Filma visai ģimenei
VECTĒVS, KAS BĪSTAMĀKS PAR DATORU
Astoņgadnieka Oskara vasaras brīvdienas lauku mājās sākas kā nebeidzams cīniņš ar vectēvu, bet pārvēršas par abu vīru draudzību, kas spēj izpestīt vecmāmiņu no viņas skolnieka iecerētas avantūras.
Režisors: Varis Brasla
Scenārija autors: Alvis Lapiņš
Operators Uldis Jancis
Mākslinieks: Mārtiņš Milbrets
Montāžas režisors: Māris Bērziņš
Komponists: Emīls Zilberts
lomās: Mārtiņš Vilsons, Markuss Jānis Eglītis, Akvelīna Līvmane, Eva Ozola, Mārtiņš Meiers, Uldis Dumpis, Lauris Dzelzītis, Alise Polačenko, Inese Pudža, Vizma Kalme
OSKARA (8) vecāki datora vietā dēlam "iemaina" vectēvu – lai izsargātu bērnu no tīmekļa bīstamās ietekmes. Oskara ciemošanās pie vectēva sākas bezcerīgi - vecais KODE (65) liek strādāt vīriešu darbus un nepērk kārotās botas. Tāds vectēvs mazdēlam nav vajadzīgs, un visi uzzina, ka aktīvais Atmodas cīnītājs Paulis Kode "miris"... Vīriešu samierinātājas lomu uzņemas vecāmāte IRMA KODE (60), kura palikusi bez skolotājas darba, jo mazpilsētā bērni "beigušies" un deputāts, vecāsmātes bijušais skolnieks MODRĪTIS (33), skolu veikli pārdevis. Lai novestu savu afēru līdz galam, viņš piedāvā skolotājai vilinošu darbu, un sākas Oskara piedzīvojumu virtene ar vecāsmātes mācīšanu repot, nāves draudiem slimnīcā un āža ādas laistīšanu ar draudzenes OLGAS (6) franču smaržām. Kopējais vectēva un mazdēla cīniņš pret vecāsmātes pāridarītāju liek ķildām aizmirsties, un vainīgais saņem abu taisnības aizstāvju sarūpētu sodu, bet tūdaļ parādās likuma sargi un Kodem draud nepatikšanas, jo viņš nav izturējies ar pienācīgu cieņu pret viltīgo tautas kalpu. Oskars ir gatavs vectēvu glābt...
Mazdēla brīvdienas vectēva mājās beidzas negaidīti - izrādās, ka dzīve bez meliem var sagādāt prieku!
Lasīt visu ziņuFoto no Kandavas novada muzeja krājuma.
Rozentāli
Goldbergu dzimtai Kandavā piederēja “Kārumu” mājas. Saimniekiem Fricim un Annai Golbergiem bija pieci bērni – četri dēli un meita. Meita Olga beidza Kaucmindes mājturības skolu un apprecējās ar kaimiņu saimnieka dēlu Miķeli Rozentālu no “Sēļiem”. Pūrā meitai vecāki iegādājās māju Kandavā, Lielā ielā Nr.51 (tagad Nr.59) un 2 ha zemes Rubeņu ielā, kur Miķelis un Olga nodarbojās ar lauksaimniecību. Kad padomju vara nacionalizēja zemi, Olga piemājas dārziņā audzēja dārzeņus, ziedu stādus un tos pārdeva. Pie mājas uz soliņa bieži sēdējušas sievas – it kā piesēdušas papļāpāt, bet faktiski bija ieradušās pēc dažādiem lauku labumiem. Padomju laikā šādu tirdzniecību varēja uzskatīt par spekulāciju, tāpēc tas bija jādara neuzkrītoši.
Pēc nacionalizācijas Miķelim bija palicis zirgs, ar kuru viņš remontu celtniecības kantorim pieveda materiālus. Mājās bija smēde. Tur tika kaltas dažādas saimniecībām noderīgas lietas. Ir nostāsts, ka Miķelis ir kalis Kandavas ev. luteriskās baznīcas krustu. Vēlāk viņš strādāja Kandavas radio rūpnīcā par ugunsdzēsēju.
Viņu laulībā 1939.gada 10.maijā piedzima dēls Arnis. Arnis labi mācījās un sportoja. Pēc Kandavas vidusskolas beigšanas studēja Fizkultūras institūtā (tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija ), pēc absolvēšanas strādāja Saulaines sovhoztehnikumā par fizkultūras skolotāju. Veselības problēmas neļāva turpināt iemīļoto darbu un sportot. Tāpēc Arnis atgriezās Kandavā un sāka strādāt radiorūpnīcā par radio regulētāju, kur godam nostrādāja līdz rūpnīcas likvidācijai.
Lasīt visu ziņu (4)Izstādes "Mūs vieno māksla!" atklāšana Kandavā jauniešu centrā "Nagla" zālē, 26 oktobrī, plkst. 16:00, projekta "Stereotipu mazināšanas un savstarpējas izpratnes veidošana caur vizuālās mākslas kultūras izpausmēm", kuru realizē biedrība "Kandavas novada Jauniešiem" ietvaros. Izstādē tiks atklāta romu un latviešu bērnu un jauniešu mākslas darbi - slavenu latviešu gleznotāju, kā piemēram, Maijas Tabakas, Daigas Krūzes, Vilhelma Purvīša, Džemmas Skulmes un romu mākslinieka Kārļa Rudēviča gleznu reprodukcijas dažādās mākslas tehnikās.
Projekts tiek īstenots sadarbībā ar biedrību “Latvijas Pilsoniskā Alianse” un Kultūras ministriju projekta „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības attīstības un starpkultūru dialoga jomā” ietvaros. Projekta finansējuma avots ir Latvijas Republikas valsts budžets.
Lasīt visu ziņu