Pie represēto akmens Kandavā jau 25. reizi kopš tā atklāšanas, pulcējās novada represēto apvienības biedri un citi interesenti.
„Toreiz, pirms 25 gadiem, kad atklāja šo piemiņas vietu Staļina represijās mocītajiem cilvēkiem, pie represēto akmens pulcējās daudz vairāk ļaužu, nekā šodien,- sacīja muzeja vadītāja Sarma Anģēna,- toreiz šeit uzstājās koris, piedalījās tie, kas bija izsūtīti kā pieaugušie 1941. gadā. Šobrīd viņu vairs nav mūsu vidū, palikuši tikai 1941.gadā izsūtītie bērni.”
Laika nogriezni- 74 gadus, kas aizvadīti kopš baisajiem notikumiem 1941.gada 14.jūnijā, kad uz Sibīriju izsūtīja vairāk kā 15 tūkstošus latviešu, savā runā pieminēja Kandavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alfreds Ķieģelis. „Un šajos garajos gados vēl arvien nav panākts taisnīgums pret šiem cilvēkiem. Vienīgais, ko mēs varam darīt, ir godināt šo cilvēku piemiņu, noliekot ziedus un noliecot galvas.”
Tiešs aculiecinieks Represēto piemiņas vietas izveidei Kandavā bija toreizējais domes priekšsēdētājs Dainis Rozenfelds, kurš atceres pasākumā dalījās savās atmiņās par to, kā tapa piemiņas vieta, kā tika meklēts un atrasts akmens, atvests un uzstādīts, kā notika piemiņas vietas atklāšana.
Pēc piemiņas pasākuma Kandavā, visi devās uz Kandavas staciju, kur nolika ziedus un aizdedza sveces represijās cietušajiem novadniekiem, godinot viņu piemiņu ar klusuma brīdi, kura laikā kā allaž garām aizdunēja preču vilciena sastāvs