Pasākumi

Rudens periodā ir veikti būtiski remontdarbi pašvaldības ēkās- gan nedzīvojamajās telpās, gan Valdeķu kultūras namā, kur pārkrāsota zāles priekštelpa, iztīrīta katlu māja, sagatavotas telpas granulu novietošanai, atvestas un pārkrautas 3t granulas, sagatavota apkures sistēma un uzsākta apkure, kas nodrošinās siltumu vēsākajos gada mēnešos. Arī jauniešu centrā “Nagla” veikti iekšdurvju un sanmezgla remontdarbi, kas uzlabo telpu lietošanas ērtumu.

Lai uzlabotu pilsētvides komfortu, pilsētas skvēros atjaunoti soliņi, pie Bruņinieku pils maketa atjaunots informatīvais stends un izvietota jauna informatīvā plāksne, savukārt pie “Candowe” uzraksta veikta apgaismojuma infrastruktūras sakārtošana un karoga masta remonts. Sadarbībā ar ārpakalpojumu sniedzēju, Dārza ielā ir uzsākta vecās kurtuves demontāža, lai uzlabotu pilsētvides estētiku un drošību.

Kandavas novadpētniecības muzejā ir veikta gleznu iestiklošana, sagādāta malka zīļu žāvēšanai un samalta zīļu kafija no zīlēm, kuras salasījuši konkursa “Čaklākais zīļu vācējs” dalībnieki. 19. oktobrī sveikti Kandavas un pagastu apvienības teātri amatierteātru ražas svētkos, atzīmējot to nozīmīgo ieguldījumu vietējā kultūras dzīvē.

Paralēli tam notiek darbs pie digitālo risinājumu ieviešanas Jaunkandavas kapos “Jaunkandavas kapu digitalizācija” un jaunu sporta infrastruktūras projektu attīstības- notikušas tikšanās jautājumā par projekta pieteikuma iesniegšanu un basketbola laukuma izveidi Zīļu ielā.

Saskaņā ar tiesas spriedumu, policijas, tiesu izpildītāja un pašvaldības pārstāvju klātbūtnē, no pašvaldības dzīvokļa piespiedu kārtā izlikta persona, kura dzīvoklī atradās bez tiesiska pamata. Izvērtēti vairāki publisku pasākumu rīkošanas pieteikumi.

Lai apspriestu aktualitātes un sniegtu ieskatu paveiktajos darbos, Kandavas pilsētas un pagasta iedzīvotājiem nesen notika konsultatīvās padomes sēdes, kurās pievērsās tādiem būtiskiem jautājumiem kā civilā aizsardzība, satiksmes drošība un infrastruktūras attīstība. Aktīvi veikti arī grants ceļu planēšanas darbi, uzlabojot ceļu kvalitāti un nodrošinot ērtāku pārvietošanos.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Ņem līdzi savu T-kreklu un izveido tam pats savu dizainu!

Lasīt visu ziņu (1)

Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma “Zeme, kas dzied” – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā – uz kinoekrāniem nonāks jau 8. novembrī, ieskandinot Latvijas valsts svētkus. 

Filmas treileris: https://www.youtube.com/watch?v=gugtgrxHM7A

Spēlfilmas pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas aizsāka šo unikālo, no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu. Pateicoties viņiem, 2023. gadā piedzīvojām vērienīgus Dziesmu svētkus un svinējām šīs ilgtspējīgajās, izkoptās un latviešu tautai tik nozīmīgās tradīcijas simt piecdesmito gadadienu.

Dainis Īvāns, scenārija līdzautors: “Spēlfilma “Zeme, kas dzied” būs Latvijā un pasaulē pirmais kinematogrāfiskais mākslas darbs par UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā iekļauto unikālo Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju, par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā 1873. gadā, kad svētku realizēšanai tika vēlēts vien pusgads no idejas rašanās brīža. Taču filmas pamatvēstījums ir par dažādos Krievijas impērijas novados dzīvojošo latviešu pirmreizīgo apvienošanos tautā un mūsu nācijas pirmo apzināto soli uz savu valsti, par mūsu simbolu – karoga un himnas – dzimšanu.”

Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze). Savukārt Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), operdziedātāja Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Priit Pius (Jurģis Grietēns) un citi atklāj stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem svētkiem.

Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. “Zeme, kas dzied” komponists – Jēkabs Jančevskis.

Lasīt visu ziņu

   Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma “Zeme, kas dzied” – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā – uz kinoekrāniem nonāks jau 8. novembrī, ieskandinot Latvijas valsts svētkus. 

Filmas treileris: https://www.youtube.com/watch?v=gugtgrxHM7A

 Spēlfilmas pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas aizsāka šo unikālo, no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu. Pateicoties viņiem, 2023. gadā piedzīvojām vērienīgus Dziesmu svētkus un svinējām šīs ilgtspējīgajās, izkoptās un latviešu tautai tik nozīmīgās tradīcijas simt piecdesmito gadadienu.

Dainis Īvāns, scenārija līdzautors: “Spēlfilma “Zeme, kas dzied” būs Latvijā un pasaulē pirmais kinematogrāfiskais mākslas darbs par UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā iekļauto unikālo Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju, par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā 1873. gadā, kad svētku realizēšanai tika vēlēts vien pusgads no idejas rašanās brīža. Taču filmas pamatvēstījums ir par dažādos Krievijas impērijas novados dzīvojošo latviešu pirmreizīgo apvienošanos tautā un mūsu nācijas pirmo apzināto soli uz savu valsti, par mūsu simbolu – karoga un himnas – dzimšanu.”

 Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze). Savukārt Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), operdziedātāja Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Priit Pius (Jurģis Grietēns) un citi atklāj stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem svētkiem.

Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. “Zeme, kas dzied” komponists – Jēkabs Jančevskis.

Lasīt visu ziņu

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) intervences "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana" (LA19)  aktivitātē "Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas" un “Kopienu spēcinošas un vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas”:

Kandavas Partnerības interneta vietnē: 
http://www.kandavaspartneriba....
Lauku atbalsta dienesta interneta vietnē:  
https://www.lad.gov.lv/lv/kata...

A

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu (1)

Lasīt visu ziņu

16. novembrī Kandavas kultūras namā pēc Latvijas Republikas Proklamēšanas gadadienas svinīgā pasākuma no plkst. 22:00 līdz 3:00 Svētku groziņballe kopā ar grupu “Karakums” un DJ.

Galdiņu rezervēšana, zvanot uz tālruni 63182040.

Biļešu tirdzniecības Kandavas kultūras nama kasē.

Vietu skaits ierobežots. Biļetes cena 12 EUR.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Ilonas Gabaliņas Kilas fotografikas un Raimonda Gabaliņa skulptūru izstāde “Skaitļu enerģijas transformācija.”

 Kopš rakstīšanas parādīšanās cilvēki ir izmantojuši skaitļus ne tikai skaitīšanai un mērīšanai, bet ir piešķīruši tiem metafizisku un kultūras nozīmi.

“Skaitļu enerģija mūs pavada visas dzīves garumā. Vadoties pēc zināšanām, ko tā mums sniedz, kļūst vieglāk saprast sevi un citus, pārvaldīt savu dzīvi un sasniegt savus mērķus. Pareizi izmantojot šo informāciju, kļūst iespējams pielāgot savu dzīves ceļu tajā virzienā, kurā cilvēks var maksimāli parādīt savu dabisko potenciālu,” saka Ilona Gabaliņa Kila.

Ezotērisko skaitļu izpēti mēdz dēvēt par numeroloģiju. Izmantojot numeroloģijas un mākslas valodas sinerģiju, iespējams transformēt skaitļu enerģiju mākslas tēlos. Šādas pētniecības rezultātā ir tapusi šo darbu izstāde.

Fotografiku autore Ilona Gabaliņa Kila ir dzimusi liepājniece. Ar fotografēšanu nodarbojas kopš skolas laikiem. Kopš 2015. gada ir Liepājas tautas fotostudijas “Fotast” un foto entuziastu kluba “Liepājas pozitīvs” biedre.

Aktīvi piedalās foto izstādēs, plenēros un konkursos Liepājā, Latvijā un ārzemēs. No 2020. gada piedalās starptautiskos foto konkursos, kur iegūti starptautiskie FIAP, GPU diplomi un atzinības zīmes no Lietuvas, Igaunijas, Azerbaidžānas, Maķedonijas, Serbijas. Iegūta bronzas medaļa Turcijas foto salona konkursā.

Ilonas Gabaliņas Kilas mīļākās fotodarbu tēmas nav tikai dabas skati. Viņa strādāt arī citas jomās – portreti, klusā daba, makro foto. Jaunākā aizraušanās fotomākslā ir abstrakcija, kur par pamatu ir fotogrāfija, kas tiek digitāli apstrādāta lai tā pārvērstos par abstraktu mākslas tēlu.

 Skulptūru autors, profesionāls mākslinieks Raimonds Gabaliņš ir liepājnieks. Ar tēlniecības darbiem piedalās izstādēs, plenēros un simpozijos Latvijā un ārzemēs kopš 1978. gada. Ir vairāku monumentu autors. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

Raimonda Gabaliņa mākslas tēli lielākoties ir simboliskās abstrakcijas un konstruktīvisma tradīcijās materializētas filozofiskas meditācijas, kur katrai detaļai un pat katram pielietotajam materiālam ir sava īpaša, mentāla nozīme.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

16. novembrī plkst. 17.00 Cēres pamatskolā Latvijas Valsts 106. gadadienai veltīts koncerts „Viena mirkļa dēļ”. Uzstājas aktieris Varis Vētra. Ieeja bez maksas.

Lasīt visu ziņu

Aicinām uz Latvijas Republikas Proklamēšanas 106. gadadienas svinīgo pasākumu 16. novembrī plkst. 19:00 Kandavas kultūras namā, apbalvojumu saņēmējus, kuri tiks godināti gan Tukuma novada svinīgajā pasākumā, saņemot Tukuma novada domes apbalvojumus, gan Kandavas un pagastu apvienības tradicionālo apbalvojumu šī gada saņēmējus, lai pateiktos par viņu ieguldījumu novada attīstībā un popularizēšanā.

Šogad Tukuma novada domes Atzinības rakstus saņems, Kandavas un pagastu apvienības iedzīvotāji:

• Ērika Grīnvalde (Vānes un Matkules pagasta bijusī ģimenes ārste) - par mūža ieguldījumu Vānes un Matkules pagastu iedzīvotāju veselības aprūpē.
• Jānis Šteinbergs (ZS “Sarmas” vadītājs) - par nesavtīgu ieguldījumu Matkules pagasta izaugsmē, atsaucību un pretimnākšanu vietējo iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanā un aktīvu dalību tautas sportā, tā organizēšanā un popularizēšanā.
• Maruta Balode (Kandavas Mākslas un mūzikas skolas direktore) - par ieguldījumu un nozīmīgu darbu mūzikas un mākslas izglītības attīstībā Kandavā, Tukuma novadā un Latvijā.
• Zantes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība – par atbildību, drosmi un pašaizliedzīgu brīvprātīgo darbu, sniedzot palīdzību nelaimē nonākušajiem Zantes pagastā un tā apkārtnē.

Cildinājuma balvu saņems:

• Diāna Lapiņa (Zemītes pagasta feldšere) – par ieguldījumu Zemītes pagasta iedzīvotāju veselības aprūpē un atbalstu dažādās dzīves situācijās;
• Labdarības organizācijai “Lettlandshjälpen Gotland” no Gotlandes salas Zviedrijā – par nesavtīgu brīvprātīgo darbu, palīdzību un atbalstu trūcīgām ģimenēm, bērniem, jauniešiem un senioriem Tukuma novadā un visā Latvijā;

Kandavas un pagastu apvienības Pateicības saņems:

• Ivars Meilands  (Kandavas politiski represēto apvienības biedrs) – par mūža ieguldījumu Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības attīstībā un aktīvu līdzdalību politiski represēto kustības veicināšanā.
• Ieva Vavilova (Zemītes pagasta Iedzīvotāju konsultātīvās padomes vadītāja) - par nozīmīgu ieguldījumu Zemītes pagasta sabiedriskās dzīves veicināšanā, vides sakopšanā un aktīvu iesaisti sabiedriskajās iniciatīvās.
• Laura Bičkovska (Kandavas multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra “Nagla” vadītāja) - par aktīvu darbu jauniešu sociālajā audzināšanā, izglītošanā  un motivēšanā, kā arī par nesavtīgu atbalstu jauniešu iniciatīvu īstenošanā un jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanā.
• Valentīna Bangevica (Kandavas novada Pensionāru biedrības valdes locekle) - par ilggadēju un nesavtīgu ieguldījumu senioru labklājības veicināšanā, aktīvu iesaisti pasākumu organizēšanā un pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanā.
• Inese Barone – (Vānes un Matkules pagasta ģimenes ārstes palīgs) - par ilggadēju un nesavtīgu darbu veselības aprūpē, un izcilu attieksmi pret pacientiem.

Nominācija “Labdaris `2024”

• Kaspars Cipruss (Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs) - par finansiālo ieguldījumu Kandavas sporta infrastruktūrā un atbalstu jaunatnes basketbola attīstībā.

Nominācija “Lepnums `2024”

• Signe Ezeriņa (z/s “Indāni” īpašniece) - par ieguldījumu tradicionālo lauku vērtību uzturēšanā, aktīvu sabiedrisko darbu un novada atpazīstamības veicināšanu Latvijā.

Nominācija “Sabiedrības iedvesmotājs `2024”

• Solvita Zvigzdiņa un Ints Leitarts - Par nozīmīgu ieguldījumu kultūras dzīves bagātināšanā un aktīvu iesaisti vietējo pasākumu vadīšanā un organizēšanā.

Lasīt visu ziņu