Stāsts par jaunu sievieti Mēriju Grīnbergu, kura 2. pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju.
Otrā pasaules kara beigās vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi arī 700 kastes ar Latvijas muzeju kolekciju vērtībām. Ja nebūtu bijis jaunas sievietes, vārdā Mērija Grīnberga, daudzas Latvijas muzeju zāles šobrīd būtu tukšas - viņa bija vienīgā brīvprātīgā, kas 1944.gadā devās līdzi vilcienam ar Latvijas mākslas vērtībām un kopā ar tām atgriezās Rīgā. Vācu okupācijas spēki tās centās izvest, padomju okupācijas spēki atveda atpakaļ; Mērija savu pienākumu izpildīja līdz galam. Pateicības vietā par paveikto Mērija tika atlaista no darba muzejā un viņas turpmāko dzīvi pavadīja nerimstošās aizdomas.
Kāpēc jauna, izglītota sieviete no inteliģentas dzimtas ar tuviem radiem Rietumos atgriezās PSRS? Kā viņa varēja turpināt dzīvi šeit, kad ģimenes dzīvoklis bija pilns ar svešiniekiem, bet pašai vajadzēja strādāt rūpnīcā? Par jaunās dzīves paradoksiem liecina Mērijas mātes dienasgrāmatas, kas kolorīti atklāj gan dzimtas, gan mūsu valsts vēsturi. Pats Mērijas ceļojums līdz šim bija noslēpums un mīkla, kas tiek atrisināta filmā. Šis ir stāsts par dzīves spēku, pašaizliedzību, inteliģenci un izturību, kas palīdzējusi izdzīvot mūsu tautai un tās kultūrai.