Pasākumi

Lasīt visu ziņu

Kandavas novadpētniecības muzejā jauna izstāde - Kandavas mākslas un mūzikas skolas absolventu noslēguma darbu izstāde, apskatāma no 17.10. - 27.12.2024.

Lasīt visu ziņu

Ar sveces gaismiņu,
Ar liesmas siltumu,
Ar Dieva svētību,
Ar ziemas dziesmām,
Lai TREŠAJĀ Adventē nāk pie mums Ziemassvētku brīnums!

2024. gada 15. decembrī jau ASTOTO GADU klātienē- Kandavas kultūras namā notiks gada sirsnīgākais Latvijas akadēmiskās un estrādes vokālistu dziedāšanas konkurss „GAISMAS DZIESMAS KANDAVĀ 2024”.

Šogad konkursā aicinām piedalīties dziedātājus no 4 gadiem līdz neierobežotam vecumam, kuri var ņemt dalību kā solisti, dueti, trio, kvarteti - gan AKADĒMISKAJĀ, gan ESTRĀDES žanrā.

Konkursā dalībniekus vērtēs profesionāla žūrija pēc nolikumā minētās punktu sistēmas un rezultāti tiks paziņoti pēc katras kategorijas un vecuma grupas.

Elektroniskā pieteikšanās konkursa mājas lapā www.kandavadzied.lv no 30.oktobra līdz 6.decembrim!

Papildus informācija, zvanot uz tālr. 28642222.

 Nolikums: GAISMAS%20DZIESMAS%20KANDAV%C4%80%202024%20NOLIKUMS.pdf

Lasīt visu ziņu

Tirgotāju pieteikuma veidlapa ZIEMASSVĒTKU DĀVANU TIRDZIŅAM KANDAVĀ, Promenādē 14. decembrī no 16:00-19:00
https://ej.uz/ziemassvētkudāvanutirdziņškandavā

Skatīt reklāmas un ieskatus

Rādīt ierakstu augstāk

Visas reakcijas:
1414

Lasīt visu ziņu

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) intervences "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana" (LA19)  aktivitātē "Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas" un “Kopienu spēcinošas un vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas”:

Kandavas Partnerības interneta vietnē: 
http://www.kandavaspartneriba....
Lauku atbalsta dienesta interneta vietnē:  
https://www.lad.gov.lv/lv/kata...

A

Lasīt visu ziņu

Ilonas Gabaliņas Kilas fotografikas un Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde “Skaitļu enerģijas transformācija.”

 Kopš rakstīšanas parādīšanās cilvēki ir izmantojuši skaitļus ne tikai skaitīšanai un mērīšanai, bet ir piešķīruši tiem metafizisku un kultūras nozīmi.

“Skaitļu enerģija mūs pavada visas dzīves garumā. Vadoties pēc zināšanām, ko tā mums sniedz, kļūst vieglāk saprast sevi un citus, pārvaldīt savu dzīvi un sasniegt savus mērķus. Pareizi izmantojot šo informāciju, kļūst iespējams pielāgot savu dzīves ceļu tajā virzienā, kurā cilvēks var maksimāli parādīt savu dabisko potenciālu,” saka Ilona Gabaliņa Kila.

Ezotērisko skaitļu izpēti mēdz dēvēt par numeroloģiju. Izmantojot numeroloģijas un mākslas valodas sinerģiju, iespējams transformēt skaitļu enerģiju mākslas tēlos. Šādas pētniecības rezultātā ir tapusi šo darbu izstāde.

Fotografiku autore Ilona Gabaliņa Kila ir dzimusi liepājniece. Ar fotografēšanu nodarbojas kopš skolas laikiem. Kopš 2015. gada ir Liepājas tautas fotostudijas “Fotast” un foto entuziastu kluba “Liepājas pozitīvs” biedre.

Aktīvi piedalās foto izstādēs, plenēros un konkursos Liepājā, Latvijā un ārzemēs. No 2020. gada piedalās starptautiskos foto konkursos, kur iegūti starptautiskie FIAP, GPU diplomi un atzinības zīmes no Lietuvas, Igaunijas, Azerbaidžānas, Maķedonijas, Serbijas. Iegūta bronzas medaļa Turcijas foto salona konkursā.

Ilonas Gabaliņas Kilas mīļākās fotodarbu tēmas nav tikai dabas skati. Viņa strādāt arī citas jomās – portreti, klusā daba, makro foto. Jaunākā aizraušanās fotomākslā ir abstrakcija, kur par pamatu ir fotogrāfija, kas tiek digitāli apstrādāta lai tā pārvērstos par abstraktu mākslas tēlu.

 Skulptūru autors, profesionāls mākslinieks Raimonds Gabaliņš ir liepājnieks. Ar tēlniecības darbiem piedalās izstādēs, plenēros un simpozijos Latvijā un ārzemēs kopš 1978. gada. Ir vairāku monumentu autors. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

Raimonda Gabaliņa mākslas tēli lielākoties ir simboliskās abstrakcijas un konstruktīvisma tradīcijās materializētas filozofiskas meditācijas, kur katrai detaļai un pat katram pielietotajam materiālam ir sava īpaša, mentāla nozīme.

Lasīt visu ziņu

2024. gadā Rīcības dienas notiks no 4. - 10. novembrim.  Kopīgs sauklis šogad - "Planētai vajag varoņus!"

Šogad Rīcības dienas notika jau divpadsmito gadu un izcels vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības nozīmi mūsu ikdienā.

Rīcības dienu kampaņas mērķi:

·        rīkoties ilgtspējīgas nākotnes vārdā;

·        mudināt jauniešus būt par pārmaiņu ierosinātājiem;

·        attīstīt jauniešu un visu iesaistīto sadarbības un pilsoniskās līdzdalības kompetenci;

·        iesaistīt visu izglītības iestādi un sabiedrību;

·        papildināt izglītības iestāžu izvēlētās gada tēmas ar pieredzi akcijās un pasākumos, kas tiktu rīkotas vienlaicīgi visā Latvijā;

·        veidot Rīcības dienas par nacionālu vērtību, uzsverot bērnu un jauniešu rosinātu pārmaiņu nozīmīgumu, motivēt vecākus un sabiedrību tajās aktīvi iesaistīties.

Zantes skolā Rīcības nedēļas ietvaros veikti labie darbi, kuri tika uzskaitīti kopējā plakātā skolas vestibilā. Nedēļas noslēgums  - Mārtiņdienas tirgus un aprites ekonomikas aktualizēšana skolā – Man lieks, citam prieks!

Pasākuma laikā tika organizēta orientēšanās pagasta teritorjā pa vietām, kur visvairāk rodas atkritumi Skolēni izvietoja plakātus  - pamācības par atkritumu šķirošanu.

Noslēgums ar Mārtiņdienas spēlēm pie ugunskura.

Aktīvi, jautri, izzinoši. Vismaz 75% sabiedrības iesaistās savas vides uzturēšanā un atkritumu šķirošanā, Tā arī turpināsim. Pasaulei vajag varoņus, nevis atkritumus!

                                                                                                                             Skolotāja Elita Ose

Lasīt visu ziņu (35)

Jau divpadsmito gadu novembrī notiks Rīcības dienas, kuras šogad tiek rīkotas LIFE projekta “No atkritumiem uz resursiem” ietvaros. Šī gada kampaņas vadmotīvs ir "Planētai vajag varoņus!". Laikā no 4. līdz 10. novembrim ikviens interesents tiek aicināts piedalīties nedēļu ilgā kampaņā, kuras mērķis ir veicināt aktīvu iesaisti vides aizsardzībā.
Zantes skolēni un pagasta sabiedrība aicināti atbalstīt Rīcības dienas pasākumus tēmā - Atkritumi!

                                                                         Skolotāja Elita Ose

Lasīt visu ziņu

Aicinām piedzīvot Aijas Alsiņas solo koncertu Kandavas Vīna Namā 9. Novembrī plkst: 19.00. Intīmā atmosfērā Aija Alsiņa izpildīs oriģinālprogrammu klavierēm - savus pašas komponētos skaņdarbus, kas aizkustinājuši daudzu klausītāju sirdis visā pasaulē. Koncertā skanēs klaviermūzikas oriģinālskaņdarbi, ko papildinās komponistes stāsti. Aijas mūzika ir izteikta sajūtu mūzika, ar zināmu melanholijas devu, kas ļauj klausītājam piedzīvot ko dziļi personisku.

        Aija Alsiņa ir mūziķe un komponiste, kura agrāk ir muzicējusi tādās grupās kā Saare, Baložu Pilni Pagalmi un Gaserata, ieguvusi maģistra grādu komponēšanā filmām un medijiem Lielbritānijā, savu mūziku izdevusi divos studijas albumos un 20 singlos, kā arī rakstījusi muzikālo pavadījumu filmām un reklāmām. Aijas emocionālo un mierpilno klaviermūziku novērtējuši klausītāju tūkstoši visā pasaulē, un platformā Spotify vien viņas mūzika klausīta vairākus miljonus reižu.
      Pasākumā būs iespējams iegādāties komponistes albumu “Creation” vinila plates formātā ar autores autogrāfu.
Iepazīsties ar Aijas mūziku šeit: https://linktr.ee/aijaalsina
Ieeja par ziedojumiem.

Lasīt visu ziņu (1)

9. novembrī Vānes sporta sestdiena.

9:00-12:00 makšķerēšana Vānes dīķī (vietu skaits ierobežots);
12:30-16:00 zolītes sacensības;
13:00-15:00 orientēšanās spēle;
13:00-16:00 šautriņas, dambrete, balirints;
15:30 "Delles"-Mārtiņdienas spēkavīrs;
16:00 lielā viktorīna "Par un ap Vāni".

Pieteikšanās un plašāka informācija, zvanot uz tālr. 26134091 (Jānis)

Lasīt visu ziņu

Vēsturiskā spēlfilma "ZEME, KAS DZIED" 8.novembrī 19:00, Kandavas kultūras namā

Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma “Zeme, kas dzied” – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā – uz kinoekrāniem nonāks jau 8. novembrī, ieskandinot Latvijas valsts svētkus.

 Spēlfilmas pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas aizsāka šo unikālo, no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu. Pateicoties viņiem, 2023. gadā piedzīvojām vērienīgus Dziesmu svētkus un svinējām šīs ilgtspējīgajās, izkoptās un latviešu tautai tik nozīmīgās tradīcijas simt piecdesmito gadadienu. Savukārt 2025. gadā risināsies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Dainis Īvāns, scenārija līdzautors: “Spēlfilma “Zeme, kas dzied” būs Latvijā un pasaulē pirmais kinematogrāfiskais mākslas darbs par UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā iekļauto unikālo Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju, par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā 1873. gadā, kad svētku realizēšanai tika vēlēts vien pusgads no idejas rašanās brīža. Taču filmas pamatvēstījums ir par dažādos Krievijas impērijas novados dzīvojošo latviešu pirmreizīgo apvienošanos tautā un mūsu nācijas pirmo apzināto soli uz savu valsti, par mūsu simbolu – karoga un himnas – dzimšanu.”

Filmas veidotāji atklāj, ka spēlfilmas tapšanas un uzņemšanas gaitā sākotnējā iecere runāt par 150 gadus tālo notikumu kā latviskās kultūras un identitātes stūrakmeni krietni paplašinājās, autoriem konstatējot, ka svētku laikā tika rīkotas arī pirmās latviešu skolotāju un latviešu zemes kopēju jeb “oikonomistu” kopsapulces, kas lika pamatus mūsu nacionālās izglītības un tautsaimniecības politikai. Krievijas valsts un Baltijas provinču vācu pārvaldes neatbalstīto svētku organizatori un mecenāti bija tā laika izglītotākie un turīgākie latvieši: fabrikants Rihards Tomsons, arhitekts Jānis Baumanis, izdevējs Bernhards Dīriķis, būvuzņēmējs Kristaps Bergs, kokrūpnieki Katrīna un Jēkabs Dombrovski un citi. Tādēļ “Zeme, kas dzied” veidota arī kā apliecinājums šo uzņēmīgo, darbīgo un nesavtīgo cilvēku piemiņai un atgādinājums, ka individuālā un nācijas labklājība, kā arī tautas drošība arvien būs atkarīga no mums pašiem, ja spēsim izvirzīt šādus līderus, vienoties, uzticēties un atbalstīt viens otru.
“Pirmie Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki 1873. gada jūnija četrās dienās apliecināja jaunas, eiropeiskas nācijas dzimšanu, iesēja demokrātiskas Latvijas valsts identitātes sēklu un Rīgu uz laiku laikiem pārvērta latviešu kultūras galvaspilsētā. Tik dzīvotspējīgas tradīcijas iedibināšana nebūtu iespējama bez drosmīgiem, uzņēmīgiem topošās pilsoniskās sabiedrības līderiem – jaunlatviešiem un Rīgas Latviešu biedrības runasvīriem. Tas nebūtu iespējams arī bez 19. gadsimta otrās puses dziedāšanas biedrībām, koriem un koru vadoņiem, kas lika pamatus noturīgai pilsoniskajai sabiedrībai. Viņi pierādīja, cik vērti ir dziesmu ieroči, pašaizliedzība un upurēšanās. Šodien esam pateicīgi visai “Zeme, kas dzied” filmas veidošanas komandai, aktieriem, masu skatu dalībniekiem, kas tik nesavtīgi ir atsaukušies un iesaistījušies filmēšanās, kā arī partneriem, atbalstītājiem un ziedotājiem, kuri bijuši kopā ar mums visu filmas tapšanas laiku," stāsta filmas režisors Māris Martinsons.

Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze). Savukārt Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), operdziedātāja Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Priit Pius (Jurģis Grietēns) un citi atklāj stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem svētkiem.
Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. “Zeme, kas dzied” komponists – Jēkabs Jančevskis, mākslinieks Mārtiņš Kalseris, kostīmu māksliniece Katrīna Liepa, grima māksliniece Aija Beata Rjabovska, gaismu mākslinieks Juris Zemītis, skaņu režisors Jānis Eglītis, aktieru atlases režisore Gunita Groša, izpildproducentes Inga Zeile, Madara Kalniņa, līdzproducente Anneli Ahven (Igaunija), producente Linda Krūkle.

Filmu atbalsta Latvijas Nacionālais kino centrs un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, filmas tehnoloģiju partneris ir SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un citi.
Informatīvie atbalstītāji: Jauns.lv, Delfi.lv, Radio SWH, TC Origo un Radio Skonto.

Filma tiek izrādīta sadarbībā ar KINO VISIEM UN VISUR LATVIJĀ

Plašāka informācija www.zemekasdzied.lv
Ieejas maksa EUR 4,-

Lasīt visu ziņu

2024. gada 7. novembrī no plkst. 9:00 līdz 13:00 tiks īslaicīgi slēgts Sabiles ielas posms pie ēkas Sabiles ielā 6, Kandavā.

Satiksmes ierobežojumi ir nepieciešami, lai droši un netraucēti varētu veikt plānotos jumta un skursteņa remonta darbus, kuros tiks izmantots pacēlājs. Slēgtā posma apbraukšana tiks organizēta saskaņā ar pievienoto shēmu.

Aicinām iedzīvotājus savlaicīgi plānot apbraucamos maršrutus un pateicamies par sapratni un iecietību saistībā ar iespējamām neērtībām.

Lasīt visu ziņu

7. novembrī, Tukuma novada Zantē svinīgi atklāts pārbūvētais reģionālā autoceļa Kandava–Saldus (P109) posms no krustojuma ar reģionālo autoceļu Tukums–Kuldīga (P121) pie Zemītes līdz Saldus novada robežai (14,03.–28,64. km), kas līdz šim bija ar grants segumu.

“Šodien atklājam ceļu, uz kuru vietējie iedzīvotāji gaidīja gandrīz pusgadsimtu, Tukuma novadā šis būs īsts gadsimta notikuma. Ir gandarījums, ka bija iespēja šo projektu realizēt, tas kardināli mainīs ne tikai mobilitāti starp novadu centriem, bet arī cilvēku dzīves kvalitāti. Ir nācies to agrāk izmantot, un rudeņos, pavasaros ceļa apstākļi bija izaicinoši,” teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Verners Akimovs. Viņš arī atgādināja, cik svarīgi uz šāda atjaunota, gluda ceļa ir ievērot atļauto braukšanas ātrumu, jo šoferis ir atbildīgs par savu, līdzbraucēju un citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa.

“Ceļu mēs būvējam cilvēkiem, tāpēc prieks šeit redzēt iedzīvotājus tik lielā skaitā,” teica SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE valdes loceklis Jurģis Pučka. “Darbus pabeidzām pusgadu ātrāk, nekā bija plānots, pateicoties labai darba organizācijai un neraugoties uz izaicinājumiem, kas radās procesa laikā, piemēram, lietavām, kas pamatīgi skaloja nogāzes.   Rezultāts ir teicams, ceru, ka vietējie iedzīvotāji izbaudīs šo ceļu, kurš patlaban ir jaunākais valstī!”

Būvdarbi tika uzsākti marta vidū, to laikā 14 km garajam grantēta autoceļa posmam izbūvēta jauna ceļa segas konstrukcija un ieklāts asfaltbetona segums. Ir atjaunoti krustojumi un pieslēgumi valsts vietējiem ceļiem un pašvaldības ceļiem. Tāpat sakārtota ūdens novade – izbūvētas caurtekas un izrakti grāvji. Atjaunotas 12 autobusu pieturvietas, pieturvietās “Zante” uzstādīti jauni paviljoni. Lai uzlabotu satiksmes drošību, uzstādītas metāla drošības barjeras 2332 m kopgarumā, jauns ceļa aprīkojums, ieklāti horizontālie apzīmējumi.

“Apsveicu zanteniekus un caurbraucējus! Paldies Latvijas Valsts ceļiem par uzticēšanos Ceļuprojektam, tas bija interesants darbs. Ir pārbūvēts ceļš, kurš gaidījis savu kārtu 45 gadus. Paldies projekta realizētājiem un būvniekiem, lai ceļš labi un ilgi kalpo, un novēlu droši nokļūt galamērķos!” teica AS Ceļuprojekts valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Liepiņš.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa atzina: “Noticējām, ka šo ceļu pārbūvēs, tikai tad, kad būvnieki sāka strādāt. Ikdienā tas atvieglos dzīvi, bedres un dubļi aizmirsīsies. Katra vieta ir pelnījusi labu ceļu, jaunais ceļš dod iespēju attīstībai.”

“45 gadus mocījāmies, vecākā paaudze teica – diezin vai asfaltu te sagaidīsim,” atklāja Zantes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Kālis. Viņš pateicās visiem, kas šim ceļam pielikuši roku, paužot cerību, ka ar šo asfaltu Zante ne tikai spēs saglabāt savu pamatskolu un visu to, kas jau te ir, bet arī piesaistīsim veiksmīgu uzņēmēju – “lai arī pēc 100 un 200 gadiem Zante būtu uz kartes”.

Būvdarbus veica SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE par līgumcenu 7 572 746,73 eiro (ar PVN), projekta autors ir AS Ceļuprojekts, būvuzraudzību veica SIA Būvju profesionālā uzraudzība. Būvdarbi veikti saskaņā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izstrādāto ceļu remontdarbu programmu un ir līdzfinansēti no ES Atveseļošanas fonda (AF).

Foto: Renārs Koris

Informācija pārpublicēta no: https://bit.ly/4fBc4SD

Lasīt visu ziņu (24)

7.novembrī Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā norisinājās Latvijas skolu čempionāta svaru stieņa spiešanā guļus “Latvijas spēcīgākā skola – 2024” Kandavas posms.

Ar šīm sacensībām tika iesākts patriotiskais laiks un dažādu sacensību norise, kas turpināsies līdz pat 18.novembrim.

Latvijas skolu čempionāta svaru stieņa spiešanā guļus organizē Latvijas Pauerlifitnga federācija. Skolu jaunieši sacentās vieglākajā no pauerliftinga disciplīnām – svaru stieņa spiešanā guļus.

Projekta sacensības notiek pēc būtiski atvieglotiem noteikumiem. Sacensību mērķis ir veselīga dzīvesveida popularizēšana Latvijā, iepazīstinot jauniešus ar pauerliftinga sportu. Sacensību gaitā tiek popularizēta sporta kultūra un sportiskais gars jauniešu vidū, nodrošināta iespēja jauniešiem sevi pierādīt un kvalitatīvi aizpildīt laiku, radot interesi par nodarbošanos ar sportu, kā arī Latvijas pilsētu un novadu spēcīgākās skolas un spēcīgāko skolēnu noskaidrošana.

Absolūti labākās jaunietes:
1.vietu izcīnīja Signe Ušerovska (Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola), kura uzspieda 55 kg smagu svaru stieni.
2.vietā – Rēzija Žagare (Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola), kura uzspieda 45 kg smagu svaru stieni.
3.vietā – Elīza Eikena (Zemgales vidusskola), kuras rezultāts 42,5kg.

Absolūti labākie jaunieši:
1.vietā – Endijs Vāravs (Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola), kurš tika galā ar 107,5kg smagu svaru stieni.
2.vietā – Ralfs Kailovičs (Kandavas Lauksaimniecības tehnikums) ar 95kg.
3.vietā – Lauris Štamars (Zemgales vidusskola), kura rezultāts ir 100kg.

Skolu kopvērtējumā:
1.vietā – Zemgales vidusskola,
2.vietā -  Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola,
3.vietā – Kandavas lauksaimniecības tehnikums.

Projekts norisinās kopš 2018. gada ar mērķi iepazīstināt skolu jauniešus ar vieglāko no pauerliftinga disciplīnām – svaru stieņa spiešanu guļus.

Informāciju sagatavoja: Latvijas Pauerliftinga federācija

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu