Rezultāti: Šautriņas 1.v. Agnis Amoliņš 2.v. Sarma Kļečitņikova 3.v. Jānis Druviņš
Lasīt visu ziņu (13)Rezultāti: Šautriņu mešana jauniešiem 1.v Daniels Ģērmanis 2.v. Anastasija Narkuss 3.v. Andrejs Narkuss. pieaugušie 1.v. Elīza Alksne 2.v. Gunta Seņkāne 3.v. Jorens Baišķis. Šķīvīšu mešanā 1.v. Jorens Baišķis 2.v. Elīza Alksne 3.v. Signija Alksne. Lēkšana ar aukliņu 1.v. Elīza Alksne 2.v. Alīsija Alksne 3.v. Jorens Baišķis. Pie balvām tika ikviens spēlējām cirku dambreti un jauki pavadījām laiku.
Lasīt visu ziņu (40)11.martā plkst. 20.00 Kandavas sporta hallē notika Ramirent Nacionālās basketbola līgas spēle: Kandava/Anzāģe - BK Jelgava, ku uzvaru guva BK Jelgava ar rezultātu 76:80.
Lasīt visu ziņu (38)Informējam, ka 9.martā Kandavā pie Sociālā dienesta plāno ierasties mobilais mamogrāfs "Veselības centrs 4".
UZ MAMOGRĀFA PĀRBAUDI IZBRAUC TIKAI PĒC IEPRIEKŠĒJA PIERAKSTA!
· Sievietēm, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta Valsts skrīninga programmas ietvaros izmeklējums ir BEZ MAKSAS (uzaicinājuma vēstule ir derīga 2 gadus kopš iesūtīšanas datuma).
· Ar ģimenes ārsta vai ārstējoša ārsta norīkojumu, kuram NAV līgumattiecību ar Nacionālo veselības dienestu - maksas.
PIERAKSTS NOTIEK PA TELEFONU 27866655 (darba dienās no plkst. 9.00 - 17.00)
Lasīt visu ziņuNo 28.janvāra līdz 4.martam Kandavas kultūras nama galerijā "Vējspārns" apskatāma Kandavas un pagastu apvienības organizētā fotokonkursa "Piederība laikam" izstāde.
Izstāde apskatāma darba dienās no plkst. 12.00 līdz 16.00.
Ieeja bez maksas
4.martā plkst. 19.00 Kandavas sporta hallē notika Ramirent Nacionālās basketbola līgas spēle: Kandava/Anzāģe - Rīga/DSN uzvaru guva Kandava/Anzāģe ar rezultātu 127:77.
Lasīt visu ziņu (36)2.marta vakarā Kandavas vecpilsētas Promenādē notika iedzīvotāju pulcēšanās, lai simboliski paustu savu atbalstu Ukrainai tās cīņā par valsts neatkarības saglabāšanu.
Īstenojot atbalsta akciju, Kandavas un pagastu iedzīvotāji pievienojās tiem daudzajiem tūkstošiem citu valstu iedzīvotāju, kuri pēdējo dienu laikā ir vienojušies līdzīgās atbalsta akcijās par neatkarīgu Ukrainu, nosodot Krievijas iebrukumu.
Kandavnieku atbalsts izskanēja dziesmās un uzrunās, kā arī, veidojot svecīšu gaismas ceļu – spēka un gaismas simbolu, lai nestu gaismu, kas šobrīd tik ļoti nepieciešama Ukrainai un pasaulei! Lai gaisma uzvar tumsu!
Tukuma novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Inga Priede savā uzrunā vērsās pie ukraiņiem, kas dzīvo starp mums: “Pasaulē ir tikai viena nacionalitāte- cilvēcība. Mēs savās sirdīs un domās esam ar ikvienu no jums un nosodām Krievijas Federācijas militāro agresiju. Mēs ceram, ka veselais saprāts ņems virsroku un iestāsies miers. Ticam, ka ar vienotu spēku, neatlaidību un nerimstošu ticību Ukrainas valsts neatkarība tiks nosargāta”. I.Priede uzsvēra, ka šobrīd Ukrainas tauta cīnās ne tikai par savas valsts brīvību, bet arī mūsu- Latvijas valsts brīvību, tāpēc viņa ir patiesi lepna, ka Latvijas valsts Ordeņu kapituls ārkārtas sēdē pieņēmis lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ar Viestura ordeņa pirmo šķiru par par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu. I.Priede pateicās atsaucīgajiem novada iedzīvotājiem, kuri zvana un interesējas par veidiem, kā palīdzēt Ukraiņu ģimenēm, kuras jau ir ieradušās Tukuma novadā.
Iedzīvotājus uzrunāja arī Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas direktors pulkvežleitnants Intars Kušners un audzēkne Jūlija. I.Kušners norādīja, ka būtiski šajā laikā ir stiprināt un demonstrēt tautas vienotību, izvairīties no apvainojumiem un nevērsties vienam pret otru. “Es vēlos apliecināt, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi jebkurā brīdī un jebkādos veidos aizsargāt Latvijas iedzīvotājus, neskatoties uz viņu nacionalitāti. Kā pierādījusi Ukraina, vienotībai ir milzīgs spēks! Tikai kopā mēs varam stiprināt viens otru, mūsu valsti un Eiropu. Svarīgi ir saglabāt cilvēcību un būt cilvēkiem”, uzsvēra I.Kušners.
Kandavas novadpētniecības muzeja vēsturniece Aksilda Petrevica savā uzrunā atskatījās teju 300 gadu tālā pagātnē, kad 18. gadsimtā radās Krievijas impērija: “Tajā tālajā laikā šī valsts agresīvi paplašināja savu teritoriju Eiropā gan uz rietumiem, gan dienvidiem. Atgādināšu – 1710. gadā Krievija savāc toreiz lielāko ostas pilsētu Baltijas jūras austrumos – Rīgu. 1721. gadā Vidzeme nonāk Krievijas pakļautībā, 1772. gadā – Latgale, 1795. gadā – Kurzeme. 18. gadsimta otrajā pusē, tiek sagrābtas zemes arī Austrumeiropas dienvidos – Krima, Melnās jūras ziemeļu piekraste (šodienas Ukrainas dienvidu teritorija) un Gruzija. Teiksiet, Krievija nebija vienīgā valsts ar agresīvu politiku. Daudzus gadu desmitus Krievijas cilvēkiem par to tiek stāstīts īpašā formā – PRŪSIJA SAGRĀBJ, bet KRIEVIJA PIEVIENO, GLĀBJ un ATBRĪVO! Atšķirību jūtat? Un ja šādi niansētu notikumu gaitu atkārto daudzas reizes, tam sāk ticēt pat neticīgie.”
Uzrunājot klātesošos, Kandavas un pagastu apvienības vadītājs Jānis Mazitāns aicināja Latvijas iedzīvotājus saglabāt vienotību, būt saprotošiem, izpalīdzīgiem un saticīgiem. “Jau septiņas dienas visa pasaule grimst bēdās, sāpēs, bailēs un līdzjūtībā. Cilvēce ir ievilkta kara šausmās. Ukrainā ārdās mantkārība, patmīlība, meli, despotija un varas kāre”, sacīja J.Mazitāns, norādot, ka viņš tic, ka labais uzvarēs, to pierāda demokrātiskā pasaule un tās vienotība. J.Mazitāns: “Dievs, lūdzu apgaismo Krievijas iedzīvotāju prātus un dod viņiem drosmi viņiem apturēt neprātu. Dievs, lūdzu palīdzi ukraiņu tautai, lūdzu sargā viņu aizstāvjus. Dievs, lūdzu sargā mūs visus!”.
Ukrainiete Orisja Urtāne Gajevska, kura Latviju par savām mājām sauc 40 gadus, emocionālā uzrunā pateicās ukraiņu tautai par dzimtenes aizstāvību un latviešiem par lielo atbalstu cīņā par Ukrainas neatkarības saglabāšanu. “Nav tādu vārdu, lai izteiktu, cik sāpīgi skatīties, kā mana tauta cīnās ar ienaidnieku. Šobrīd mana sirds ir sadalīta divās daļās- esmu dzimusi un augusi skaistā vietā Ukrainā- pašā Karpatu sirdī Jaremčes pilsētā, bet nu jau 40 dzīvoju Latvijā un šeit ir dzimuši mani bērni. Pārdzīvoju un ciešu par Ukrainu, par radiem, kuri tur dzīvo un ir kļuvuši par kara bēgļiem. Apbrīnoju, ka Ukrainas tauta, ir spējuši vienā acu mirklī aizmirst savstarpējās nesaskaņas un domstarpības, spēj saorganizēties, saliedēties un cīnīties plecu pie pleca par savu brīvību”, zemu paklanoties par pasaules atbalstu Ukrainai, sacīja Orisja Urtāne Gajevska.
Noslēgumā Kandavas Baptistu draudzes mācītājs Oskars Jēgermanis aicināja klātesošos, vienoties kopīgā lūgšanā par mieru pasaulē, par Ukrainas, Krievijas un Latvijas iedzīvotājiem, kā arī par visiem labas gribas cilvēkiem, kuri uzmundrina, sūta naudu, pārtiku un citādi palīdz Ukrainas tautai cīņā par neatkarības saglabāšanu.
Muzikālos sveicienus izpildīja grupa "Miera Vējos", grupas "Roja" solists Jānis Kalniņš, Kristīne Broka - Meļķe un Solvita Jansone.
Domās un darbos esam kopā ar Ukrainas iedzīvotājiem!
Lasīt visu ziņu (29)