Pasākumi

31. martā  Kandavas sporta hallē norisinājās Ramirent Nacionālās basketbola līgas PUSFINĀLA spēle: Kandava/Anzāģe -  Rsu/Vef Rīga.2

"Ramirent" Nacionālās basketbola līgas pusfinālu ar uzvaru sākuši "Kandavas/Azāģes" basketbolisti, kuri savu līdzjutēju priekšā droši apspēlēja RSU - 93:74, tādējādi nonākot viena panākuma atstatumā no iekļūšanas turnīra finālā.

Mārtiņa Krūmiņa bumbas trieciens grozā no augšas un precīzais trīs punktu metiens spēles pirmajās minūtēs ļāva RSU vienībai izvirzīties priekšā ar 9:5, taču tas arī palika pēdējais mirklis, kad spēles iniciatīva piederēja viesiem. "Kandavas" basketbolisti atlikušajā pirmās ceturtdaļas laikā dominēja pār notikumiem laukumā, pēc pirmās desmit minūtes esot priekšā ar 28:16.

Otrās ceturtdaļas sākumā kandavnieki savu pārsvaru palielināja līdz 20 punktiem, bet puslaika beigās veiktais RSU desmit punktu izrāviens aizsūtīja komandas atpūsties pie mājinieku pārsvara ar 52:41.

Zem desmit punktu pārsvara otrajā puslaikā Kristapa Zeida trenētajai komandai otrajā puslaikā iespēja palīst nebija. Pirms pēdējās ceturtdaļas kandavnieki bija droši priekšā ar 75:60. Pēdējā ceturtdaļā ar bumbas triecienu grozā no augšas savus līdzjutējus iepriecināja Mārcis Saulītis, bet pretējā pusē ar līdzīgu darbību atbildēja Rihards Berkolds. Artūram Grīnbergam ar spēles pēdējo metienu realizējot trejaci, tika fiksēts spēles beigu rezultāts 93:74.

Kandavnieku saspēles vadītājs Artūrs Grīnbergs bija spēles rezultatīvākais dalībnieks ar 25 gūtiem punktiem, kamēr Mārcis Saulītis zem groziem sakrāja "double-double" rādītājus, iemetot 23 punktus un sagrābjot 11 atlēkušās bumbas. Viesu rindās Mārtiņs Krūmiņš guva 18 punktus.

Sērijas otrā spēle otrdien norisināsies "Rimi" olimpiskajā centrā.

"Kandava/Anzāģe" - "RSU/VEF Rīga" 93:74 (28:16, 24:25, 23:19, 18:14) Kandava: Grīnbergs 25, Saulītis 23 (11 atl.b.), G. Strāķis 18, Savčenko 14, Mastiņš 5, Bērziņš 3, Gotfrīds 3, Lēmanis 2, Frīdemanis, Liepiņš. RSU: Krūmiņš 18, Baumeisters 12, Salmiņš 10, Butirins 8, Berkolds 7, Žilde 5, Toniņš 4, Ozoliņš 3, Vačila 3, Pinnis 2, Krauklis 2, Jurjāns.

Informācija pārpublicēta: https://sportacentrs.com/baske...

Lasīt visu ziņu (68)

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

26. martā Kandavas kultūras namā jau otro gadu notika Mazo vokālistu konkurss „Cāļu dziesmas Kandavā” un bērnu ballīte, kas pulcēja pilnu zāli ar skatītājiem! Konkursā piedalījās 20 dziedošie Cālīši no Tukuma novada. Pasākumu vadīja nopietnais Cālis, jokdaris Papagailis un nenopietnā Vista. Tas bija īsts bērnu pasākums četru stundu garumā.

Pasākums sākās ar Cāļu himnu un citām Talsu bērnu popgrupas "TONIS" izpildītām dziesmiņām, kas iesildīja mazos konkursantus un finālā arī noslēdza konkursu. Katrs Cālēns konkursā piedalījās ar divām dziesmiņām- latviešu tautasdziesmu un brīvas izvēles dziesmu. Visi dalībnieki tika iedalīti trīs vecuma grupās un katrā grupā žūrija noteica 1.,2.,3.vietas ieguvēju, kā arī visa konkursa Lielās balvas, jeb LIELĀ CĀĻA ieguvēju, kurš uzvarot konkursā tiek izvirzīts dalībai Latvijas mēroga vokālistu konkursā „Kandava uzdod toni 2023”.

Žūrijā šogad bija mūzikas skolotāji- Sandra Šteinberga, Evita Ernštreite un Gints Birkenšteins, kuriem bija vairāk kā trīs stundu nopietns vērtēšanas darbs. LIELĀ CĀĻA balvu pārliecinoši ieguva SANDRIS BOJKOVSKIS, 3 gadi, Tukums, ped. Anita Geidāne.

Vecuma grupā no 2-4 gadi (pirmsskolas vecums) 2.vietu ieguva Artūrs Šterna, 4 gadi, Tukums, ped. Anita Geidāne, 3.vietu ieguva Estere Keirāne, 4 gadi, Pūre, ped. Ivita Leja.
Vecuma grupā 5-6 gadi (pirmsskolas vecums) 1.vietu ieguva Anda-Audrija Arbidāne, 6 gadi, Tukums, pedagogi vecāki, 2.vietu ieguva Alise Lokmane, 6 gadi, Tukums, pad. Anita Geidāne, 3.vietu ieguva Odrija Eglīte, Kandava, ped. Andra Vilkauša.
Vecuma grupā 7-9 gadi (1.-3.klase) 1.vietu ieguva Lūcija Gilova, 8 gadi, Zante, ped.Kristīne Elksnīte, 2.vietu ieguva Luīze Segliņa, 8 gadi, Tukums, ped. Anita Geidāne, 3.vietu ieguva Ieva Kesenfelde, 9 gadi, Kandava, ped. Ivita Leja.

Pasākuma laikā tika noskaidrots arī labākā Dziedošā Cāļa zīmējuma autors un šajā konkursā uzvarēja Madara Lipska, 5 gadi, Kandava.
Visu pasākuma laiku galerijā „Vējspārns” darbojās radošās darbnīcas, foajē bija bērnu našķu kafejnīca un par baloniem, burbuļiem, disko un atrakcijām rūpējās Papagailis.

Paldies dziedātājiem, paldies pedagogiem, paldies vecākiem, paldies skatītājiem, paldies pasākuma radošajai un tehniskajai komandai, kuriem sadarbojoties pasākums izdevās. Tiem Cālēniem, kuriem neizdevās iegūt godalgotās vietas, noteikti aicinām nenokārt knābīšus un piedalīties konkursā nākamajā gadā! Uz tikšanos Cāļu konkursā 2024.gadā!

Lasīt visu ziņu (83)

Kandavas Kultūras un sporta centrs piedāvā individuālu treniņu orientēšanās sportā (attālinātu).

Laiks/termiņš: no 25.02. – 26.03.2023.

Vieta: Kandava, Teteriņu ezera apkārtne.

Dalībnieki: jebkurš interesents, jebkurā diennakts laikā.

Pasākums ir bezmaksas. 

Kontrolpunkti, distances, kartes: apvidū izvietots starts/finišs un 14 kontrolpunkti (kp; dabā marķēti ar sarkanbaltu lentu bez Nr.). Kartes (PDF formātā) norādot nepieciešamos variantus: 1) ar visiem kontrolpunktiem; 2) iezīmētu „īso” distanci (2,4km; 7kp); 3) „vidējo”(3,8km; 11 kp) vai 4) „garo”(5,2km; 14kp) var saņemt rakstot pieprasījumu uldis.vecins@tukums.lv. Turpat rakstīt arī tad, ja kāda lenta pazudusi vai ir citi jautājumi.

Piezīme: pēc norādītā termiņa kp lentas tiks noņemtas.

Gatavojamies jaunajai sezonai!

Saudzējiet dabu!  

Lasīt visu ziņu (5)

26.martā notika radošā darbnīca „Nāc, nākdama, Liela diena, visi bērni tevi gaida”, kurā bērni Māras Brīveres vadībā gatavoja Lieldienu dekorus.

Paldies Mārai par izdomu un entuziasmu un bērniem par čaklu darbošanos!

Lasīt visu ziņu (5)

Lasīt visu ziņu

25. martā plkst. 18.00 Kandavas vīna namā ceļojumu stāstu vakars ar mākslinieku Jāni Bērziņu.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Pieminot 1949. gada baisos notikumus, 25. martā notika tradicionālie atceres pasākumi Kandavas pagasta piemiņas vietā pie dzelzceļa stacijas “Kandava” Kandavas pilsētā pie Represēto piemiņas akmens.

Kandavas novadpētniecības muzeja vēsturniece Aksilda Petrevica šogad aicināja atcerēties un īpaši  pieminēt bērnus, kuri pirms 74 gadiem, tika varmācīgi aizvesti no savas Dzimtenes lopu vagonos svešumā.

1949.gada 29.janvārī Padomju Savienības Ministru padome pieņēma slepenu lēmumu Nr.390-138 „Par kulaku un viņu ģimeņu, nelegālā stāvoklī esošo bandītu un nacionālistu ģimeņu, bruņotās sadursmēs nošautu un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina naidīgu darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas”- faktiski par masveida deportācijām Baltijā.

Ar šo dokumentu deportācijai vispirms bija pakļauti zemnieki (Padomju Savienībā lietoja īpašu terminu – kulaki)un viņu ģimenes locekļi. Sarakstos bija arī tā sauktie nacionālisti – vienkārši sakot – cilvēki, kuri gribēja savu Latviju atkal redzēt brīvu un neatkarīgu.

Pirms 74 gadiem, jau 1949.g. 25.martā plkst.15.47 no Rīgas stacijas izbrauca ešelons Nr 97329, kurš izsūtījumā aizveda pirmos Latvijas ļaudis. 28. martā plkst. 23.06 no Jelgavas dzelzceļa stacijas ar ešelonu Nr 97340 svešumā tika aizvestas pēdējās deportācijai pakļautās ģimenes. Taču izrādījās – okupācijas varai bija par maz – papildus, 33.ešelons Nr.97383 no Rēzeknes stacijas Austrumu virzienā devās vēl 30. martā plkst. 10:08. 33 vilcienu sastāvi no Dzimtenes aizveda Latvijas ļaudis – sirmgalvjus, sievas un vīrus spēka gados, jauniešus, bērnus. Lielākā daļa no aizvestajiem pāri par 42 000cilvēku bija zemnieki. Tā bija apzināta Latvijas lauku iznīcināšana. Patiesībā zemnieku turība  ir katras valsts pamats, nevis noziegums, par kuru viņi būtu jāsoda ar Sibīrijas „MŪŽA NOMETINĀJUMU, MANTAS KONFISKĀCIJU UN SAIMNIECĪBAS PILNĪGU IZPUTINĀŠANU”.

Tajā brīdī tika izdarīts vēl viens īpaši rupjš noziegums – noziegums pret mazgadīgajiem bērniem, kurus varmācīgi, gan kopā ar tuviniekiem, gan nereti bez tiem aizveda uz Sibīriju, kur pēc tam pakļāva  SPECNOMETINĀJUMA REŽĪMAM. Šodien, 2023. gada martā  uz šo nodarījumu mēs raugāmies vēl īpašāk. Monstrs – Krievijas Federācija šobrīd atkal veic cilvēkiem nepieņemamus noziegumus Ukrainā pret bērniem. Ne velti Starptautiskā Krimināltiesa 17. martā kā pirmos izdeva aresta orderus diviem noziedzniekiem no Krievijas – par ukraiņu bērnu deportāciju, kas ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums.

Toreiz, 1949. gada 25. martā no Latvijas deportēja 6075 bērnus līdz 10 gadu vecumam, 7789 no 11 līdz 20 gadiem. Ceļā daudzi neizturēja necilvēcīgos, antisanitāros apstākļus un mira, bet 24 piedzima un nekavējoties tika ierakstīti  noziedznieku sarakstos.

No  Kandavas un apkārtnes pagastiem 1949.gada 25. martā deportēja 276 ģimenes (707 cilvēkus).  Aizrestotajos vagonos kopā ar saviem vecākiem svešumā tika aizvesti 164 bērni, kuri bija jaunāki par 16 gadiem. Seši no viņiem bija nepilnu gadu veci…

Vēl lopu vagonā ceļā uz izsūtījuma vietu 1949.gada 4.aprīlī piedzima Selga Gaida (no Matkules pagasta „Buķiem”).

Jau izsūtījumā Tomskas apgabala Šegarkas rajonā 1949.gada 7.jūlijā piedzima Šmelds Vilnis. Mazā dzīvībiņa izdzisa  1949.gada 30.novembrī.

Piedzimt tālu no Dzimtenes – tāds liktenis bija vēl divpadsmit bērniem, kuru vecāki bija izsūtīti no  Kandavas apkārtnes.

Šogad atcerēsimies un īpaši  pieminēsim bērnus, kuri pirms 74 gadiem, tika varmācīgi aizvesti no savas Dzimtenes lopu vagonos svešumā tika aizvesti:

*līdz viena gada vecumam – 6

*līdz diviem gadiem – 4

*līdz trijiem gadiem – 7

*līdz četriem gadiem – 14

*līdz pieciem gadiem – 9

*līdz sešiem gadiem – 15

*līdz septiņiem gadiem – 10

*līdz astoņiem gadiem – 13

*līdz deviņiem gadiem – 15

*līdz desmit gadiem – 15/ pavisam 108 bērni līdz 10gadu vecumam

**līdz vienpadsmit gadiem – 11

*līdz divpadsmit gadiem – 10

*līdz trīspadsmit gadiem – 9

*līdz četrpadsmit gadiem – 14

*līdz piecpadsmit gadiem – 12/ kopā 56 pusaudži

Kā cietuma sētas, kā vagonu rindas garas,
kā balsis, kas sāpēs pēc saviem mīļajiem sauc,
ir atmiņas šīs, kas nebeigs nolādēt varu,
to varu, kas atnesa posta tik daudz.

/Kornēlija Apškrūma/

Lasīt visu ziņu (11)

Lasīt visu ziņu

Ielūdzam uz gardēžu vakariņām ar vīnu degustācijām.
Īsts garšas ceļojums no Kalnmuižas pils restorāna un vīnziņa Reiņa Sniedzes.
24. un 25. martā plkst. 19.00
Cena 1 personai: 120 EUR
Rezervācijām un par nakšņošanas iespējām zvanīt:
+371 26 699 033

Lasīt visu ziņu

25. martā plkst. 11.00, vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē, pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, kad 42 300 Latvijas ļaudis tika vardarbīgi deportēti uz Krieviju.

Piemiņas pasākuma “Aizvestie. Neaizmirstie” laikā 43 pašvaldībās tiks nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīves vieta. Tukuma novadā tiešraide tiks translēta no Jaunpils pils, kur lasījumā tiks nosaukta 1701 persona. Lasījumu plkst. 11.00 ievadīs Valsts prezidenta Egila Levita uzruna.

Lasījumu tiešraidēm varēs sekot līdzi Latvijas sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājas lapā LNB.lv, tīmekļa vietnē www.tukums.lv un Tukuma novada pašvaldības Facebook kontā, kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē deportetie.kartes.lv.

Savukārt plkst. 13.00 Tukuma pilsētas Kultūras nams aicina uz Komunistiskā genocīda upuru atceres brīdi Tukumā piemiņas vietā pie stacijas Tukums II. Uz pasākuma norises vietu interesentiem būs iespēja nokļūt ar autobusu, kas plkst. 12.30 aties no Katrīnas laukuma. Pēc pasākuma tie, kuri vēlēsies, ar autobusu, tiks nogādāti atpakaļ uz Katrīnas laukumu.

Piemiņas pasākumu “Aizvestie. Neaizmirstie” Tukuma novadā organizē Tukuma pilsētas Kultūras nams.

Lasīt visu ziņu