Gleznotājs Juris Siliņš dzimis 1942. gada 3. martā Rīgā, Čiekurkalnā, bet viņa dzimta vienmēr bijusi saistīta ar Kandavas novadu – Matkuli un Grenčiem.
J. Siliņš mācījies Grenču pamatskolā, Rīgas Lietišķās mākslas skolā, Irlavas vidusskolā, kā arī studējis Latvijas Mākslas akadēmijā.
Radošā darba gados dzīve viņu mētājusi dažādos darbos un dažādās vietās.
Tikai mīlestība viņu ir atvedusi atpakaļ uz Kandavu, kur strādājis Kandavas kultūras namā par mākslinieku-noformētāju. Radošo darbu turpinājis Tukuma mākslas un novadpētniecības muzejā un reizē arī Matkules kultūras namā.
Darba J. Siliņam nekad nav trūcis. Viņš strādājis arī Liepājā, Rīgā, Kuldīgā, līdz pagājušā gadsimta 70. gados noenkurojies Engurē un strādājis bagātajā zvejnieku kolhozā „Padomju zvejnieks” par mākslinieku-noformētāju.
Engurē viņš ir arī palicis, un, tāpat kā jūra, arī viņš mīl brīvību un plašumu.
Pāri visam J. Siliņam vienmēr ir bijusi glezniecība, savs „Es” tajā un mīlestība.
Kopš 1968. gada viņš ir aktīvs izstāžu dalībnieks. No 1980. gada arī Mākslinieku savienības biedrs.
Akmeņkalis Gatis Celitāns ir pūrenieks. Mācījies Pūres pamatskolā. Skrundas Profesionālajā vidusskolā apguvis pavāra-konditora palīga specialitāti, bet šajā profesijā nav strādājis nevienu dienu.
Pēc mācībām tēvs aicinājis strādāt kopā: mūrēt dārza kamīnus, kāpnes un citas lietas.
Akmeņu apstrādes pirmsākumi meklējami jau agrā bērnībā, jo tēvam paticis ar kaltiņiem un nazīšiem apstrādāt koku, bet vēlāk arī akmeņus.
Par prieku sev un citiem sācis veidot akmens skulptūras. Te viņa palīgs ir paša spilgtā iztēle, jo, ieraugot akmeni, viņš uzreiz tajā saskata kādu noteiktu tēlu.
G. Celitānam vislabāk patīk veidot nelielas skulptūras, jo lielās paņem daudz laika un, ja uzreiz nepadodas, tad pašam interese sāk zust.
Darbu izstāde ir bijusi Pūres kultūras namā.
Tikšanās ar māksliniekiem 25. februārī plkst. 12:00.