14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, arī Kandavas novada ļaudis pieminēja 1941.gada 14.jūnijā izsūtītos novadniekus, noliekot ziedus represēto piemiņas vietās Kandavā un Kandavas stacijā.
Piemiņas pasākumā pie represēto akmens Kandavā novada politiski represēto apvienības vadītājs Pēteris Briedis pastāstīja, ka no rīta trīs mūsu novada represētie iedzīvotāji piedalījušies pasākumā Rīgā pie Valsts prezidenta. “Ja citus gadus šajā pasākumā piedalījās tikai 1941.gada represijās cietušie, tad šogad bija aicināti arī 1949.gada 25.martā deportētie iedzīvotāji. – sacīja Pēteris Briedis.- Tas ir skumji, jo šis fakts apliecina, ka mēs kļūstam arvien mazāk, bet laika plūdums nav apturams un to mainīt nevaram.” Pasākums bijis emocionāls, tajā piedalījusies arī kāda krievu sieviete no Pētera Brieža otrās dzimtenes- Magadanas, viņa ļoti emocionālā uzrunā sacījusi, ka pirmoreiz viesojoties Latvijā un vienmēr gatava palīdzēt tiem latviešiem, kuri apmeklēs izsūtījumu vietas viņas dzimtajā pusē.
“Mēs šodien esam sapulcējušies pieminēt represijās cietušos bez skaļiem vārdiem un mūzikas, bet tas netraucē mūs atcerēties. Skumji ir tas, ka šeit nav mūsu jaunās paaudzes, kurai būtu jāzina patiesība par latviešu tautas deportācijām 1941.un 1949.gadā. “ Pasākumā piedalījās arī Kandavas novada domes priekšsēdētājs Alfreds Ķieģelis un deputāti Inga Priede un Dainis Rozenfelds.
Pēc ziedu nolikšanas un piemiņas brīža Kandavā, visi sapulcējušies devās uz Kandavas staciju no kuras mūsu novadnieki tika izsūtīti tālajā ceļā uz Sibīriju. Tāpat kā citus gadus, neskatoties uz dažādo pulksteņa laiku, kurā notikuši pasākumi, garām aizrībināja preču vilciens, liekot atcerēties tālo 1941.gada 14.jūniju un toreizējās šausminošās izjūtas un neziņu par tālāko likteni.