Kandavas vecpilsēta

Kandava, Kandavas novads, Latvija
57.036152 22.776190

Kandava ir viena no skaistākajām Kurzemes mazpilsētām, kas apbur ar senatnīgo arhitektūru, bruģētajām ieliņām, laternām, kalnaino reljefu un brīnišķīgajiem dabas skatiem. Pirmoreiz Kandava rakstos 1230. gadā. Kandava var lepoties ar vecāko laukakmeņu tiltu Latvijā un hercoga Jēkaba laikā būvēto Pulvertorni.

Kandavas apkārtne bijusi apdzīvota jau kopš agrā dzelzs laikmeta (2. - 4. gs), uz ko norāda vairāki kapulauki un pilskalni Abavas krastos. Kandavas kuršu pils bija viens no senās Vanemas zemes centriem. Senpilsēta ģeogrāfiski izdevīgajā vietā pie lielā Prūsijas zemes ceļa Abavas labajā krastā bijusi jau 10.-12. gadsimtā.

1253. gadā Kandavu ieguva Livonijas ordenis un uzcēla tur fogta pili. Pie tās izveidojās vācu amatnieku un tirgotāju pilsētiņa ar tirgu, darbnīcām un baznīcu. Darbnīcas un veikaliņi bija izvietojušies ap veco Tirgus laukumu, kur krustojās galvenie ceļi, vēlāk ielas, kas vēl šodien saucas Sabiles un Talsu vārdā.
Cauri Kurzemei gāja krusta karotāju ceļš no Rīgas uz Tukumu, Kandavu, Sabili, Kuldīgu un tālāk. Lai nodrošinātu viņu pārvietošanos, sākās nocietinātu mūra piļu celtniecība. Kandavas ordeņa pils celta no 1253. līdz 1259. gadam.
14. – 17. gadsimtā turpinājās Kandavas izaugsme, līdz 1625. gadā tai piešķirtas miesta tiesības. 17. gadsimtā Kandava spēcīgi uzplauka un bija kļuvusi par tuvējās apkārtnes tirdzniecības centru. Pa Abavu uz Ventspils ostu tika pludināti koki, attīstījās sīkas ražotnes – linu austuve, pulvera maltuve, darvas cepļi u.c. Šķiet gandrīz neticami, ka Abavas upe vēl hercoga Jēkaba laikā bijusi kuģojama un tās ūdeņi apskalojuši pilskalnu. 18. gadsimta sākumā Lielais mēris paņēma lielāko daļu pilsētas iedzīvotāju dzīvības. Kandava zaudēja savu līdzšinējo centra statusu. Juridiski pilsētas tiesības Kandavai tika piešķirtas tikai 1917. gadā.
Pilsētas plānojums sadalās divās daļās – Abavas ielejas kreisajā krastā veidojusies vecpilsētas daļa ar centriski vērstu ielu tīklu, labajā krastā - Jaunkandava.

20. gadsimtā Kurzemes mazpilsētu vidū Kandava izcēlās ar lielāko mūra ēku īpatsvaru. Vecpilsētas kolorītu veido slēgtie iekšējie pagalmi ar sētas mājām Lielā, Sabiles un Ūdens ielās, kā arī divstāvu saimniecības ēkām ar galerijām Lielā un Talsu ielā. 19. gs. beigās Kandavā darbojās 9 viesnīcas un iebraucamās vietas. Ir saglabājušās vairākas 18. - 19. gadsimtā būvētas viesnīcu un iebraucamo vietu ēkas ar caurbrauktuvi Lielā ielā 20 un 24, Sabiles ielā 2 un 3.
Daudzas Kandavas ēkas celtas neogotiskajā stilā. No tām ar izsmalcinātību izceļas dzīvojamās ēkas Lielā ielā 10 un Talsu ielā 9, kā arī Sadraudzīgās biedrības ēka Lielā ielā 28. Ar ainaviskumu izceļas Lielās ielas ziemeļu daļa, saukta Vējspārns, kur daudzas ēkas kalna nogāzē būvētas vairākos līmeņos, kā arī Talsu iela ar seno bruģa segumu un akmeņu mūra žogiem.

Kandavas pilsētas ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī – sudraba laukā zaļš ozola zars ar trim lapām un trim zelta zīlēm, savukārt, Kandavas novadam ir savs ģerbonis kopš 2013. gada 21. martā – sarkanā laukā melns mežakuilis ar 6 zelta čužu ziediem zem tā. Kandavas novads bija pirmais administratīvais novads Latvijā. Tas izveidots apvienojot Kandavas pilsētu un Kandavas, Cēres, Matkules, Vānes, Zantes, Zemītes pagastu laika posmā no 1996. līdz 2009. gadam. Platība 648,55 kvadrātkilometri.
Iedzīvotāju skaits pilsētā 2019. gadā - 3786 un novadā - 8343 cilvēki.

Kandavas novada svētki. Talsu iela. Foto: Jānis Kamerāds Promenāde. Foto: Jānis Kamerāds. Kandava Līgo noskaņās. Foto: Jānis Kamerāds. Talsu iela. Foto: Jānis Kamerāds. Promenāde. Foto: Jānis Kamerāds.  Promenāde. Foto: Jānis Kamerāds. Promenāde. Foto: Daiga Rēdmane.  Promenāde. Foto: Daiga Rēdmane. Talsu iela. Foto: Ilze Dravniece Kandavas novada muzejs. Foto: Ilze Dravniece Kandavas Mākslas skola un ev. lut. baznīca. Foto: Ilze Dravniece Kandavas novada svētki Kandavas Mākslas skola. Foto: Ilze Dravniece Skats uz Lielo ielu no Bruņinieku pilskalna. Foto: Ilze Dravniece Skulptūra "Mežakuilis" (autors A.Kerliņš). Foto: Daiga Rēdmane. Kandava maijā. Foto: Ilze Dravniece  Foto: Ilze Dravniece  Foto: Ilze Dravniece  Foto: Ilze Dravniece  Foto: Ilze Dravniece Kandavas katoļu baznīca. Foto: Ilze Dravniece  Foto: Ilze Dravniece  Foto: Ilze Dravniece Skats no Vecās pamatskolas. Foto: Ilze Dravniece Vējspārns. Foto: Aiga Rēdmane. Talsu iela. Foto: Jānis Kamerāds. Vecpilsētas laukums. Foto: Inārs Švarcs. Foto: Inārs Švarcs. Kandavas kultūras nams. Foto: Inārs Švarcs. Foto: Inārs Švarcs. Foto: Aiga Rēdmane. Kandavas Promenāde. Foto: Daiga Rēdmane. Foto: Daiga Rēdmane. Talsu iela. Foto: Daiga Rēdmane. Kandavas kultūras nams. Foto: Daiga Rēdmane. Foto: Daiga Rēdmane. Foto: Aiga Rēdmane. Slita pie ugunsdzēsēju depo. Foto: Ilze Dravniece. Foto: Inārs Švarcs. Foto: Inārs Švarcs. Foto: Inārs Švarcs. Kandavas novada muzejs. Foto: Jānis Kamerāds. Lielā iela. Foto: Inārs Švarcs. Skulptūra "Mežakuilis". Foto: Daiga Rēdmane. Pils makets. Foto: Daiga Rēdmane. Pulvertornis. Foto: Daiga Rēdmane. Kandavas novada svētki (2014). Foto: Dagnija Gudriķe. Kandavas kultūras nams. Foto: Inārs Švarcs. Kandavas novada muzejs (2011). Foto: Daiga Rēdmane. Foto: Daiga Rēdmane. 2011. gada jūnijs. Vācu reklāmas filmēšana Kandavā. Foto: Dagnija Gudriķe. Vējspārns. Talsu iela. Foto: Daiga Rēdmane. Ūdens iela. Foto: Daiga Rēdmane. Foto: Daiga Rēdmane. Foto: Aiga Rēdmane. Foto: Daiga Rēdmane. Foto: Aiga Rēdmane. Bruņinieku pilskalns ar pilsdrupām. Foto: Egils Rēdmanis. Skats no Bruņinieku pilskalna uz Lielo ielu. Foto: Egils Rēdmanis. Foto: Egils Rēdmanis. kandavas ev. lut baznīca. Foto: Egils Rēdmanis. Foto: Daiga Rēdmane. Foto: Daiga Rēdmane. Kandavas novada muzejs. Foto: Anda Štrausa. Foto: Aiga Rēdmane. Skats uz Talsu ielu. Foto: Daiga Rēdmane. Foto: Jānis Kamerāds. Foto: Daiga Rēdmane. Foto: Daiga Rēdmane.

Dati sagatavoti sadarbībā ar uzziņu portālu www.viss.lv Kandavas vecpilsēta

<>