Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

14. jūnijā Kandavas un Kandavas stacijas piemiņas vietās notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīti pasākumi.

Kandavas novadpētniecības muzeja vēsturniece Aksilda Petrevica sniedza vēsturisku lasījumu, pieminot šos traģiskos notikumus un uzsverot to nozīmi Latvijas vēsturē. Pasākumu muzikāli bagātināja Matkules vokālais ansamblis, mācītājs Uģis Brūklene dalījās ar garīgām pārdomām, savukārt Dagnijas Gudriķes dzeja piešķīra pasākumam emocionālu dziļumu.

1941. gada 14. jūnijā Latvijā notika masveida deportācijas, kuru laikā vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku tika apcietināti un izvesti uz Sibīriju. Starp viņiem bija ārsti, inženieri, skolotāji, uzņēmēji, mākslinieki, zemnieki, politiķi un citas sabiedrības grupas. Deportācijas skāra visu Baltiju, un tās tika plānotas jau 1939. gada oktobrī, pirms PSRS okupēja šo teritoriju. Deportāciju mērķis bija iznīcināt Latvijas inteliģenci un radīt paklausīgu sabiedrību.

Kopumā 1940./41. gadā Latvijā represijām tika pakļauti 35 tūkstoši cilvēku, no kuriem 1488 tika nošauti bez tiesas. Deportācijas īpaši smagi skāra bērnus, vecos cilvēkus un zīdaiņus, kuri cieta un mira necilvēciskos apstākļos.

   1941.gada 14.jūnijs

Dzejolis bāzēts uz no izsūtīto vagona izmestas zīmītes saturu.

Jāņus šogad nesviniet,

Melno nakti pieminiet.

Tos, kas nāves ceļu iet,

Siržu saitēm sasieniet.

          Jāņus šogad nesviniet,

          Ugunskurus nededziet,

          Siržu liesmas debesīs

          Uguns vārdus ierakstīs.

Jāņus šogad nesviniet,

Siržu sārtu dedziniet,

Tad šai naktī debesīs

Jauna diena uzausīs.

          Jāņus šogad nesviniet,

          Melno nakti pieminiet!

/Elga Leja/