (19)Biedrība „Kandavas jātnieku klubs STAFETE” no 2020.gada jūnija līdz 2020.gada oktobrim īstenos projektu „ZIRGS - DRAUGS UN PARTNERIS. VASARA”, Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” ietvaros.
2020.gada septembrī nodarbības notiks šādos datumos:
3.septembrī no plkst. 16:00 līdz 19:00;
10.septembrī no plkst. 16:00 līdz 19:00;
15.septembrī no plkst. 16:00 līdz 19:00;
24.septembrī no plkst. 16:00 līdz 19:00.
Nodarbības notiks 1 reizi nedēļā, 2 stundu garumā. Mērķa grupa – vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 1. līdz 4. kursam ar priekšlaicīgu mācību pamešanas risku.
Lasīt visu ziņu26.septembra pēcpusdienā sveikt mākslinieku 80 gadu jubilejā bija ieradušies Pētera Lakša daiļrades cienītāji un draugi no Kandavas, Tukuma mākslinieku grupas, bet tālākie ciemiņi no Rīgas. Ar mākslinieka daiļradi iepazīstināja galerijas vadītāja Ilzīte Grinberga. Jubilejas gaisotni kuplināja brīnišķīgais novadnieces Lienes Grosas dziedājums un akordeona spēle, kas piešķīra īpašu emocionālu piesitienu vēlējumiem un vēlākajām radošajām sarunām mākslas mīļotāju vidū.
Lasīt visu ziņu (14) (39)26. septembrī Kandavas novada muzejā notika fotogrāfa Žaņa Legzdiņa darbu izstādes atklāšana.
Par Žani Legzdiņu kā par personību pastāstīja muzeja krājuma glabātāja Ināra Znotiņa, viņa fotomākslas niansēs palīdzēja ielūkoties Talsu fotokluba biedrs Dainis Kārkluvalks un Zigurds Kalmanis. Pasākumu kuplināja fotogrāfa māsas ģimenes atvases. Ar interesantiem faktiem par Žani Legzdiņu, viņa ikdienu un spilgtākajiem notikumiem, dalījās viņa māsas meita Lolita Muižniece.
Žanis Legzdiņš (1915 – 1991) fotogrāfs, žurnālists. Dzimis 1915. gada 27. aprīlī Matkules pagasta „Koguļu” mājās muižas kučiera ģimenē.
No 1923. līdz 1931. gadam mācījies Matkules pagastskolā. Līdz 1937. gadam mācījies Laidzes lauksaimniecības skolā, tad iesaukts karadienestā, kur 1938. gadā beidzis Rīgas aviācijas pulkā motoristu nodaļu. Līdztekus apmeklējis arī aerokluba sporta lidotāju skolu.
1940. gadā jau bijis kaprāļa dienesta pakāpē. 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas ieskaitīts 24. teritoriālajā strēlnieku korpusa eskadriļā. Bijis Otrā pasaules kara dalībnieks, dienējis PSRS armijā 1. latviešu aviācijas pulkā.
Laikā no 1945. līdz 1948. gadam bijis fotokorespondents laikrakstā „Tukuma Ziņotājs”, no 1948. līdz 1950. gadam strādājis laikrakstā „Cīņa”, bet no 1950. līdz 1991. gadam - žurnālā „Zvaigzne” (līdz žurnāla likvidācijai).
Pirmais no fotogrāfiem, kuram 1971. gadā piešķirts Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums. Fotografējis mākslas, zinātnes, medicīnas, sporta, rūpniecības, lauksaimniecības un politiskās dzīves notikumus. Strādājis arī portreta, reportāžas, ainavas un klusās dabas žanros.
Miris 1991. gada 3. aprīlī Rīgā, apbedīts Matīsa kapos.
Izstāde apskatāma līdz 21.novembrim.
Lasīt visu ziņu (4) (10)