Pasākumi

Aicinājums piedalīties III Latvijas mūsdienu radošajā deju grupu konkursā „KANDAVAS DEJU FESTIVĀLS 2024”, kas notiks 2024.gada 23.novembrī pl.13:00 Kandavas kultūras namā. 
Konkursa mērķis ir popularizēt deju nozīmi bērnu, jauniešu un pieaugušo vidū, atbalstīt dejotājus, stimulēt viņu dejotprasmi un radošumu, kā arī veicināt deju kolektīvu un vadītāju sadraudzību un pieredzes apmaiņu.
Konkursā- festivālā aicināti piedalīties dejotāji no pirmās klases līdz neierobežotam vecumam. DALĪBNIEKU VECUMA GRUPAS:
• BĒRNI- 1.-4.KLAŠU GRUPA;
• JUNIORI- 5.-9. KLAŠU GRUPA;
• JAUNIEŠI- 10.-12. KLAŠU GRUPA;
• PIEAUGUŠIE- „MŪŽAM JAUNIE” no 18 gadiem.
Dalībnieki var būt Latvijas izglītības iestāžu, kultūras iestāžu un neatkarīgo deju studiju grupas, sākot ar 5 dejotājiem grupā, kuri konkursam sagatavojuši VIENU brīvas izvēles mūsdienu deju žanra deju- kā piemēram Laikmetīgā deja, Džeza deja, Modes deja, Zumbas deja, Hip- hop deja, ritma deja, Aerobikas priekšnesums, kuram ir veidota horeogrāfija.
Dalībniekus vērtēs profesionāla žurija ņemot vērā vērtēšanas kritērijus. Žūrija katrā vecuma kategorijā noteiks 1.,2.,3.vietas ieguvējus un konkursa GRAND PRIX, LABĀKAIS PEDAGOGS titulu ieguvējus, bet skatītājiem būs iespēja noteikt SKATĪTĀJU SIMPĀTIJAS titula ieguvēju.
Lai pieteiktos konkursam līdz 15.novembrim (ieskaitot) jāaizpilda elektroniskā pieteikuma anketa https://ej.uz/kandavasdejufestivals
Līdz 19.novembrim (ieskaitot) jāsamaksā konkursa dalības maksa- Dalības maksa ir 10 eur no cilvēka par vienu priekšnesumu.
Skatītājiem un atbalstītājiem ieejas biļetes cena 3 eur.

Kontaktpersona Kandavas kultūras nama vadītāja- Kristīne Broka- Meļķe, tel. 28642222.
Konkursa e-pasts: kandavasdejufestivals@gmail.com
NOLIKUMS-%20KANDAVAS%20DEJU%20FESTIV%C4%80LS%202024-1.pdf

Lasīt visu ziņu

23. novembrī Kandavas kultūras namā norisinājās III Latvijas mūsdienu radošās deju grupas konkurss "Kandavas deju festivāls 2024". Pasākumā piedalījās 202 dejotāji no 19 dažādām deju grupām un dažādos mūsdienu deju žanros. Dejotājus konkursam bija sagatavojuši 10 pedagogi no Kurzemes, Zemgales un Vidzemes. Pasākumu vadīja atraktīvā Gerda Zeberiņa.

Dalībnieku sniegumu vērtēja profesionāla žūrija:
   - Lauris Limbergs (Rīga) – laikmetīgās un sporta deju dejotājs un pasniedzējs;
   - Sarmīte Erkena (Talsi) – Talsu aerobikas un deju festivāla organizatore, aerobikas un sporta trenere;
   - Sonora Grinberga (Tukums) – laikmetīgās un mūsdienu dejas dejotāja, horeogrāfe un pasniedzēja;
   - Kristaps Greitāns (Tukums) – hip-hop un free style dejotājs, pasniedzējs.

GRAND PRIX balvu ieguva mūsdienu deju studijas "StarMix" deju grupa no Talsiem (10.–12. klases vecuma grupa) ar laikmetīgo deju "Ieskaties acīs", pedagoga Megijas Upesjozupas vadībā.   

Labākā pedagoga balva: Alīna Cvetkova ("Teixma Dance", Ogre un Ikšķile).

Skatītāju simpātijas balva: "Teixma Dance" 1.–4. klašu grupas "Studija KIDS" par laikmetīgo deju "Towards the sun" (pedagogs Alīna Cvetkova).

Vecuma grupu uzvarētāji

1.–4. klašu grupa:   
1. vieta: "Fuete" (Rīga) – "Zīmējums māmiņai" (pedagogs Vira Doneca).
2. vieta: "Teixma Dance" – "KIDS+" (Ogre), "Laiks neapstāsies" (pedagogs Alīna Cvetkova).
3. vieta: "Teixma Dance" – "KIDS" (Ogre), "Towards the sun" (pedagogs Alīna Cvetkova).

5.–9. klašu grupa:   
1. vieta: Kandavas Deju skola – "Dusmas, centība, sāpes" (pedagogs Deizija Vēvere).
2. vieta (dalīta):       
     "Colour Point" (Rīga) – "Izlaušanās" (pedagogs Anda Zīsberga).       
     "Teixma Dance" – "Ogres juniori", "Chronos" (pedagogs Teiksma Ziemele).
3. vieta: "Fuete" (Rīga) – "In Magnetic Attraction" (pedagogs Vira Doneca).

10.–12. klašu grupa:   
1. vieta: Futbola Centra "Nikers" karsējmeitenes (Kuldīga) – "Bang Boom" (pedagogs Sindija Sabīne Poga).

Pieaugušo grupa:   
1. vieta: Jūrmalas Kultūras centra BG studijas grupa – "Ugunsputns" (pedagogs Brigita Gulbe).

Liels paldies pedagogiem, dejotājiem, vecākiem, atbalstītājiem un līdzjutējiem par ieguldīto darbu un enerģiju. Paldies žūrijai, skaņotājam Raivim Grantiņam, gaismotājam Jurģim Muskam un Kandavas Kultūras nama komandai par veiksmīgu pasākuma norisi.

Tiekamies nākamgad! Jau tagad aicinām atzīmēt kalendārā – IV Kandavas deju festivāls notiks 2025. gada 22. novembrī. Gaidīsim jūs!

Lasīt visu ziņu (57)

Rudens periodā ir veikti būtiski remontdarbi pašvaldības ēkās- gan nedzīvojamajās telpās, gan Valdeķu kultūras namā, kur pārkrāsota zāles priekštelpa, iztīrīta katlu māja, sagatavotas telpas granulu novietošanai, atvestas un pārkrautas 3t granulas, sagatavota apkures sistēma un uzsākta apkure, kas nodrošinās siltumu vēsākajos gada mēnešos. Arī jauniešu centrā “Nagla” veikti iekšdurvju un sanmezgla remontdarbi, kas uzlabo telpu lietošanas ērtumu.

Lai uzlabotu pilsētvides komfortu, pilsētas skvēros atjaunoti soliņi, pie Bruņinieku pils maketa atjaunots informatīvais stends un izvietota jauna informatīvā plāksne, savukārt pie “Candowe” uzraksta veikta apgaismojuma infrastruktūras sakārtošana un karoga masta remonts. Sadarbībā ar ārpakalpojumu sniedzēju, Dārza ielā ir uzsākta vecās kurtuves demontāža, lai uzlabotu pilsētvides estētiku un drošību.

Kandavas novadpētniecības muzejā ir veikta gleznu iestiklošana, sagādāta malka zīļu žāvēšanai un samalta zīļu kafija no zīlēm, kuras salasījuši konkursa “Čaklākais zīļu vācējs” dalībnieki. 19. oktobrī sveikti Kandavas un pagastu apvienības teātri amatierteātru ražas svētkos, atzīmējot to nozīmīgo ieguldījumu vietējā kultūras dzīvē.

Paralēli tam notiek darbs pie digitālo risinājumu ieviešanas Jaunkandavas kapos “Jaunkandavas kapu digitalizācija” un jaunu sporta infrastruktūras projektu attīstības- notikušas tikšanās jautājumā par projekta pieteikuma iesniegšanu un basketbola laukuma izveidi Zīļu ielā.

Saskaņā ar tiesas spriedumu, policijas, tiesu izpildītāja un pašvaldības pārstāvju klātbūtnē, no pašvaldības dzīvokļa piespiedu kārtā izlikta persona, kura dzīvoklī atradās bez tiesiska pamata. Izvērtēti vairāki publisku pasākumu rīkošanas pieteikumi.

Lai apspriestu aktualitātes un sniegtu ieskatu paveiktajos darbos, Kandavas pilsētas un pagasta iedzīvotājiem nesen notika konsultatīvās padomes sēdes, kurās pievērsās tādiem būtiskiem jautājumiem kā civilā aizsardzība, satiksmes drošība un infrastruktūras attīstība. Aktīvi veikti arī grants ceļu planēšanas darbi, uzlabojot ceļu kvalitāti un nodrošinot ērtāku pārvietošanos.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Ņem līdzi savu T-kreklu un izveido tam pats savu dizainu!

Lasīt visu ziņu (1)

Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma “Zeme, kas dzied” – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā – uz kinoekrāniem nonāks jau 8. novembrī, ieskandinot Latvijas valsts svētkus. 

Filmas treileris: https://www.youtube.com/watch?v=gugtgrxHM7A

Spēlfilmas pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas aizsāka šo unikālo, no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu. Pateicoties viņiem, 2023. gadā piedzīvojām vērienīgus Dziesmu svētkus un svinējām šīs ilgtspējīgajās, izkoptās un latviešu tautai tik nozīmīgās tradīcijas simt piecdesmito gadadienu.

Dainis Īvāns, scenārija līdzautors: “Spēlfilma “Zeme, kas dzied” būs Latvijā un pasaulē pirmais kinematogrāfiskais mākslas darbs par UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā iekļauto unikālo Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju, par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā 1873. gadā, kad svētku realizēšanai tika vēlēts vien pusgads no idejas rašanās brīža. Taču filmas pamatvēstījums ir par dažādos Krievijas impērijas novados dzīvojošo latviešu pirmreizīgo apvienošanos tautā un mūsu nācijas pirmo apzināto soli uz savu valsti, par mūsu simbolu – karoga un himnas – dzimšanu.”

Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze). Savukārt Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), operdziedātāja Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Priit Pius (Jurģis Grietēns) un citi atklāj stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem svētkiem.

Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. “Zeme, kas dzied” komponists – Jēkabs Jančevskis.

Lasīt visu ziņu

   Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma “Zeme, kas dzied” – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā – uz kinoekrāniem nonāks jau 8. novembrī, ieskandinot Latvijas valsts svētkus. 

Filmas treileris: https://www.youtube.com/watch?v=gugtgrxHM7A

 Spēlfilmas pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas aizsāka šo unikālo, no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu. Pateicoties viņiem, 2023. gadā piedzīvojām vērienīgus Dziesmu svētkus un svinējām šīs ilgtspējīgajās, izkoptās un latviešu tautai tik nozīmīgās tradīcijas simt piecdesmito gadadienu.

Dainis Īvāns, scenārija līdzautors: “Spēlfilma “Zeme, kas dzied” būs Latvijā un pasaulē pirmais kinematogrāfiskais mākslas darbs par UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā iekļauto unikālo Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju, par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā 1873. gadā, kad svētku realizēšanai tika vēlēts vien pusgads no idejas rašanās brīža. Taču filmas pamatvēstījums ir par dažādos Krievijas impērijas novados dzīvojošo latviešu pirmreizīgo apvienošanos tautā un mūsu nācijas pirmo apzināto soli uz savu valsti, par mūsu simbolu – karoga un himnas – dzimšanu.”

 Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze). Savukārt Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), operdziedātāja Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Priit Pius (Jurģis Grietēns) un citi atklāj stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem svētkiem.

Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. “Zeme, kas dzied” komponists – Jēkabs Jančevskis.

Lasīt visu ziņu

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) intervences "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana" (LA19)  aktivitātē "Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas" un “Kopienu spēcinošas un vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas”:

Kandavas Partnerības interneta vietnē: 
http://www.kandavaspartneriba....
Lauku atbalsta dienesta interneta vietnē:  
https://www.lad.gov.lv/lv/kata...

A

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu (1)

Lasīt visu ziņu

16. novembrī Kandavas kultūras namā pēc Latvijas Republikas Proklamēšanas gadadienas svinīgā pasākuma no plkst. 22:00 līdz 3:00 Svētku groziņballe kopā ar grupu “Karakums” un DJ.

Galdiņu rezervēšana, zvanot uz tālruni 63182040.

Biļešu tirdzniecības Kandavas kultūras nama kasē.

Vietu skaits ierobežots. Biļetes cena 12 EUR.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Ilonas Gabaliņas Kilas fotografikas un Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde “Skaitļu enerģijas transformācija.”

 Kopš rakstīšanas parādīšanās cilvēki ir izmantojuši skaitļus ne tikai skaitīšanai un mērīšanai, bet ir piešķīruši tiem metafizisku un kultūras nozīmi.

“Skaitļu enerģija mūs pavada visas dzīves garumā. Vadoties pēc zināšanām, ko tā mums sniedz, kļūst vieglāk saprast sevi un citus, pārvaldīt savu dzīvi un sasniegt savus mērķus. Pareizi izmantojot šo informāciju, kļūst iespējams pielāgot savu dzīves ceļu tajā virzienā, kurā cilvēks var maksimāli parādīt savu dabisko potenciālu,” saka Ilona Gabaliņa Kila.

Ezotērisko skaitļu izpēti mēdz dēvēt par numeroloģiju. Izmantojot numeroloģijas un mākslas valodas sinerģiju, iespējams transformēt skaitļu enerģiju mākslas tēlos. Šādas pētniecības rezultātā ir tapusi šo darbu izstāde.

Fotografiku autore Ilona Gabaliņa Kila ir dzimusi liepājniece. Ar fotografēšanu nodarbojas kopš skolas laikiem. Kopš 2015. gada ir Liepājas tautas fotostudijas “Fotast” un foto entuziastu kluba “Liepājas pozitīvs” biedre.

Aktīvi piedalās foto izstādēs, plenēros un konkursos Liepājā, Latvijā un ārzemēs. No 2020. gada piedalās starptautiskos foto konkursos, kur iegūti starptautiskie FIAP, GPU diplomi un atzinības zīmes no Lietuvas, Igaunijas, Azerbaidžānas, Maķedonijas, Serbijas. Iegūta bronzas medaļa Turcijas foto salona konkursā.

Ilonas Gabaliņas Kilas mīļākās fotodarbu tēmas nav tikai dabas skati. Viņa strādāt arī citas jomās – portreti, klusā daba, makro foto. Jaunākā aizraušanās fotomākslā ir abstrakcija, kur par pamatu ir fotogrāfija, kas tiek digitāli apstrādāta lai tā pārvērstos par abstraktu mākslas tēlu.

 Skulptūru autors, profesionāls mākslinieks Raimonds Gabaliņš ir liepājnieks. Ar tēlniecības darbiem piedalās izstādēs, plenēros un simpozijos Latvijā un ārzemēs kopš 1978. gada. Ir vairāku monumentu autors. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

Raimonda Gabaliņa mākslas tēli lielākoties ir simboliskās abstrakcijas un konstruktīvisma tradīcijās materializētas filozofiskas meditācijas, kur katrai detaļai un pat katram pielietotajam materiālam ir sava īpaša, mentāla nozīme.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu