Cēres muiža (bruņinieku muiža) izveidojusies 1352. gadā no senā Rīgas Heinriha lēņa.
Īpašnieki: no 1492.-1658. gadam fon Altenboku dzimta; pēc tam fon Funku, fon Rapu, fon Šilingu, Heikingu un fon Hānu dzimta. Pēdējie muižas īpašnieki no 1883. līdz 1920. gadam bija fon Kniges.
19. gadsimta 60. gados veikta Cēres muižas klasicisma stilā celtās divvstāvu kungu mājas pārbūve. Kungu mājas modernizācijas projektu realizējis Kurzemes arhitekts Teodors Zeilers.
20. gadsimta sākumā muižai piederēja 1022 ha zemes, divas pusmuižas (Baltklāvu un Liliju piemuižas), krogs un 19 zemnieku mājas. Muižā bijis krogs, pienotava, siernīca, vējdzirnavas un darvas dedzinātava.
1919. gada sākumā - tā sauktajā lielinieku laikā - kungu mājā darbojās Cēres pagasta Izpildkomiteja. Barons fon Knige bija aizbēdzis, lai izvairītos no aresta. Vēlāk kungu māja stāvēja tukša. 1920. gadā muižas zemi nacionalizēja un agrārreformas laikā to sadalīja jaunsaimniecībās.
Kungu māju 1921. gadā piešķira Cēres pagastam skolas vajadzībām, un tajā kopš tā laika atrodas Cēres skola. Ēkas pārbūve vēlreiz veikta 1940. un 1941. gadā par pagasta līdzekļiem.
Muižas centrā atradās arī pasts un telefona centrāle, Cēres piensaimnieku sabiedrība "Spēks" un Mazsaimnieku veicināšanas kooperatīvs "Palīgs". Darbojās arī Lauksaimniecības sabiedrība, Cēres patērētāju sabiedrība, Cēres Savstarpējās apdrošināšanas biedrība, Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Cēres nodaļa, tāpat aizsargu pulka nodaļa, mazpulks un aizsardžu pulciņš.
No 1944. gada rudens līdz kara beigām - bijušajā kungu mājā atradies vācu kara hospitālis.
Cēres muižas kungu mājā atrodas Cēres pamatskola. Skolā apskatāms neliels muzejs.
Informācija: I.Dišlere, A.Ozola - Muižas lauku kultūrvidē (2002).
A.Ozola - Muižu stāsti (2009)