Kukšu muiža, viesu māja

Piezīmes: Apmeklējumus iepriekš jāpiesaka.

Muižas apskates ieejas maksa: EUR 3,50

Citi pakalpojumi: naktsmītnes, restorāns

Pakalpojumi: plaša antīko priekšmetu kolekcija Dāmu buduārā, Medību istabā, Konjaka istabā, Tējas istabā un Lielajā zālē; 13 istabas (piemēram, Romantiskā, Dzejnieka, Lāčplēša); restorāns (tikai iepriekš piesakoties), antīkā porcelāna un vērtīgu glāžu, sudraba un zelta galda piederumu kolekcija (iespējams izmantot); konferenču un viesību telpas; garšīga vietējā virtuve, orientēta uz svaigiem attiecīgās sezonas produktiem; dārza namiņš; parks, ezers; iespēja iznomāt visu māju uz nedēļas nogali kopā ar privātu pavāru un viesmīli; pasākumu vadīšana.

Apraksts: Pie Vēdzeles upes bijušajā Zemītes, tagad Jaunsātu pagastā no sena Pētera, Jakoba un Klausa Kuku lēņa 16. gs. izveidojusies bruņinieku muiža. Vēlāk Kukšas piederēja vairākiem īpašniekiem. No 1821. - 1939. gadam muiža piederēja fon Betiheru dzimtai.
Domājams, ka tagadējā Kukšu pils būvēta 18.gs. pirmajā ceturksnī, visticamāk - pēc 1711. gada. Tā bijusi vienstāva mūra ēka ar četrslīpju jumtu. Laikā no 1746. līdz 1773. gadam, kad muiža piederēja fon Heikingu dzimtai, iespējams, izbūvēti abi sānu korpusi un veiktas plašākas pārbūves. 19.gs. vidū atkārtotu pārbūvju rezultātā kungu māja ieguvusi vēlā klasicisma muižas arhitektūras iezīmes. Šajā laikā izveidots arī muižas parks.
Dzīvojamās ēkas interjera izmaiņas Kukšās veiktas arī 1913. gadā.

Restorāns
Kukšu muiža saviem apmeklētājiem piedāvā arī garšīgu vietējo virtuvi, kas orientēta uz svaigiem attiecīgās sezonas produktiem. Ēdienkarte kā tāda šeit nepastāv. Ēdieni viesiem tiek gatavoti individuāli, izvēloties no pieejamajiem produktiem. Restorāns nav atvērts plašai publikai, ēdieni tiek gatavoti tikai saskaņā ar iepriekšēju pasūtījumu vai muižā dzīvojošajiem viesiem.

Kukšu muiža uzskatāma par izcilu Latvijas muižu arhitektūras paraugu, kur pakāpeniski baroks saplūdis ar vēlīno klasicismu. Muižā saglabājušās 18. gs. vidus melni glazētās podiņu krāsnis un durvis, kā arī vairāki 19. gs. sienu gleznojumi.
19.gs. otrajā pusē muiža kļuva par paraugsaimniecību. Kukšu muižas saimniecības modernizācijā lielu ieguldījumu devis Rūdolfs fon Betihers. Te savulaik atradusies brīvmūrnieku loža, par to liecina simboli pils fasādē.
1921. gadā Kukšu muižas centru atstāja piensaimnieku sabiedrībai. Tā kā sabiedrība bankrotēja, 1937. gadā to nopirka pazīstamais kuļmašīnu būvētājs un mašīnmeistars Hermanis Strautnieks.
Otrā pasaules kara laikā uz Kukšu muižu bija pārvietota Irlavas slimnīca. Pēc Otrā pasaules kara telpas kungu mājā īrēja Zemītes ciema darbaļaužu deputātu padome kluba vajadzībām un Zemītes kooperācijas sabiedrība. 1949. gadā tā bija kolhoza "Zaļā zeme" centrs, bet 1951. gadā muižas centrs pārgāja kolhoza rīcībā.

1994. gadā Kukšās izveidota zemnieku saimniecība un Kukšu muižā uzsākti rekonstrukcijas darbi. Savukārt 2000. gadā veikta kungu mājas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte un 2001. gadā uzsākta tās rekonstrukcija.Pateicoties tagadējam īpašniekam Danielam Jānam, 2000. gadā sākās vērienīga ēkas restaurēšana, kas turpinājās vairākus gadus. Restauratoru uzdevums bija saglabāt oriģinālās detaļas, sākot no vecajām durvīm, parketa, kāpnēm, krāsnīm un beidzot ar vecajiem grīdas dēļiem un ķieģeļu grīdām virtuvē. Ēkas pirmajā stāvā dzīvojamās telpas saglabātas oriģinālajā izskatā, atjaunojot to agrākās funkcijas. Muiža atvērta 2006. gada augustā pēc pamatīgiem rekonstrukcijas darbiem.

Informācija: I.Dišlere, A.Ozola "Muižas lauku kultūrvidē" (2002).