Pāriet uz lapas karti

Kandavas kultūras nams

Lielā iela 28, Kandava, Tukuma novads, Latvija, LV-3120

Skulptora Raimonda Gabaliņa un fotografiķes Ilonas Gabaliņas Kilas kopizstāde "SKAITĻU ENERĢIJAS TRANSFORMĀCIJA"

03.09.2024 10:00 - 16.11.2024 - 16:00

Ilonas Gabaliņas Kilas fotografikas un Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde “Skaitļu enerģijas transformācija.”

 Kopš rakstīšanas parādīšanās cilvēki ir izmantojuši skaitļus ne tikai skaitīšanai un mērīšanai, bet ir piešķīruši tiem metafizisku un kultūras nozīmi.

“Skaitļu enerģija mūs pavada visas dzīves garumā. Vadoties pēc zināšanām, ko tā mums sniedz, kļūst vieglāk saprast sevi un citus, pārvaldīt savu dzīvi un sasniegt savus mērķus. Pareizi izmantojot šo informāciju, kļūst iespējams pielāgot savu dzīves ceļu tajā virzienā, kurā cilvēks var maksimāli parādīt savu dabisko potenciālu,” saka Ilona Gabaliņa Kila.

Ezotērisko skaitļu izpēti mēdz dēvēt par numeroloģiju. Izmantojot numeroloģijas un mākslas valodas sinerģiju, iespējams transformēt skaitļu enerģiju mākslas tēlos. Šādas pētniecības rezultātā ir tapusi šo darbu izstāde.

Fotografiku autore Ilona Gabaliņa Kila ir dzimusi liepājniece. Ar fotografēšanu nodarbojas kopš skolas laikiem. Kopš 2015. gada ir Liepājas tautas fotostudijas “Fotast” un foto entuziastu kluba “Liepājas pozitīvs” biedre.

Aktīvi piedalās foto izstādēs, plenēros un konkursos Liepājā, Latvijā un ārzemēs. No 2020. gada piedalās starptautiskos foto konkursos, kur iegūti starptautiskie FIAP, GPU diplomi un atzinības zīmes no Lietuvas, Igaunijas, Azerbaidžānas, Maķedonijas, Serbijas. Iegūta bronzas medaļa Turcijas foto salona konkursā.

Ilonas Gabaliņas Kilas mīļākās fotodarbu tēmas nav tikai dabas skati. Viņa strādāt arī citas jomās – portreti, klusā daba, makro foto. Jaunākā aizraušanās fotomākslā ir abstrakcija, kur par pamatu ir fotogrāfija, kas tiek digitāli apstrādāta lai tā pārvērstos par abstraktu mākslas tēlu.

 Skulptūru autors, profesionāls mākslinieks Raimonds Gabaliņš ir liepājnieks. Ar tēlniecības darbiem piedalās izstādēs, plenēros un simpozijos Latvijā un ārzemēs kopš 1978. gada. Ir vairāku monumentu autors. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

Raimonda Gabaliņa mākslas tēli lielākoties ir simboliskās abstrakcijas un konstruktīvisma tradīcijās materializētas filozofiskas meditācijas, kur katrai detaļai un pat katram pielietotajam materiālam ir sava īpaša, mentāla nozīme.

izstades-plakats-kandava-16-novembris.webp

Lasīt visu ziņu

Dalībnieku pieteikšanās uz VIII Latvijas vokālistu akadēmiskās un mūsdienu estrādes dziedāšanas konkursu GAISMAS DZIESMAS KANDAVĀ 2024

30.10.2024 - 06.12.2024

Ar sveces gaismiņu,
Ar liesmas siltumu,
Ar Dieva svētību,
Ar ziemas dziesmām,
Lai TREŠAJĀ Adventē nāk pie mums Ziemassvētku brīnums!
2024. gada 15. decembrī jau ASTOTO GADU klātienē- Kandavas kultūras namā notiks gada sirsnīgākais Latvijas akadēmiskās un estrādes vokālistu dziedāšanas konkurss „GAISMAS DZIESMAS KANDAVĀ 2024”.
Šogad konkursā aicinām piedalīties dziedātājus no 4 gadiem līdz neierobežotam vecumam, kuri var ņemt dalību kā solisti, dueti, trio, kvarteti - gan AKADĒMISKAJĀ, gan ESTRĀDES žanrā.
Konkursā dalībniekus vērtēs profesionāla žūrija pēc nolikumā minētās punktu sistēmas un rezultāti tiks paziņoti pēc katras kategorijas un vecuma grupas.
Nolikums un elektroniskā pieteikšanās konkursa mājas lapā www.kandavadzied.lv no 30.oktobra līdz 6.decembrim!
Info vari meklēt arī mājas lapā www.kandava.lv
Uzmanību!
Žūrija tiks atklāta 6.novembrī.

Konkursa INFO T:28642222

 Nolikums: GAISMAS%20DZIESMAS%20KANDAV%C4%80%202024%20NOLIKUMS.pdfgdzk-2024-flajeris.webp

Lasīt visu ziņu

Vēsturiskā spēlfilma "ZEME, KAS DZIED"

08.11.2024 19:00

Vēsturiskā spēlfilma "ZEME, KAS DZIED" 8.novembrī 19:00, Kandavas kultūras namā

Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma “Zeme, kas dzied” – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā – uz kinoekrāniem nonāks jau 8. novembrī, ieskandinot Latvijas valsts svētkus.

 Spēlfilmas pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas aizsāka šo unikālo, no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu. Pateicoties viņiem, 2023. gadā piedzīvojām vērienīgus Dziesmu svētkus un svinējām šīs ilgtspējīgajās, izkoptās un latviešu tautai tik nozīmīgās tradīcijas simt piecdesmito gadadienu. Savukārt 2025. gadā risināsies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Dainis Īvāns, scenārija līdzautors: “Spēlfilma “Zeme, kas dzied” būs Latvijā un pasaulē pirmais kinematogrāfiskais mākslas darbs par UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā iekļauto unikālo Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju, par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā 1873. gadā, kad svētku realizēšanai tika vēlēts vien pusgads no idejas rašanās brīža. Taču filmas pamatvēstījums ir par dažādos Krievijas impērijas novados dzīvojošo latviešu pirmreizīgo apvienošanos tautā un mūsu nācijas pirmo apzināto soli uz savu valsti, par mūsu simbolu – karoga un himnas – dzimšanu.”

Filmas veidotāji atklāj, ka spēlfilmas tapšanas un uzņemšanas gaitā sākotnējā iecere runāt par 150 gadus tālo notikumu kā latviskās kultūras un identitātes stūrakmeni krietni paplašinājās, autoriem konstatējot, ka svētku laikā tika rīkotas arī pirmās latviešu skolotāju un latviešu zemes kopēju jeb “oikonomistu” kopsapulces, kas lika pamatus mūsu nacionālās izglītības un tautsaimniecības politikai. Krievijas valsts un Baltijas provinču vācu pārvaldes neatbalstīto svētku organizatori un mecenāti bija tā laika izglītotākie un turīgākie latvieši: fabrikants Rihards Tomsons, arhitekts Jānis Baumanis, izdevējs Bernhards Dīriķis, būvuzņēmējs Kristaps Bergs, kokrūpnieki Katrīna un Jēkabs Dombrovski un citi. Tādēļ “Zeme, kas dzied” veidota arī kā apliecinājums šo uzņēmīgo, darbīgo un nesavtīgo cilvēku piemiņai un atgādinājums, ka individuālā un nācijas labklājība, kā arī tautas drošība arvien būs atkarīga no mums pašiem, ja spēsim izvirzīt šādus līderus, vienoties, uzticēties un atbalstīt viens otru.
“Pirmie Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki 1873. gada jūnija četrās dienās apliecināja jaunas, eiropeiskas nācijas dzimšanu, iesēja demokrātiskas Latvijas valsts identitātes sēklu un Rīgu uz laiku laikiem pārvērta latviešu kultūras galvaspilsētā. Tik dzīvotspējīgas tradīcijas iedibināšana nebūtu iespējama bez drosmīgiem, uzņēmīgiem topošās pilsoniskās sabiedrības līderiem – jaunlatviešiem un Rīgas Latviešu biedrības runasvīriem. Tas nebūtu iespējams arī bez 19. gadsimta otrās puses dziedāšanas biedrībām, koriem un koru vadoņiem, kas lika pamatus noturīgai pilsoniskajai sabiedrībai. Viņi pierādīja, cik vērti ir dziesmu ieroči, pašaizliedzība un upurēšanās. Šodien esam pateicīgi visai “Zeme, kas dzied” filmas veidošanas komandai, aktieriem, masu skatu dalībniekiem, kas tik nesavtīgi ir atsaukušies un iesaistījušies filmēšanās, kā arī partneriem, atbalstītājiem un ziedotājiem, kuri bijuši kopā ar mums visu filmas tapšanas laiku," stāsta filmas režisors Māris Martinsons.

Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze). Savukārt Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), operdziedātāja Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Priit Pius (Jurģis Grietēns) un citi atklāj stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem svētkiem.
Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. “Zeme, kas dzied” komponists – Jēkabs Jančevskis, mākslinieks Mārtiņš Kalseris, kostīmu māksliniece Katrīna Liepa, grima māksliniece Aija Beata Rjabovska, gaismu mākslinieks Juris Zemītis, skaņu režisors Jānis Eglītis, aktieru atlases režisore Gunita Groša, izpildproducentes Inga Zeile, Madara Kalniņa, līdzproducente Anneli Ahven (Igaunija), producente Linda Krūkle.

Filmu atbalsta Latvijas Nacionālais kino centrs un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, filmas tehnoloģiju partneris ir SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un citi.
Informatīvie atbalstītāji: Jauns.lv, Delfi.lv, Radio SWH, TC Origo un Radio Skonto.

Filma tiek izrādīta sadarbībā ar KINO VISIEM UN VISUR LATVIJĀ

Plašāka informācija www.zemekasdzied.lv
Ieejas maksa EUR 4,-

8-novembri.webp

Lasīt visu ziņu

Latvijas Republikas Proklamēšanas 106. gadadienas svinības

16.11.2024 18:30

18-novembris-svinigais.webp16. novembrī Kandavas kultūras namā Latvijas Republikas Proklamēšanas gadadiena

Plkst. 18:30 galerijā “Vējspārns” Ilonas Gabaliņas Kilas fotografikas un Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde “Skaitļu enerģijas transformācija” Valsts svētku gaismā

Plkst. 19:00 SVINĪGS PASĀKUM “AR SIRDI KANDAVĀ UN LATVIJĀ”

-Kandavas un pagastu apvienības APBALVOJUMU PASNIEGŠANA

-muzikālie priekšnesumi Ata Ieviņa un Jāņa Čubara izpildījumā.

Pasākums bez maksas.

Lasīt visu ziņu

Svētku groziņballe kopā ar grupu “Karakums”

16.11.2024 22:00 - 17.11.2024 - 03:00

18-novembris-balle-1.webp16. novembrī Kandavas kultūras namā pēc Latvijas Republikas Proklamēšanas gadadienas svinīgā pasākuma no plkst. 22:00 līdz 3:00 Svētku groziņballe kopā ar grupu “Karakums” un DJ.

Galdiņu rezervēšana, zvanot uz tālruni 63182040.

Biļešu tirdzniecības Kandavas kultūras nama kasē.

Vietu skaits ierobežots. Biļetes cena 12 EUR.

Lasīt visu ziņu

Kandavas Deju festivāls 2024

23.11.2024 13:00

kandavas-deju-festivals-2024-afisa.webpAicinām piedalīties III Latvijas mūsdienu radošajā deju grupu konkursā „KANDAVAS DEJU FESTIVĀLS 2024”, kas notiks 2024.gada 23.novembrī pl.13:00 Kandavas kultūras namā.

Konkursa mērķis ir popularizēt deju nozīmi bērnu, jauniešu un pieaugušo vidū, atbalstīt dejotājus, stimulēt viņu dejotprasmi un radošumu, kā arī veicināt deju kolektīvu un vadītāju sadraudzību un pieredzes apmaiņu.

Konkursā- festivālā aicināti piedalīties dejotāji no pirmās klases līdz neierobežotam vecumam. DALĪBNIEKU VECUMA GRUPAS:
• BĒRNI- 1.-4.KLAŠU GRUPA;
• JUNIORI- 5.-9. KLAŠU GRUPA;
• JAUNIEŠI- 10.-12. KLAŠU GRUPA;
• PIEAUGUŠIE- „MŪŽAM JAUNIE” no 18 gadiem.

Dalībnieki var būt Latvijas izglītības iestāžu, kultūras iestāžu un neatkarīgo deju studiju grupas, sākot ar 5 dejotājiem grupā, kuri konkursam sagatavojuši VIENU brīvas izvēles mūsdienu deju žanra deju- kā piemēram Laikmetīgā deja, Džeza deja, Modes deja, Zumbas deja, Hip- hop deja, ritma deja, Aerobikas priekšnesums, kuram ir veidota horeogrāfija. Dalībniekus vērtēs profesionāla žūrija, ņemot vērā vērtēšanas kritērijus.

Žūrija katrā vecuma kategorijā noteiks 1.,2.,3.vietas ieguvējus un konkursa GRAND PRIX, LABĀKAIS PEDAGOGS titulu ieguvējus, bet skatītājiem būs iespēja noteikt SKATĪTĀJU SIMPĀTIJAS titula ieguvēju.

Lai pieteiktos konkursam, līdz 15.novembrim (ieskaitot) jāaizpilda elektroniskā pieteikuma anketa https://ej.uz/kandavasdejufestivals Līdz 19.novembrim (ieskaitot) jāsamaksā konkursa dalības maksa- Dalības maksa ir 10 eur no cilvēka par vienu priekšnesumu.

Skatītājiem un atbalstītājiem ieejas biļetes cena 3 eur.

Nolikums šeit

Kontaktpersona Kandavas kultūras nama vadītāja- Kristīne Broka- Meļķe, tel. 28642222.
Konkursa e-pasts: kandavasdejufestivals@gmail.com

Lasīt visu ziņu

III Latvijas mūsdienu radošais deju grupu konkurss "KANDAVAS DEJU FETIVĀLS"

23.11.2024 13:00

Aicinājums piedalīties III Latvijas mūsdienu radošajā deju grupu konkursā „KANDAVAS DEJU FESTIVĀLS 2024”, kas notiks 2024.gada 23.novembrī pl.13:00 Kandavas kultūras namā. 
Konkursa mērķis ir popularizēt deju nozīmi bērnu, jauniešu un pieaugušo vidū, atbalstīt dejotājus, stimulēt viņu dejotprasmi un radošumu, kā arī veicināt deju kolektīvu un vadītāju sadraudzību un pieredzes apmaiņu.
Konkursā- festivālā aicināti piedalīties dejotāji no pirmās klases līdz neierobežotam vecumam. DALĪBNIEKU VECUMA GRUPAS:
• BĒRNI- 1.-4.KLAŠU GRUPA;
• JUNIORI- 5.-9. KLAŠU GRUPA;
• JAUNIEŠI- 10.-12. KLAŠU GRUPA;
• PIEAUGUŠIE- „MŪŽAM JAUNIE” no 18 gadiem.
Dalībnieki var būt Latvijas izglītības iestāžu, kultūras iestāžu un neatkarīgo deju studiju grupas, sākot ar 5 dejotājiem grupā, kuri konkursam sagatavojuši VIENU brīvas izvēles mūsdienu deju žanra deju- kā piemēram Laikmetīgā deja, Džeza deja, Modes deja, Zumbas deja, Hip- hop deja, ritma deja, Aerobikas priekšnesums, kuram ir veidota horeogrāfija.
Dalībniekus vērtēs profesionāla žurija ņemot vērā vērtēšanas kritērijus. Žūrija katrā vecuma kategorijā noteiks 1.,2.,3.vietas ieguvējus un konkursa GRAND PRIX, LABĀKAIS PEDAGOGS titulu ieguvējus, bet skatītājiem būs iespēja noteikt SKATĪTĀJU SIMPĀTIJAS titula ieguvēju.
Lai pieteiktos konkursam līdz 15.novembrim (ieskaitot) jāaizpilda elektroniskā pieteikuma anketa https://ej.uz/kandavasdejufestivals
Līdz 19.novembrim (ieskaitot) jāsamaksā konkursa dalības maksa- Dalības maksa ir 10 eur no cilvēka par vienu priekšnesumu.
Skatītājiem un atbalstītājiem ieejas biļetes cena 3 eur.

Kontaktpersona Kandavas kultūras nama vadītāja- Kristīne Broka- Meļķe, tel. 28642222.
Konkursa e-pasts: kandavasdejufestivals@gmail.com
NOLIKUMS-%20KANDAVAS%20DEJU%20FESTIV%C4%80LS%202024-1.pdf

kandavas-deju-festivals-2024-afisa-1.webp

Lasīt visu ziņu
  • twitter
  • facebook
  • draugiem
<>
back to top