Pasākumi

Lasīt visu ziņu

Fotogrāfiem, ceļotājiem un Kandavas patriotiem iesakām iedziļināties, pirms 140 gadiem dzimušā Kārļa Ādolfa Veinberga (turpmāk tekstā – K.Veinbergs) (1881 – 1949), ievērojama 20. gadsimta pirmās puses skolotāja, botāniķa, ceļojuma apraksta “Vadonis pa Kurzemes Šveici” (1924) autora un izcila fotogrāfa fotogrāfijās. Fotogrāfa K. Veinberga skatu kartes un stikla fotoplates ir vienas no Kandavas novada muzeja krājuma unikālajām lietām, tajās fiksēta Kandava un tās apkārtne gandrīz pirms 100 gadiem. Liela daļa no fotogrāfijām plašākai sabiedrībai apskatei nav bijusi pieejama. 2020. gadā tika veikta 30 stikla fotoplašu digitālā retuša, putekļu un skrāpējumu noņemšanu, bojāto vai zudušo attēla daļu atjaunošana.

Lasīt visu ziņu (1)

Orientējies pa Kandavu - atzīmējies ar viedtālruni!

2021.gada versija - GPS

 Kandavas Kultūras un sporta centrs sadarbībā ar orientēšanās klubu „Ziemeļkurzeme” Kandavas pilsētas centrālajā daļā ir sagatavojusi orientēšanās poligonu. Tajā izvietoti 26 kontrolpunkti. Dalībnieka uzdevums ir atrast kontrolpunktus un atzīmēties, tā krājot punktus. Atzīmēšanās notiek IZMANTOJOT GPS UZTVĒRĒJU (ar aplikācijas Android versiju 1.2.57+ un iPhone versiju 3.0+).

Informācija: https://rogaining.lv/qrevents/qrpols/poligoni.htm?fbclid=IwAR1fulFcp3yvbmgcPX2aNULK2ERuXUKQmRdAez1YbFs7B_bgWO-TS4pfoCg

Starta un finiša uzlīmes atrodas uz Kandavas tūrisma informācijas centra (Ūdens iela 2) loga.

Jo vairāk kontrolpunktu apmeklēti, jo vairāk punktu savākts. Poligonam ir noteikts kontrollaiks – 1 stunda jeb 60 minūtes. Par katru pārtērētu minūti, viens punkts tiek zaudēts. Maksimālais kavējums - 15 minūtes.

Pasākums notiek treniņu režīmā. Rezultāti būs apskatāmi, bet apbalvošana nenotiks.

Piedalīšanās, ievērojot visus valstī noteiktos distancēšanās ierobežojumus! Esiet uzmanīgi, ievērojiet ceļu satiksmes noteikumus!

Kartes mērogs 1:5000 (1cm ir vienāds ar 50 m dabā); A4 PDF: karti meklēt šeit.

 Kontaktinformācija par karti: uvecins@gmail.com

 

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Kandavas Kultūras un sporta centrs piedāvā: Orientēšanās sporta poligonu

Kad?: no 17.11. – 19.12.2021.

Kur?: Kandava, Teteriņu ezera apkārtne.

Dalībnieki: jebkurš, ievērojot valstī noteiktos aktuālos pulcēšanās un distancēšanās nosacījumus.

Kontrolpunkti, kartes, distances: poligonā izvietoti 14 kontrolpunkti(kp; dabā marķēti ar sarkanbaltu lentu). Kartes (PDF formātā) norādot vajadzīgo: 1)ar visiem kontrolpunktiem; 2)iezīmētu „īsāko” distanci(3,4km; 11kp); 3)„vidējo”(4,4km; 12 kp) vai 4)„garāko”(5,4km; 14kp) var saņemt rakstot pieprasījumu uvecins@gmail.com. Turpat rakstīt arī tad, ja kāds kontrolpunkts pazudis vai ir cits jautājums.

Piezīme: šīs nav sacensības, rezultāti netiek apkopoti.

Poligons atrodas Kandavas pilsētas un Latvijas Valsts mežu teritorijā. Saudzējiet dabu!

 Citas tuvākās treniņu iespējas orientēšanās sportā:

https://coksilva.lv/

http://okzk.lv/

Lasīt visu ziņu (4)

Aicinām lielus un mazus Kandavas un pagastu iedzīvotājus uzzīmēt savu Ziemassvētku kartīti ar vēlējumu savai pilsētai, pagastam, novadam. Kartītes bez aploksnēm līdz 17. decembrim jāiemet Ziemassvētku pastkastē, kas drīzumā tiks izvietota vecpilsētas promenādē.

Kartītes tiks apkopotas, ielaminētas un izvietotas apskatei vecpilsētas promenādē, kā arī publicētas Kandavas un pagastu apvienības mājas lapā www.kandava.lv un sociālajos tīklos.

Rotāsim mūsu pilsētu kopā!

Lasīt visu ziņu

Projekta “Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana” ietvaros Latvijas Pašvaldību savienība veic anketēšanu, lai noskaidrotu klientu apmierinātību ar pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti valstspilsētās un novados 2021. gadā.

Ja kādu no minētajiem pakalpojumiem neizmantojiet, attiecīgo anketas punktu atstājiet neaizpildītu. Paldies
par Jūsu atsaucību!

Aptauja elektroniski aizpildāma šeit

Aptaujas anketa drukājama šeit

Gaidīsim jūsu atbildes līdz 13.decembrim.

Lasīt visu ziņu

Kandavas novadpētniecības muzejā ir apskatāma Agritas Krieviņas-Siliņas pastalām veltīta ceļojošā izstāde "Pastalas. Kādas tās ir?"

Agrita ir Rīgas Tehniskās universitātes docente, Latvijas Amatniecības kameras ādas apstrādes amata meistare, projekta 100pastalas.lv. Viņa ar seno apavu pētniecību, atdarināšanu, un zināšanu nodošanu tālāk nodarbojas jau vairāk kā 20 gadus. Izpētīti daudzi Latvijas muzeju krājumi, uztaisīti daudz un dažādi seno pastalu atdarinājumi, atrastas atšķirības pastalu izgatavošanā Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē, un materiāls apkopots izstādē, kas Kandavas muzejā būs apskatāma līdz 2022. gada februāra vidum.

Šis senais apavu veids strauju popularitāti atkal iemantojis pēdējā desmitgadē, kā neatņemama arheoloģiskā tērpa un etniskā stila vasaras tērpu sastāvdaļa. Daudzi vēlas iemācīties pastalas darināt, tāpēc ar meistari esam vienojušās par meistarklasi 2022. gada janvārī. Sekojiet līdz informācijai.

“Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” jau vairāk kā 10 gadus aktīvi strādā ar diasporas kopienām, vācot stāstus un vēsturiskos materiālus, veidojot izstādes, grāmatas un filmas par ārzemju latviešiem. Rezultātā kā dāvana Latvijas simtgadē radās lielformāta tekstilmozaīka (patchwork)  sega, kura atspoguļo diasporas latviešu vienotību un viņu daudzveidīgos dzīves gājumus ārpus Latvijas. Tekstilmozaīkas (patchwork) segas ir tradicionāls rokdarbu veids angliski runājošās zemēs.  Izstādes “STĀSTU SEGAS” mērķi ir demonstrēt un veicināt latviešu diasporas kopienas piederības sajūtu Latvijai; iespēju aprakstīt savu vietu latviešu diasporas kopienā un pastāstīt savu vai ģimenes stāstu. Kopumā projekta ietvaros tika saņemti pavisam 1097 kvadrātiņi no visas pasaules!  No tiem 840 darbiņu gatavojušas sievietes, 257 -  vīrieši dažādās vecuma grupās. STĀSTU SEGAS gabaliņi uz Latviju atceļojuši gan no ASV – 564, gan Eiropas – 188, gan Kanādas – 183, gan Okeānijas – 117, gan Dienvidamerikas – 24, gan Āfrikas – 11, gan Āzijas valstīm – 8.  

STĀSTU SEGA glabā stāstus arī no mūsu novada. Silvija Smagars Hunt no ASV: “Šajā kvadrātiņā ir manas mīļās mātes bilde: Irma Dreija Smagars no Kandavas. Mans tēvs bija Henriks Smagars no Rīgas. Mana bērnība bija pilna ar stāstiem par Kandavas dzīvi, latviešu dziesmām un pasakām. No vecākiem iemācījos ļoti mīlēt Dievu un Latviju. Ar šo kvadrātiņu pateicībā pieminu savus vecākus.” Anita Apine-Hermane no Austrālijas: “Šajā kvadrātiņā redzamas manas mātes Annas Apines stelles LAPA izstādē Rīgā 2010. gadā. Kaut dzīvoju Austrālijā, caur stellēm man vienmēr ir bijusi saistība ar Latviju. Kad 1997. g. mamma nomira, es nolēmu stelles pārvest uz Latviju, mammas dzimteni. Ar LAPA palīdzību tas izdevās, un tagad tās stāv Tukuma audēju darbnīcā. Uz tām auž, un tām ir "mājas". Anita bieži ceļo uz Latviju, pēta un raksta par stellēm, arī auž pati.” Dati ir ievadīti multimedija prezentācijā, kurā  Ikviens STĀSTU SEGAS skatītājs var datorā palielināt  bildes un labāk apskatīt katru STĀSTU SEGAS kvadrātiņu, kā arī iepazīt darinātāju stāstus.          

Kandavas muzeja un Amatniecības centra darbinieki, kopā ar brīvprātīgajiem palīgiem un palīdzēm visu rudeni ir cītīgi strādājuši, lai saviem ciemiņiem aukstajās ziemas dienās varētu piedāvāt ozolzīļu spēka dzērienu – Kandavas kafiju. Ja vēlaties to nobaudīt, tad gan lūgums pieteikties iepriekš pa tālruni 26667031.

Muzejs gaida apmeklētājus darba dienās no 10:00 līdz 17:00, sestdienās no 10:00 līdz 16:00.    

Informāciju sagatavoja: Inese Roze, Kandavas novadpētniecības muzeja vadītāja

Lasīt visu ziņu (6) (5)

Kandavas novadpētniecības muzejā ir apskatāma Agritas Krieviņas-Siliņas pastalām veltīta ceļojošā izstāde "Pastalas. Kādas tās ir?"

Agrita ir Rīgas Tehniskās universitātes docente, Latvijas Amatniecības kameras ādas apstrādes amata meistare, projekta 100pastalas.lv. Viņa ar seno apavu pētniecību, atdarināšanu, un zināšanu nodošanu tālāk nodarbojas jau vairāk kā 20 gadus. Izpētīti daudzi Latvijas muzeju krājumi, uztaisīti daudz un dažādi seno pastalu atdarinājumi, atrastas atšķirības pastalu izgatavošanā Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē, un materiāls apkopots izstādē, kas Kandavas muzejā būs apskatāma līdz 2022. gada februāra vidum.

Šis senais apavu veids strauju popularitāti atkal iemantojis pēdējā desmitgadē, kā neatņemama arheoloģiskā tērpa un etniskā stila vasaras tērpu sastāvdaļa. Daudzi vēlas iemācīties pastalas darināt, tāpēc ar meistari esam vienojušās par meistarklasi 2022. gada janvārī. Sekojiet līdz informācijai.

Lasīt visu ziņu (5)