Apraksts: Abavas Velnakmens - gandrīz ovāls iesarkanas krāsas akmens.Velnakmens ir akmens laikmeta ledāju darbības liecinieks. Kaut gan Velnakmens izmēri (garums 5,3 m, platums 4,3 m, augstums 2,1 m, apkārtmērs 15 m) nav īpaši lieli, tas jau kopš 20. gs. sākuma ir kļuvis par populāru tūrisma objektu. No Velnakmens paveras lielisks skats uz Abavas ieleju. Ir ticējums, ka Velnakmens var piepildīt pie tā klusi izteiktās vēlēšanās, vienīgi akmenim divas reizes jāapiet apkārt saules virzienā un vienu reizi - pret saules gaitu.Velnakmeni apvij teikas un nostāsti. Kāda teika stāsta - reiz esot bijis Velns, kas gribējis Abavu aizdambēt. Taču nav paguvis, jo viņu pārsteigusi gaiļa dziesma. Velns mūkot atpakaļ pazemē, akmeni nometis turpat pļavā kalna galā, kur atrodas vēl šodien.
Velnala atrodas ~ 40 m uz A no Velnakmens. Stāva taka noved strauta gultnē. Tā kreisajā krastā smilšakmens atsegums ar divām alām. Lielākā no tām - Velnala, pēc nostāsta esot rakta. Tās garums 8,5 m, augstums 2,4 m, platums ~ 1 m. Ieeja šaura. Ala ļoti grūti pieejama. Alai, šķiet ir sakrāla saistība ar Velnakmeni un pauguriņu uz R no tā.
Smilšakmenī atrastas bruņuzivju fosilijas.
Gravā ir redzami pelēkā smilšakmens un dolomīta iežu atsegumi. Pavasarī un mitrā laikā jābūt uzmanīgiem, jo gravas nogāzes ir stāvas un slidenas.
Reiz Velns ar Dievu saderējuši. Velns solījis aizdambēt Abavu, līdz dziedās pirmie gaiļi. Viņš ar saviem kalpiem strādājis sviedriem vaigā. Abava tomēr stūrgalvīgi turpinājusi savu ceļu. Velns jo niknāk grābis zemes krastā. Tālu vairs nebijis rīts, bet no dambja nekā. Pēkšņi kaut kur tuvumā iedziedājušies pirmie gaiļi. Velns jau sarāvies. Iedziedājušies otrie gaiļi. Drīz dziedājuši trešie gaiļi. Kad Velns aizbēdzis, Abavas krastā palikusi dziļa bedre. Ļaudis šo bedri iesaukuši par Velna alu.
Latviešu tautas teikas. Izcelšanās teikas. Rīga, Zinātne, 1991, 167.lpp.