18.janvārī, tieši dienā, kad pirms 166 gadiem Kandavas pagasta “Šķūtēs” mežsarga Matīsa un viņa sievas Katrīnas ģimenē piedzima dēls, vēlāk pazīstamais valodnieks Kārlis Mīlenbahs, novada muzejā svinīgā gaisotnē oficiāli tika atklāts Valodas pagrabs, kas veltīts mūsu slavenajam novadniekam.
Doma par Valodas pagraba izveidi radās kādu laiku atpakaļ, tad šī doma attīstījās tālāk un pagājušā gadā īstenojās, iegūstot praktisku taustāmu veidolu. Atklājot pasākumu, novada muzeja krājuma glabātāja Ināra Znotiņa īsos vārdos pārlapoja slavenā valodnieka dzīves gājumu un viņa nozīmīgo devumu latviešu valodas izpētē un attīstībā.
Projekta mērķis, izveidojot valodas pagrabu Kandavas novada muzejā, bija bagātināt Kandavas novada nemateriālo kultūras mantojumu, tādā veidā radot arī priekšnosacījumus jaunu tūrisma un kultūras pakalpojumu attīstībai.
“Valodu pagrabs darbojas jau kopš pēdējiem Kafijas un tējas svētkiem, bet šodien tas tiek atklāts pavisam oficiāli”- uzrunājot sanākušos, sacīja novada domes priekšsēdētāja Inga Priede - Tagad mēs varam lepoties, ka mums ir ne tikai Kārļa Mīlenbaha vidusskola un parks, bet arī Valodas pagrabs, kurā skan mūsu slavenā novadnieka vārds. “
Pārbūves darbus veica SIA “M un V”, būvprojekta autore – Baiba Beķere un būvuzraudzību veica SIA “BŪVĒLOGS projekti”. Interaktīvās spēles un mēbeļu komplekta izstrādi, piegādi un uzstādīšanu veica SIA “Aspired”. Priekšsēdētāja sacīja paldies projekta īstenotājiem- Guntim Meieram, Imantam Kupšim, Edmundam Kreceram, Viktoram Žarskim, Baibai Beķerei, kā arī interaktīvās spēles izstrādātājai Evai Daiginai.
Par projekta īstenošanas gaitu pastāstīja uzņēmējs Guntis Meiers, gan par idejām, kas īstenojās un idejām, kas arī neīstenojās, bet pārtapa citās idejās.
“Vispirms ir doma. Tad tā doma izlido matērijā un kaut kur jau apkārt riņķo. Tā arī mums radās doma, ka kaut kas jādara ar muzeja pagrabu, kas ilgus gadus bija kā noliktava” - stāstā par pagraba pārtapšanu dalījās muzeja vadītāja Sarma Anģēna- “Tā mēs iegūtu vēl kādu telpu, kur muzejam paplašināties. Ideja bija tāda, ka ieejai pagrabā jābūt arī no muzeja, ne tikai no āra, lai ziemas laikā apmeklētājiem tajā vieglāk nokļūt. Ar projekta rakstīšanu un īstenošanu bija dažādas aizķeršanās, bet beigu beigās tomēr viss izdevās, un iznākums mūs apmierina!”
Visi sanākušie muzeja vēsturnieces Aksildas Petrevicas vadībā izspēlēja arī interaktīvo spēli, mēģinot atminēt latviešu senvārdus un Kandavas vietvārdus.