Pasākumi

Pirms 73 gadiem latviešu tauta piedzīvoja drūmas dienas, kad sveša vara ienāca Latvijā un tūkstošiem ģimeņu tika izsūtītas uz Sibīriju. Kaut arī domājām, ka nekas tāds nekad vairs neatkārtosies, tomēr šobrīd varam savilkt paralēles ar pagātni, redzot, ka notiek karš un genocīds pret ukraiņu tautu.          

Latviešu tautai liktenīgs datums – 25. marts. Pie Piemiņas akmens Zantē notika komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis - tika pārrunāti un atgādināti šīs drūmās dienas vēstures fakti, skanēja dzeja un tika nolikti ziedi un aizdegtas svecītes represijās cietušo piemiņai.

Paldies Zantes pamatskolas vēstures skolotājai Lailai Šaicanei par sagatavotajiem vēstures faktiem un skolēniem  - Mārim, Kristiānai un Viktorijai par stāstījumu.

Lasīt visu ziņu (7)

Pieminot 1949. gada baisos notikumus, notika tradicionālie atceres pasākumi Kandavas pagasta piemiņas vietā pie dzelzceļa stacijas “Kandava” Kandavas pilsētā pie Represēto piemiņas akmens.

Uzrunājot klātesošos Kandavas stacijā, Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede pirms 73 gadiem mūsu valstī notikušos nežēlīgos notikumus salīdzināja ar šobrīd Ukrainā notiekošo. “Tāpat kā nevar kokam aizaugt rēta, cirsta pavasara Māras dienā, tā nevar aizmirst baisos notikumus, kad uz Sibīriju tika deportēti vairāk kā 42 000 cilvēku. Kopš 24. februāra varam vilkt paralēles ar nežēlīgajiem notikumiem Ukrainā, jo arī Ukrainas kara bēgļiem nākas pāris minūšu laikā paņemt no mājām svarīgāko, lai dotos nezināmā virzienā”, sacīja I.Priede, aicinot pieminēt šo drūmo laiku mūsu tautas un Ukraiņu tautas vēsturē.

Ar uzrunu uzstājās arī Nacionālo Bruņoto Spēku kapelāns kapteinis Uģis Brūklene.

Kandavā pie piemiņas akmens Kandavas un pagastu apvienības vadītājs Jānis Mazitāns norādīja, ka ir zaudējumi, pie kuriem nekad nepierod, kurus nekad neaizmirst. “1949. gada martā Latvija zaudēja 42125 savus bērnus- galvenokārt zemniekus un par Latviju patriotiski noskaņotus cilvēkus. Latvieši atceroties un klausoties atstāstos, apzinās, ka tāda režīma varā nevēlas nekad vairs atgriezties, un noteikti tieši tāpēc šeit Latvijā un demokrātiskajā pasaulē, mēs esam tik vienoti savā pārliecībā par notiekošo un nepieņemamo režīma agresiju Ukrainā”, sacīja J.Mazitāns, vēlot mieru Latvijā un pasaulē, kā arī spēku un gribu parūpēties ne tikai par sevi, bet darīt labu arī cilvēkiem līdzās.

Pēc pasākuma atmiņu pēcpusdiena un muzikāls sveiciens visus klātesošos gaidīja Kandavas novadpētniecības muzejā.

Lasīt visu ziņu (15)

Mazo vokālistu konkurss "Cāļa dziesmas Kandavā 2022" NOLIKUMS

Turnīrā piedalījās 4 komandas. Saldus Pūres buki , xxx ,Universālie sportisti unJuniori+- 50 . Komandas izspēlēja apli katra ar katru . Mazajā finālā tikās Juniori+- 50 ar XXX pārāki izrādījās +-50 ar 3-1. Lielajā finālā tikās Universālie sportisti  arSaldus Pūres bukiem . Ļoti sīvā cīņā uzvarēja buki ar2 : 1. Pirmie buki , otrie universālie, trešie +-50 un ceturtie XXX .Rezultatīvākais no Univers. Sport . Jurģis Grīgs . Labākais vārtsargs no +-50 Juris Augustāns . Labākais spēlētājs no Bukiem Didzis Jansons . Turnīrs bija izdevies , visi bija priecīgi atkal tikties laukumā. Bija vēlme atkal tikties pirms lieldienām Cērē. Liels paldies Līgai Rozei pirms turnīra ar sertifikātu pārbaudi.⚽️ Lasīt visu ziņu (12)

18.martā plkst. 20.00 Kandavas sporta hallē notika Ramirent Nacionālās basketbola līgas spēle: Kandava/Anzāģe - Bauska, kur uzvaru ar rezultātu 85:75 guva Kandavas komanda!

Lasīt visu ziņu (36)

Šajā datumā 1944.gadā latviešu leģions 15. un 19.divīzijas izcīnīja kopīgi pirmās kaujas Austrumu frontē pie Veļikajas upes Krievijā pret Sarkanās armijas daļām. Kara noslēguma posmā sīvākās cīņas notika Džūkstes – Lestenes apkaimē. Leģionāra rindās cīnījās ap 150.000 latviešu karavīru, kaujās krita 80.000.

Jāiegaumē, ka latviešu leģionāri necīnījās par Lielvergu un Hitleru, bet gan par savu brīvu un neatkarīgu Latviju.

Trimdas latviešu organizācija “Daugavas vanagi” jau 1952.gadā 16.martu ierosināja atzīmēt kā Leģionāru atceres dienu. Latvijā to sāka atzīmēt 1990.gadā. 

Piemiņas vietu Lestenē atklāja 27.septembrī 2003.gadā. Lestenes kapos ir apbedīti 1400 latviešu karavīri, bet piemiņas sienās iegravēti 17.000 leģionāru vārdi.

Šajā leģionāru piemiņas dienā 16.martā arī mums, Kandavas politiski represēto un leģionāru tuvinieku grupai, ar Kandavas pilsētas un pagastu apvienības vadības atbalstu, bija dota iespēja apmeklēt šo pasākumu Lestenē.

Jaukais laiks un labi organizēta pasākuma norise priecēja daudzos apmeklētāju simtus no Rīgas un Latvijas novadiem.

Pirms pasākuma oficiālās atklāšanas varējām iepazīties ar nesen atklātā nacionālo partizānu bunkura ekspozīciju, ar leģionāru cīņu vietu muzeju. Ar lieliskās Lestenes baznīcas restaurācijas laikā paveikto.

Atceres pasākumā uzrunu teica Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrnieces k-dze, Tieslietu ministrs J. Bordāna k-gs, Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važas k-gs un vairāki citi runātāji. Pasākumā piedalījās arī vairāki pēc pasākuma no Rīgas atbraukušie Saeimas deputāti un ministri.

Klausītājus priecēja “Daugavas vanagu”  izpildītās dziesmas un vīru koris “Vilki” vareni skanošās leģionāru dziesmas.

Informāciju sagatavoja: Pēteris Briedis

Lasīt visu ziņu (3)