Pāriet uz lapas karti

Pasākumi

Lāčplēša dienas pasākums Zemītes sākumskolā

11.11.2022 kur : Zemītes sākumskola

whatsapp-image-2022-11-11-at-13-51-50.jpgLāčplēša diena  1920. gada 11. novembrī tika iedibināta kā Lāčplēša kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena.   1990. gada 3. oktobrī,kad pieņēma likumu „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, 11. novembri noteica par atceres dienu, kurā piemin Latvijas atbrīvošanas karā kritušos karavīrus. Tā 11. novembra nozīme paplašinājās, un tie kļuva par svētkiem, kuros piemin ne vien Lāčplēša kara ordeņa kavalierus , bet visus Latvijas brīvības cīnītājus.

Zemītes sākumskolas skolēni, sadarbībā ar Zemītes TN,devās organizētā lāpu gājienā uz Zemītes pagasta Pavārkalna kapsētu lai godinātu tajā apglabāto Lāčplēša odeņa kavalieru piemiņu un aiznestu svecītes uz viņu atdusas vietām. Pasākumam pievienojās Latvijas armijas kapelāns Uģis Brūklene, kurš aicināja bērnus aizdomāties par patriotisma nozīmi kopīgajā valsts attīstība un dzimtās vietas mīlestībā.    Esam pateicīgi par šo cilvēku ieguldījumu pagātnē, lai mēs varētu dzīvot savā valstī tagadnē. Pieminam un atceramies mūsu pagasta ļaudis: Baltaisvilks Aleksandru  (1889 – 1956)- LKO kavalieris, militārpersona, virsseržants 4. Valmieras kājnieku pulkā, politiski represētais;  Štālu Kārli (1893 – 1966) -  LKO kavalieris, kareivis, laukstrādnieks; Timmermani Aleksandru (1896 – 1981)- LKO kavalieris, kaprālis - kuri savu mūžīgo mieru raduši Pavārkalna kapu kalnā un  Baumani Kārli  (1902 – 1981) - LKO kavalieris, kura atdusas vieta ir Rīgā; Ģelbe Vili (1890 – 1919), kurš pēc nāves, 1921. gadā apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni,jo  krita par Latviju 1919. gada 19. jūnijā Cēsu kauju laikā un ticis  apbedīts Limbažu draudzes kapsētā.

Foto un teksts : skolotāja Aija Ābele un Zemītes TN vadītāja Ērodeja Kirillova


Lasīt visu ziņu galerija (14)

Lāčplēša diena Kandavā

11.11.2022

5.jpg11. novembrī notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas Kandavas stacijā atklāšana pēc rekonstrukcijas, pēc tam- vēsturisks lasījums Kandavas novadpētniecības muzejā un tikšanās ar vēstures doktoru Edvīnu Evartu.

Vakarā Lāčplēša dienas gājiens un piemiņas pasākums skvērā pie Bruņinieku pilskalna Kandavā bija īpaši emocionāls, kurā kandavniekus un Kandavas viesus uzrunāja Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede, Kandavas un pagastu apvienības vadītājs Jānis Mazitāns, bet ar dzeju un dziesmām priecēja mākslinieks Andris Bērziņš. Paldies Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas audzēkņiem par dalību pasākumā un visiem, kuri kopīgi ar svecītēm un lāpām veidoja gaismas ceļu.

Lasīt visu ziņu galerija (31)

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas Kandavas stacijā atklāšana pēc rekonstrukcijas

11.11.2022 14:00 kur : Kandavas stacija

dsc0076.jpgPar Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas dienā, 11. novembrī  Kandavas stacijā notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas atklāšana pēc rekonstrukcijas.

Klātesošos uzrunāja idejas autors Pēteris Briedis, Latvijas politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, fonda “Sibīrijas bērni” vadītāja, režisore Dzintra Geka-Vaska, Tukuma priekšsēdētāja vietniece Inga Priede un dzejniece Maija Laukmane. Piemiņas plāksnes atklāja 1941. gadā represētā un 1942. gadā nogalinātā Heinriha un 20 gadus Sibīrijas trimdā pavadījušās Zelmas Briežu mazmazdēli Roberts un Bruno, kā arī 1949. gadā represēto un ceļā uz Sibīriju mirušo Katrīnas un Friča Āboltiņu mazdēls Laimonis un mazmazdēls Andis. Piemiņas plāksnes iesvētīja Nacionālo bruņoto spēku  kapelāns, kapteinis Uģis Brūklene.

Pēc Kandavas politiski represēto aktīvistu grupas iniciatīvas ir paveikts darbs to mūsu novadnieku piemiņas saglabāšanā, kuri pēc 1941.gada 14.jūnija un 1949.gada 25.marta deportācijām tika nošauti vai nobendēti Staļina kliķes ierīkotajās koncentrācijas nometnēs, bada un sala nomocīti gāja bojā trimdas vietās Sibīrijā. Viņu mirstīgās atliekas samestas masu kapos vai atstātas miršanas vietās zvēriem par barību.

Šo mūsu novadnieku vārdi tika iegravēti akmens plāksnēs, kas novietotas Kandavas stacijā līdzās piemiņas akmenim, veltītam 1941.gada 14.jūnija un 1949.gada 25.marta deportācijām.

Esam savākuši līdzekļus šī projekta realizācijai. Mūsu ideju atbalsta un finansiāli palīdz Latvijas Politiski represēto apvienība (Ivars Kaļķis) un fonds „Sibīrijas bērni” (Dzintra Geka). Atbalstu sniedza arī atsevišķi Kandavas uzņēmēji un Kandavas novada iespēju fonds (Ērodeja Kirillova).  Sevišķi liels paldies to politisko represēto cilvēku atsaucībai, kuri atbalstīja šo projektu un ziedoja daļu pensijas šī mērķa realizācijai. Paldies par veikto darbu projekta izstrādāšanā un realizēšanā Aināram, Justīnei un Marekam Vilkaušiem.

Mēs ceram un dziļi ticam, ka nepienāks laiks, kad 14.jūnija un 25.marta atceres pasākumus ļaudis viens otram vaicās: „Kādēļ atkal izkārti sēru karogi?”


TIE, KURI NEATGRIEZĀS

Neaizmirstiet!
Jūs varat vainīgajiem nepiedot un varat piedot,
bet neaizmirstiet! Jo aizmirsdami jūs noniecināt upuru piemiņu
un nākamajām paaudzēm no ceļa noņemat brīdinājuma zīmes. /Anda Līce/

 

11.novembris – Lāčplēša diena

1919.gada 11.novembrī, sagraujot un padzenot no Rīgas Bermonta – Avalova vadītos vācu baronu un krievu baltgvardu kara pūļus, Latvijas armija nākamajās trīs nedēļās atbrīvoja Zemgali un Kurzemi un vēl pēc dažiem mēnešiem padzina no Latgales komunistu armijas kaujiniekus.

Latvijas neatkarība bija nosargāta! Godinot atbrīvošanas cīņu varoņus, Saeima un valdība nodibināja valsts augstāko militāro apbalvojumu – Lāčplēša kara ordeni (LKO). 1919.gada 11.novembris uzskatāms par tā dzimšanas dienu. LKO piešķirts 2146 Latvijas brīvības varonīgākajiem cīnītājiem, tostarp 322 ārzemniekiem.  Šo varoņu vārdi iemūžināti gan Brāļu kapos Rīgā, gan daudzās piemiņas vietās Latvijas novados. Arī Tukumā, Meža kapos stēlās ir iegravēti 50 LKO kavalieru, tostarp 6 ar Kandavu saistīto vārdi. Arī mēs 2014.gada 11.novembrī Kandavas novada muzejā atklājām Kuldīgas tehnoloģiju tehnikuma pedagoga Mārtiņa Mednieka darināto ozolkoka plāksni ar iegravētiem 8 kandavnieku - LKO kavalieru vārdiem.

Diemžēl, Latvijai kā brīvai un plaukstošai valstij bija lemts pastāvēt vēl tikai 22 gadus. Sekojošie notikumi vismelnākiem burtiem ierakstīti mūsu tautas vēsturē.

1939.gada 23.augusts

Molotova – Ribentropa pakts. Divu asinsuņu – komunistiskās PSRS diktatora Josifa Staļina un Vācijas patvaldnieka Ādolfa Hitlera prettiesiskais un ciniskais darījums, kas fiksēja Austrumeiropas valstu sadalīšanu vācu un krievu interešu sfērās. Latvija kopā ar Igauniju un Somiju, pēc papildu vienošanās arī ar Lietuvu nonāca PSRS pārvaldes sfērā.

1940.gada 16.jūnija

Staļina valdības ultimāts par Latvijas valdības atkāpšanos.

1940.gada 17.jūnijs

Latvijas okupācija. PSRS Sarkanās armijas iebrukums Latvijā.

1940.gada 21.ūlijs

„Tautas Saeimas vēlēšanas” – balsojot par vienīgo – komunistu un bezpartejisko bloka sarakstu.

1940.gada 5.augusts

Latvijas aneksijas „juridiska” noformēšana – Staļina valdošās kliķes deputātu lēmums par Latvijas iekļaušanu  PSRS sastāvā.

1941.gada 14.jūnijs – Baigā vasara

Šajā dienā Staļina vadītie PSRS komunistu okupanti apcietināja un izsūtīja uz kocentrācijas nometnēm un trimdā uz Sibīriju 15 425 Latvijas iedzīvotājus, pārsvarā latviešu inteliģenci, politisko eliti un armijas cilvēkus. Lielākai daļai izsūtīto vīriešu tika piepriests nāves sods, daudzus nomocīja spaidu darbos koncentrācijas nometnēs.

No Kandavas un apkārtējiem pagastiem šajā dienā represēja 104 cilvēkus. Latvijā neatgriezās 47, no kuriem 24 bija piespriests nāves sods.

1949.gada 25.marts

Šajā dienā komunistu okupanti sasēdināja lopu vagonos un aizdzina trimdā uz Sibīriju 42 178 mūsu valsts iedzīvotājus, galvenokārt labākos zemniekus, okupantu nodēvētos par „kulakiem” - tos, kuru rīcībā bija vairāk kā 30 ha zemes, kuriem piederēja dzirnavas, kuļmašīnas, traktori.

No Kandavas un apkārtējiem pagastiem šo ceļu bija spiests mērot 541 cilvēks. Bada, sala un necilvēcīgo dzīves apstākļu rezultātā gāja bojā un Latvijā neatgriezās 62 mūsu novadnieki.

 

Atgriezīsimies tagadnē. Krievijas – Ukrainas karš.

2022.gada 24.februāris

Krievijas iebrukums Ukrainā. Kremļa saimnieks Putins rīkojās it kā pēc Staļina dienasgrāmatas scenārija par Latvijas okupāciju.

2022.gada 23.-27.septembris

Pseidoreferendums zem automātu stobriem par tā saucamo Doņeckas un Luhanskas republiku un Hersonas un Zaporižjes apgabalu iedzīvotāju „vēlmi” tikt iekļautiem Krievijas sastāvā.

2022.gada 30.septembris

Putins un okupēto teritoriju pārstāvji paraksta līgumu par pievienošanos Krievijai. Dažu dienu laikā līgums tika „ juridiski” noformēts un

2022.gada 5.oktobrī Putins parakstīja likumu par šo četru Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Arī tālāko notikumu gaita norit pēc mūsu tautas Baigā gada scenārija. 1,6 miljoni Ukrainas iedzīvotāju – gan pieaugušie, gan bērni - caur filtrācijas nometņu pārbaudēm tika deportēti uz attāliem Krievijas apgabaliem. Par okupantu zvērībām liecina apzināti grautā Ukrainas infrastruktūra – siltuma, ūdens un elektrības apgāde, iznīcinātie kultūras pieminekļi un nomocītie, spīdzinātie un masu kapos Bučā, Izjumā un citās vietās samestie Ukrainas iedzīvotāju līķi.

Bet Ukraina nepadodas. Ar ES un NATO valstu palīdzību krievu okupanti no Ukrainas tiks padzīti. Un arī mūsu pienākums ir palīdzēt Ukrainai gan kara laikā, gan pēckara valsts atjaunošanā.

Okupantu pastrādātās zvērības nedrīkst aizmirst. Ir jāatceras Andas Līces teiktais par atmiņu saglabāšanas vēsturisko nozīmi.

 

Informāciju sagatavoja: Pēteris Briedis
1941.gada 14.jūnijā nepilnu četru gadu vecumā izsūtīts trimdā uz Sibīriju kā okupantu varai sociāli bīstams elements


Lasīt visu ziņu galerija (24)

Vēsturisks lasījums par Brīvības cīņām Latvijā

11.11.2022 16:30 kur : Kandavas novadpētniecības muzejs

1111111.jpg11. novembrī plkst. 16.30 vēsturisks lasījums Kandavas muzejā. Tikšanās ar vēstures doktoru Edvīnu Evartu.

Plkst.17.30 Lāpu gājiens no Kandavas muzeja. Aicinām līdzi ņemt savas lāpas.

Maršruts: 17.30 no Kandavas novadpētniecības muzeja - Ķiršu iela - Lielā iela - Pils iela - Skvērs pie Bruņinieku pils maketa. Lūgums ņemt līdzi savas, ar degšķidrumu uzpildītas lāpas, kā arī svecītes, kuras iedegsim gaismas ceļa veidošanai. Uzmanību! Gājiena laikā būs īslaicīgi satiksmes ierobežojumi Lielā ielā 38 līdz Lielā iela 19 Kandavā.


Lasīt visu ziņu

LĀČPLĒŠA DIENA KANDAVĀ

11.11.2022 16:30 kur : Skvēriņš pie Kandavas Bruņinieku pilskalna

Lāčplēša dienai veltīti pasākumi Kandavā


14:00  Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas Kandavas stacijā lacplesu-afi.jpgatklāšana pēc rekonstrukcijas.

16:30 Vēsturisks lasījums Kandavas novadpētniecības muzejā. Tikšanās ar vēstures doktoru Edvīnu Evartu. 

17:30 Lāpu gājiens no Kandavas novadpētniecības muzeja uz skvēru pie Bruņinieku pils maketa.

Maršruts: 17.30 no Kandavas novadpētniecības muzeja - Ķiršu iela - Lielā iela - Pils iela - Skvērs pie Bruņinieku pils maketa. Lūgums ņemt līdzi savas, ar degšķidrumu uzpildītas lāpas, kā arī svecītes, kuras iedegsim gaismas ceļa veidošanai.
Uzmanību! Gājiena laikā būs īslaicīgi satiksmes ierobežojumi posmā no Lielās ielas 38 līdz Lielajai ielai 19 Kandavā.

18:00 Svinīgs atceres brīdis skvērā pie Bruņinieku pils maketa. Uzrunas / Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas audzēkņi / Dziesmas un dzeja aktiera Andra Bērziņa izpildījumā.


Lasīt visu ziņu

Lāčplēša diena Zantē

11.11.2022 18:00 kur : Zantes kultūras nams

img-20221111-wa0010.jpg11.novembra novakarē lieli un mazi zantenieki pulcējās pie skolas, lai turpinot tradīciju, dotos Lāčplēša dienas atcerei veltītajā lāpu gājienā uz Piemiņas vietu pie ozola. Par drošu un organizētu gājienu kā vienmēr rūpējās Zantes zemessargi.

Piemiņas vietā tika noliktas svecītes un pieminēti Brīvības cīņās kritušie karavīri, tai skaitā arī zantenieki. Pasākuma noslēgumā visi klātesošie vienojās kopīgā dziesmā, kas izskanēja mūžīgai karavīru piemiņai.

Liels paldies par sadarbību Zantes pamatskolas vēstures skolotājai Zanei Laktiņai un 8.klases skolotājai Elitai Osei! Paldies skolēniem – Kristiānai Puriņai, Dārtai Cinkusei, Viktorijai Koļcovai un Markusam Mušketovam!

Paldies vienmēr atsaucīgajiem Zantes  zemessargiem, īpaši Raitim Evarsonam, kurš ikgadu sagatavo svētku uzrunu šajā dienā! Paldies jaunākajam zemessargam Miķelim Ērglim, kuram šogad bija tas gods nest Latvijas karogu! Paldies Zantes pamatskolas jaunsargiem un vadītājam Jānim Pūpolam! Paldies visiem zanteniekiem, kas piedalījās un bija kopā!

 

 

Lasīt visu ziņu galerija (9)

Valmieras teātra izrāde "MĒS, ROKS, SEKSS UN PSRS"

11.11.2022 19:00 - 22:00 kur : Kandavas kultūras nams

11. novembrī plkst. 19.00 Kandavas kultūras namā gaidāma Valmieras teātra viesizrāde “Mēs, roks, sekss un PSRS” Jāņa Znotiņa režijā. Stāsts par jauniem cilvēkiem, kuri 1985. gadā piedzīvoja leģendāro grupas “Pērkons” koncertu Ogres estrādē un tam sekojošo vilciena izdemolēšanu.

Trīs draugi – septiņpadsmitgadīgie Andrejs, Vizma un Uģis – klausās mūziku, cenšas atrast savu vietu dzīvē, risina attiecības viens ar otru, ar savām ģimenēm un komunistisko režīmu. Viņu alkas pēc neatkarības no vecāku un iepriekšējo paaudžu uzskatiem un kontroles sakrīt ar lielajām, kolektīvajām, gaisā jūtamajām alkām pēc pārmaiņām un brīvības. Izrādē skanēs arī „Pērkona” mūzika, katrai dziesmai kļūstot par nozīmīgu daļu no stāsta.

 Režisors Jānis Znotiņš: “Braukājot ar izrādēm pa skolām, apspriežot mūsdienu notikumus, es bieži dzirdēju frāzi, ka tagad jau ir sliktāk kā padomju laikos. Šo izteikumu dzirdēju arī publiskajā vidē, starp politiķiem un tas man likās pilnīgs absurds. Ir jau vairākas paaudzes, kas ir uzaugušas neatkarīgā Latvijā, un viņi īsti neko nezina par padomju laikiem. Apzinoties to, kur mēs dzīvojam un kas ir mūsu kaimiņi, bija pilnīgi skaidrs, ka par to ir jārunā.”

 Radošajā komandā arī dramaturģe Ance Muižniece, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Pamela Butāne un gaismu mākslinieks Gatis Priednieks-Melnacis.

Lomās: Kārlis Freimanis, Eduards Johansons, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Klinta Reinholde, Sandis Runge.

inline.jpg

Lasīt visu ziņu

FILMA "JANVĀRIS"

11.11.2022 19:00 - 20:30 kur : Zemītes tautas nams

janvarisplakats-email-1.jpg11. novembrī  visā Latvijā pirmizrādi piedzīvos starptautisko novērtējumu guvusī režisora Viestura Kairiša jaunā spēlfilma "Janvāris". Filma ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija 1991. gada barikāžu laikā, kas vēsta par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos, informēja filmas veidotāji.

1991. gada janvāris. Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk, viņam draud iesaukšana Padomju armijā. Pirmās nopietnās attiecības, 90. gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības OMON draud apstādināt baltiešu brīvības cīņu, Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņiem liek nonākt notikumu epicentrā un izdarīt izvēli.

Filma ataino šo ikviena cīņu par brīvību, tautas cīņu pēc brīvības un to, kā šīs cīņas krustojās. 1991. gada janvāris bija mēnesis, kad mēs kā indivīdi izvēlējāmies un izcīnījām brīvību. 1991. gada janvārī man bija 19 gadu, tāpēc šīs filmas varoņus un notikumus es ļoti labi pazīstu. Šajā vecumā es cīnījos par savu personīgo brīvību, kamēr latviešu nācija cīnījās par brīvību no PSRS totalitārā žņauga. Ukrainas karš rāda, ka Latvijas cīņa nav galā un joprojām turpinās. Janvāris ir gada pirmais mēnesis, filma ir par sākumu," tā filmas režisors Viesturs Kairišs.

Filmā "Janvāris" lomas atveido jaunie aktieri Kārlis Arnolds Avots, Alise Dzene (Danovska) un Sandis Runge, kā arī pieredzējušie aktieri Baiba Broka, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Imants Strads, Kaspars Dumburs, igauņu aktieris Juhans Ulfsaks un lietuviešu aktieris Alekss Kazanavičs. Filmas veidotāju komandā ir režisors Viesturs Kairišs, operators Voiteks Starons, māksliniece Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece Rūta Lečaite, grima māksliniece Ilze Trumpe un komponiste Juste Janulīte, bet producenti – Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe.

Filmas relīzes avots: https://www.lsm.lv/raksts/kult...

Lasīt visu ziņu

Viestura Kairiša filma "Janvāris"

11.11.2022 19:00 kur : Vānes kultūras nams

janvaris.jpgSpēlfilma "Janvāris" ir stāsts par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos.

Nacionālais kino centrs filmu izvirzījis arī kā Latvijas pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" Labākās ārvalstu filmas kategorijā.

Filma uzvarējusi Starptaustiskajā Romas kinofestivālā. Atzīta par labāko Progresīvā kino kategorijā. V.Kairišs festivālā atzīts par labāko režisoru, savukārt filmas galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots izcīnījis labākā aktiera darba balvu.  

Lasīt visu ziņu

Ramirent Nacionālās basketbola līgas spēle: Kandava/Anzāģe - BK Saldus

11.11.2022 19:30 kur : Kandavas sporta halle

kandava-saldus.jpg11. novembrī plkst. 19:30 Kandavas sporta hallē Ramirent Nacionālās basketbola līgas spēle: Kandava/Anzāģe - BK Saldus.


spelu-kalendars-nov-dec.jpg

Lasīt visu ziņu

Tradicionālais makulatūras vākšanas konkurss paplašinās

20.09.2022 - 20.04.2023

piejuramakulaturakonk-2022web-01.jpgAtkritumu apsaimniekošanas sabiedrības “Piejūra” jau tradicionāli organizētais konkurss, kurš ik gadus apvieno  desmitiem izglītības iestāžu un simtiem bērnu, šajā mācību gadā  norisināsies no 20.septembra līdz 2023.gada 20.aprīlim un piedāvās dalībniekiem bez makulatūras vākt arī izlietotās baterijas. Konkurss turpmāk sauksies “Palīdzēsim dabai!”

“Šajā rudenī esam gandarīti par sadarbības uzsākšanu ar SIA “Zaļais Centrs”.  Esam vienojušies kopīgiem spēkiem  ierobežot vides piesārņošanu un veicināt atkritumu apsaimniekošanu, šķirošanu un atkārtotu izmantošanu, lai mazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu  CSA poligonā “Janvāri”. Šī  sadarbība sāksies ar “Zaļā Centra” iesaisti mūsu tradicionālajā skolu konkursā, kur šajā mācību gadā, paralēli makulatūras vākšanai, aicināsim dalībniekus nodot arī izlietotās baterijas. Vēlamies, lai mūsu sadarbība būtu regulāra ar mērķi veidot ilgtspējīgu vidi un novērst dažādu bīstamo atkritumu nonākšanu dabā,” stāsta atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības “Piejūra” vadītājs Ēriks Zaporožecs.

Par nepieciešamību savākt izlietotās baterijas SIA Zaļais Centrs projektu vadītāja Žanna Lampicka saka : “Ar baterijām mēs sastopamies ikdienas dzīvē savā mājoklī. Lai baterija no dzīvības devējas kādai ierīcei nepārvērstos par paša cilvēka veselības iznīcinātāju, pēc to izlietošanas svarīgi baterijas nodot tur, kur tās turpina ceļu uz otrreizēju pārstrādi vai pienācīgu utilizēšanu. Tas ļauj ne vien saudzēt vidi, bet arī atgūt vērtīgus metālus atkārtotai izmantošanai, pagarinot izsīkstošo dabas resursu dzīves ciklu. Mēs ļoti ceram, ka bateriju savākšanas kampaņa nepārprotami veicinās bateriju savākšanu, novēršot to nokļūšanu vidē. Līdz ar pieaugošo izpratni un atbildību par izlietoto bateriju kaitīgo ietekmi, pieaugs pieprasījums pēc atkritumu šķirošanas iespējām.”

Konkursa norises laikā dalībnieki tiek aicināti vākt izlietoto vai nevajadzīgo biroja papīru, kartonu, grāmatas, žurnālus, bukletus un citus papīra un kartona izstrādājumus, kā arī izlietotās baterijas. Makulatūrai  ir jābūt sasietai pakās un saliktai kartona kastēs vai maisos. Baterijas ir parocīgi vākt izlietotās plastmasas ūdens pudelēs, jo tās var pēc tam aizskrūvēt un nodot kopā ar makulatūru, piesakot  bezmaksas izvešanu.

Makulatūru uz pārkraušanas-šķirošanas staciju (Tukumā, Kandavā, Rojā) vai poligonu “Janvāri” var nogādāt arī pašu spēkiem, informējot stacijas/poligona operatoru, lai ievestais apjoms tiek reģistrēts uz konkrēto izglītības iestādi. Konkursa norises laikā makulatūras izvešanu var pieteikt neierobežotu reižu skaitu.

“Mēs esam ļoti priecīgi, ka saglabājas skolēnu un bērnudārza audzēkņu un viņu ģimeņu vēlme katru  gadu  no jauna turpināt makulatūras vākšanu, jo tā arī visa sabiedrība tiek izglītota un iesaistīta atkritumu šķirošanā”, turpina Ēriks Zaporožecs, “ja izlasītie laikraksti un žurnāli, nevajadzīgie dokumenti, savu laiku nokalpojušās grāmatas netiks izmesti  kopā ar citiem atkritumiem, bet nodoti otrreizējai pārstrādei, tie piedzīvos otru dzīvi -  tiks saražoti jauni papīra izstrādājumi un taupīti gan enerģijas,  gan mežu resursi. Ja izlietotās baterijas, kas ir bīstamie atkritumi, nenonāks dabā – ieguvēji būsim mēs visi. ”

Arī  šogad  katra savāktā makulatūras tonna atgriezīsies pie dalībniekiem kā  viena paka biroja papīra, bet pašiem čaklākajiem dalībniekiem balvā tiks apmaksāti transporta izdevumi izglītojošai ekskursijai. Savukārt, SIA ” Zaļais centrs” parūpēsies par balvu fondu bateriju vākšanas uzvarētājiem.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties mājas lapā:  www.piejuraatkritumi.lv

Lasīt visu ziņu

e-Twinning projekts “Eiropa caur svētkiem’’ (Europe through Festivals)

01.10.2022 - 01.06.2023 kur : Zemītes sākumskola

whatsapp-image-2022-10-18-at-11-51-14.jpgZemītes sākumskola ir iesaistījusies e-Twinning projektā ar nosaukumu “Eiropa caur svētkiem’’ (Europe through Festivals) .

 Projektā iesaistītās valstis: Latvija, Spānija, Itālija un Polija. 

Koordinējošā  valsts ir Spānija.

Pirmais uzdevums bija izveidot projekta logo. 5.un 6.klases skolēni veidoja tos un trīs labākie no skolas tika izvirzīti balsošanai. Koordinējošās valsts pārstāvis izveidoja prezentāciju ar 22 logo paraugiem. Mūsu uzdevums - apspriest un nobalsot par vislabāko, visglītāko un atbilstošāko projekta tēmai. Balsošanā piedalījās 4.-6.klases skolēni.

Nākamais uzdevums – Helovīna svētki: 1) Jāatrisina šifrēts paziņojums; 2) jāizdejo “Skeleta deja”; 3) jāsagatavo ēdiena recepte.

Ceturtdien, 3.novembrī piedalījāmies tiešsaistes nodarbībā caur Zoom ar skolēniem no projektā iesaistītajām valstīm. Nodarbības laikā katras valsts skolēni norunāja šifrēto paziņojumu un izdejoja ” Skeleta deju” Paldies 6.klases skolēniem Annai Luīzei, Betijai, Keitai un Laurim, kuri aktīvi darbojās tiešsaistes stundā!

Projekta koordinatore Laura Bergmane

Lasīt visu ziņu galerija (16)

Zemītes sākumskola uzsāk projektu „Ieraugi, atklāj, saglabā!”

20.10.2022 - 31.05.2023 kur : Zemītes sākumskola

Zemītes sākumskola uzsāk projektu „Ieraugi, atklāj, saglabā!”. Projekta nolikums šeit:whatsapp-image-2022-10-20-at-14-40-31.jpg

Nedēļā pirms brīvlaika, Zemītes sākumskola uzsāka dalību projektā “Ieraugi, atklāj, saglabā”.  Mūsu uzdevumi ir rosināt skolēnu ilglaicīgu un mērķtiecīgu dabas vides izzināšanu un saglabāšanu, kā arī popularizēt veselīgu dzīvesveidu, veicinot skolēnu uzturēšanos ārā dažādos gadalaikos un laika apstākļos.

Aktivitātē piedalījās skolēni no 1.,2. un 5. klases. Skolēnu grupa devā apskatīt deviņžuburu liepu pie vecās Zemītes ambulances un Birzītes dabas taku. Pa ceļam nobaudījām mežrožu augļus. Ejot mājup gar Vēdzelītes krastiem, ieraudzījām kļavu, kurai bija lielas, krāsainas lapas. Tās salasījām un klasē izveidojām lapu rozītes, kuras katrs mājās uzdāvinās mammai. Ar šo veikumu vēl būs jāstrādā- jāiepazīstina skolas biedri, jāplāno tālākie pasākumi, jo projekts ilgst visu mācību gadu un aktivitātes paredzētas arī vasarā.

Foto un teksts: skolotāja Olita Tutiņa

Lasīt visu ziņu galerija (7)

Ineses Grizānes izstāde "Mana mīļā Latvija"

28.10.2022 09:00 - 01.12.2022 - 13:00 kur : Vējspārns, galerija, Kandavas kultūras nams

1a1a1a.jpgNo 28. oktobra līdz 1. decembrim Kandavas kultūras nama galerijā "Vējspārns" Ineses Grizānes izstāde „MANA MĪĻĀ LATVIJA”. Izstāde apskatāma darba dienās no plkst. 9.00 līdz 13.00 vai iepriekš norunājot vēlamo apskates laiku pa tālruni 27022882. Ieeja bez maksas.

Lasīt visu ziņu

Novembrī turpinās slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumi Kandavas un pagastu apvienības teritorijā

01.11.2022 - 30.11.2022

zumba-fitness-un-zumba-gold-zoom.jpgNovembrī aicinām novada iedzīvotājus aktīvi iesaistīties bezmaksas veselības veicinošos pasākumos.

  • Zumbas  nodarbībās “Zoom” platformā, kuras notiks  otrdienās,  01.11., 08.11. un pirmdienās, 14.11., 21.11. un 28.11., no  plkst. 19:00 – 20:00.  Un Zumba Gold nodarbībās, platformā “Zoom” – svētdienā, 06.11., plkst. 18:45 – 19:45 un piektdienā, 11.11., plkst. 20:00 – 21:00, iepriekš piesakoties pie treneres Amandas Bērziņas, tel.nr. 27701619.


  • Ūdens vingrošana senioriem 50+ nodarbībās, kuras notiks ceturtdienās, 03.11., 10.11., 17.11. un 24.11., no plkst. 10:45 – 11:45 Laidzes peldbaseinā “Vieta Tavai Atpūtai”. Pieteikšanās nodarbībām pa tel. 26409321. Izbraukšana uz nodarbībām tiks organizēta no Kandavas un pagastu apvienības administrācijas ēkas, Dārza ielas 6, ceturtdienās, plkst. 09:45. Nodarbības ilgums 1h.


  • Skolēniem no Kandavas Reģionālās pamatskolas būs iespēja piedalīties Peldēšanas apmācības skolēniem nodarbībās 11.11. un 25.11., Laidzes peldbaseinā “Vieta Tavai Atpūtai”. Izbraukšana uz nodarbībām tiks organizēta no Kandavas Reģionālās pamatskolas, plkst. 9:00.

 

Aktuālā saite “Zoom” nodarbībām:

ZUMBA GOLD, nodarbības vadīs Amanda Bērziņa

https://us02web.zoom.us/j/87981711318?pwd=UEJ5N29QNWtHNkZDd3ZUU1JsSnhyZz09

Meeting ID: 879 81711318

Passcode: 123456

 

ZUMBA, nodarbības vadīs Amanda Bērziņa

https://us02web.zoom.us/j/87981711318?pwd=UEJ5N29QNWtHNkZDd3ZUU1JsSnhyZz09

Meeting ID: 879 81711318

Passcode: 123456

 

Lasīt visu ziņu galerija (4)

Ekoskolas globālās rīcības dienas akcija "Mazas rīcības - liela ietekme"

09.11.2022 - 17.11.2022

dsc0041.jpgAr saukli “Mazas rīcības – liela ietekme” no 7. līdz 13. novembrim visā Latvijā jau desmito gadu norisinās Rīcības dienas. Šajā nedēļā 62466 bērnu un jauniešu no vairāk kā 144 izglītības iestādēm pievērsīs sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības izzušanai un vides piesārņojumam.

9. novembrī Kandavas pirmsskolas izglītības iestādes “Zīļuks” audzēkņi akcijā “Mazas rīcības – liela ietekme” informēja un izglītoja pilsētas iedzīvotājus par to, ka visiem, tostarp arī mazajiem darbiņiem ir būtiska nozīme vides saudzēšanā. Mazas rīcības, ko katrs paveic atsevišķi, kopumā rada lielu ietekmi. 

Nodarbībās bērni ar skolotājām bija pārrunājuši un izgatavojuši plakātus par klimata pārmaiņām dabā, apkārtējās vides piesārņojumu, kā arī citām dabu saaudzējošām tēmām. Ar izgatavotajiem plakātiem bērni un skolotājas devās gājienā no bērnudārza līdz vecpilsētas Promenādei, tādējādi izglītojot sabiedrību par šiem jautājumiem un kopīgiem spēkiem rosinātu pozitīvas pārmaiņas savā novadā, pilsētā, pagastā un ģimenē. Pilsētas promenādē bērni tikās ar iedzīvotājiem un pastāstīja par izgatavotajiem plakātiem. Bērnu radītie darbi tiks izstādīti Kandavas Tūrisma informācijas centrā, kur tie būs apskatāmi līdz 17. novembrim.

Rīcības dienas ir Ekoskolu aizsākta kampaņa ar mērķi pievērst skolēnu un plašākas sabiedrības uzmanību jautājumiem par videi draudzīgu dzīvesveidu. Kampaņa mudina Ekoskolu jauniešus un ikvienu skolu pārstāvi būt par pārmaiņu radītājiem vides aizsardzībā, rīkoties pašiem un par atbildīgu rīcību izglītot sabiedrību. 2022. gadā Ekoskolu Rīcības dienas ir veltītas klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības izzušanai un vides piesārņojumam.

Lasīt visu ziņu galerija (18)

Novembrī apskatāmas izstādes Kandavas muzejā

11.11.2022 - 21.11.2022

111111111.jpgNo 11. novembra līdz 21. novembrim Kandavas novadpētniecības muzejā Latvijas kara muzeja izstāde- „Latvijas Neatkarības karš” un no Kandavas novadpētniecības muzeja  krājumiem izstāde "Brīvs, kam dūša brīvam būt!".

Lasīt visu ziņu
  • twitter
  • facebook
  • draugiem
<>
back to top