1.augustā sava pagasta un sporta svētkus svinēja Vānes ļaudis. Sporta svētki kā ierasts sākās jau rīta pusē, bija sabraukuši diezgan daudz sportot gribētāju no tālākas un tuvākas apkaimes. Vāneniekus svētkos sveica Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede, novēlot visiem dzīvesprieku, možumu un labus rezultātus sportojot, kā arī dienas gaitā atpūšoties un baudot kultūras norises.
No plkst.13:00 dienas garumā Vānes pagasta Seno lietu krātuvē un bibliotēkā bija apskatāmas izstādes “Redzamais neredzamajā” un Annas Liepas netradicionālie gobelēni “Zaļi krāsainā pasaule”.
Lasīt visu ziņu (16)31. jūlijā plkst. 23:00 Kandavas brīvdabas estrādē "Ozolāji gaidāma muzikālā vasaras nakts performance "ZIEDU DUETS".
Ilgums: 50 minūtes.
Lomās:
Ķeizarkronis: operdziedātājs Juris Jope,
Roze: Baiba Renerte,
Dārznieks: mākslinieks Didzis Paeglis.
Programmā: pasaulē pazīstamas populārās mūzikas melodijas, kā arī pasaulslavenu operu un mūziklu dueti.
Biļetes iepriekšpārdošanā no 6. jūlija Kandavas kultūras nama kasē (T.63182040), vai brīvdabas estrādē "Ozolāji" stundu pirms pasākuma. Biļetes cena EUR 10.00.
Norises vieta - brīvdabas estrāde "Ozolāji"
Lasīt visu ziņu (4)31.jūlijā ekskursijā pa Kurzemes skaistākajām vietām, virzienā uz Liepājas pusi, devās konkursa “Diženi Kandavas novadā 2019” dalībnieki.
Vienas dienas ekskursija ir dāvana visiem iepriekšējā gada konkursa dalībniekiem par atļauju ieskatīties un apciemot viņu sētas, balkonus, dārzus, organizācijas un vērtēt radošumu.
Mūsu mazajā Latvijā ir daudz skaistu vietu, ko apskatīt, un šoreiz ceļš izveda nelielā aplī pa Kurzemes ceļiem. Vien 100 kilometru loku uz vienu pusi izmetot, tik daudz brīnišķīgu vietu tika ieraudzīts un radošu cilvēku satikts!
Kuldīgas vecpilsēta priecēja acis un sirdis ar sakoptību un interesantiem apskates objektiem. 16. un 17. gadsimtā tā bijusi Kurzemes un Zemgales hercoga rezidences pilsēta, kurā uzturējies viņa galms.
Vēlāk tika apskatīta Īvandes muiža un parks, Ēdoles pils un Murkšķu ferma, paēstas gardas pusdienas krodziņā “Pilskrogs”, lai tālāk dotos pie suitiem uz Alsungu, apskatītu Livonijas ordeņa pili, suitu muzeju un Padures pagastā daiļdārzu “Lazdkalni”.
Atceļā ekskursanti iegriezās lauku saimniecībā “Ceiņi”, iegādājās Ceiņu gardo maizīti un sklandraušus un dienas noslēgumā paviesojās Aizputes vīna pagrabā.
Lasīt visu ziņu (171)Biedrība „Kandavas jātnieku klubs STAFETE” no 2020.gada jūnija līdz 2020.gada oktobrim īstenos projektu „ZIRGS - DRAUGS UN PARTNERIS. VASARA”, Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” ietvaros.
2020.gada jūlijā nodarbības notiks šādos datumos:
7.jūlijā no plkst. 11:00 līdz 14:00;
16.jūlijā no plkst. 11:00 līdz 14:00;
21.jūlijā no plkst. 11:00 līdz 14:00;
30.jūlijā no plkst. 11:00 līdz 14:00.
Nodarbības notiks 1 reizi nedēļā, 2 stundu garumā. Mērķa grupa – vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 1. līdz 4. kursam ar priekšlaicīgu mācību pamešanas risku.
Lasīt visu ziņuSamtainās balss īpašnieces, sievišķīgi šarmantās dziedātājas Aijas Vītoliņas solo karjera aizsākas 2003. gadā pēc veiksmīgas sadarbības ar producentu apvienību “Virus Art” muzikālajā projektā “Tango Sin Quinto”. 2005. gadā Aija tiek uzaicināta piedalīties krāsainajā izrādē “Viva La Bomba” kopā ar Intaru Busuli, Uldi Marhilēviču un Laimi Rācenāju, 2006. gada nogalē piedalās ikgadējā, populārajā cabaret uzvedumā “Cabaret Allez” un 2007. gada janvārī - Raimonda Paula sadziedāšanās svētkos Arēnā Rīga. Aija Vītoliņa kā soliste ir piedalījusies pasaulslavenās Bernsteina Mesas uzvedumā, J. Lūsēna operā - melodrāmā “Agrā Rūsa”, muzikālajos uzvedumos “Cabaret plin plin”, “Cabaret Artelis” u.c.
2018. gadā, sadarbībā ar grupu “Tango Sin Quinto”, ir nācis klajā Aijas Vītoliņas pirmais solo albums “Klusums”.
Koncertā Kalnmuižas pils ābeļdārzā klausītājiem būs iespēja baudīt Aijas Vītoliņas un Romāna Vendiņa muzikālos vasaras vakara stāstus dažādās pasaules valodās un melodijās - no Argentīnas līdz Francijai - atgriežoties atpakaļ mūsu pašu skaistajā Latvijā.
Aija Vītoliņa un virtuozais pianists Romāns Vendiņš aicina uz patiesi dzīvu sajūtu vakaru ar filigrāni smeldzīgām un mežonīgi draiskām melodijām.
Biļetes - https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/82375 un "Biļešu paradīzes" kasēs. Cena - sākot no 20,00 eiro. Tuvojoties pasākumam, biļešu cena var tikt mainīta.
Koncerta skatītāju skaits tiks noteikts, ievērojot valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus un pasākuma apmeklētāju drošībai izsludinātās sanitārā protokola prasības.
Koncertu rīko – “BILŽU BIROJS”
Vairāk informācijas - 29282866
No Kandavas pilsētas konkursam “Diženi Kandavas novadā 2020” pieteikti septiņi dalībnieki, kurus 24.jūlijā žūrijas komisija devās apsekot.
Tika vērtēti trīs pilsētas daudzdzīvokļu namu krāšņākie balkoni- Lielā iela 14 (Kristīne Endzele), Kūrorta 2 (Ilona un Žanis Logini), kā arī daudzdzīvokļu nama “Saulītes” balkoni.
Lielās ielas 14, Kandavā ziedošo balkonu konkursam pieteica vērīgie kandavnieki, jo šī vecpilsētas nama krāšņums gadu no gada priecē ne vien vietējos iedzīvotājus, bet arī pilsētas viesus. Par balkona izdaiļošanu jau desmit gadus rūpējas kandavniece Kristīne Endzele. Iepriekš šeit saimniekoja viņas mamma un arī tad balkons ik gadu bija vienos ziedos. Galvenie Kristīnes palīgi ir ģimene, jo īpaši dēls Ralfs, kurš ar prieku iesaistās dārza darbos, nesot no avotiņa ūdeni. Kristīne “uzņēmusies rūpi” ne tikai par balkonu, bet arī par ziedu dobi sētas pusē- tulpju, saulespuķu, pujeņu un citu ziedu krāšņums priecē ikvienu garāmgājēju.
Puķu dobes un krāšņiem ziediem dekorētie balkoni ir viena no skaistākajām rotām, kas ar savu krāšņumu priecē daudzstāvu nama Kūrorta ielā 2, Kandavā iedzīvotājus un garāmgājējus. Par katras dobes ziedu daudzveidību ir savi atbildīgie- vienā mājas galā par to rūpējas Ilona Logina, bet otrā- viņas brāļa sieva Lienīte. Ilona stāsta, ka, begonijas, kas rotā balkonu, rudenī pēc nosalšanas, tiek novietotas pieliekamajā, pārziemošanai. Tā gadu no gada, pārziemojušajām begonijām pievienojas arī jaunas- tās pērk ne vien Ilona pati, bet saņem dāvanā no darba kolēģiem, kuri pamanījuši Ilonas aizraušanos ar ziediem.
Žūrijas komisiju sagaida Uldis Šnikvalds, kurš pastāsta par saimniekošanu daudzdzīvokļu mājā “Saulītes” un izrāda tās apkārtni. Uldis saka, ka šeit ir sava saimniecība- mājai ir sava atsevišķa apkure, ar kuru visi ir apmierināti un ir nosiltināti mājas pamati. Lēnām un pamazām mājas iedzīvotāji strādā pie nama uzlabošanas darbiem. “Saulītēs” šobrīd brīvu dzīvokļu nav, visiem ir īpašnieki- ir kas paši dzīvo, ir kas izīrē. Mājas balkoni tiek rotāti ne vien vasarā, kad tie ir pilni ar krāšņiem ziediem, bet arī ziemā, kad tie izdekorēti ar Ziemassvētku gaismas virtenēm. Lai nama iedzīvotājiem būtu vieta, kur sēt, stādīt un garšaugus audzēt, pie daudzdzīvokļu mājas esošais zemes gabals ir sadalīts ap 20 mazdārziņos.
Žūrija viesojās arī Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā, kas pieteikts nominācijā “Darbīgākā organizācija” un tikās ar trīs ģimenēm, kuru iekoptie īpašumi pretendē uz nomināciju “2020. gada sakoptākā privātmāja”- Laila un Uldis Goldbergi (Sēravotu iela 7), Inese un Edvīns Surgofti (Uzvaras iela 10), kā arī Rudīte un Arvis Enģeļi (Uzvaras iela 16).
Kandavā, Uzvaras ielā 16 jau desmit gadus saimnieko Rudīte un Arvis Enģeļi. Konkursam viņus pieteica dēla draugi un, sagaidot žūrijas komisiju, Rudīte saka: “Plāni mums lieli, bet viss top lēnu un pamatīgi, darba jau vēl te ļoti daudz”. Saimniece stāsta, ka, lai gan abiem gaumes atšķiras, dārza dizainu veido vīrs Arvis. “Viņš sēj un stāda, es tikai tā ravētāja”, saka Rudīte, piebilstot, ka arī ideja starp dienlilijām iestādīt ķirbi, pieder vīram. Dārzā padomāts par visu- ir skaistas ziedu dobes, ir siltumnīca dārza veltēm, kā arī iekārtota vieta vasaras atpūtai. “Mana vājība ir rozes un lilijas, savukārt, vīrs ar mazdēlu burtiski dzīvo siltumnīcā, tā ir vīru lieta,” stāsta Rudīte. Puķu dobe visu vasaru ir ziedos- kad vieni nozied, tad plaukst jau nākamie. Tas tāpēc, ka dobē atrodamas pat 30 dažādas ziedu šķirnes.
Ineses un Edvīna īpašums Kandavā Uzvaras ielā 10, šeit pavadīto divdesmit piecu gadu laikā, ir piedzīvojis grandiozas pārmaiņas. “Pirms divdesmit pieciem gadiem, kad nopirkām šo īpašumu, te bija mājas pamati, un visapkārt dubļu lauks. Tas bija aprīlis, viss slapjš, pārvietojāmies pa laipiņām. Visu cēlām un būvējām paši. Zeme ir mālaina un smaga. Bijām jauni, kad uzsākām te dzīvot - mums bija 33 gadi. Pēc tik ilga laika uzskatām šīs par dzimtas mājām, te viss ir izlolots un savs. Šobrīd mums diviem māja ir daudz par lielu, bet ceram, ka ar laiku te nāks dzīvot, ja ne bērni, tad mazbērni”, stāsta Inese.
“Sākumā dārzā iestādījām 12 ābeles, vēlāk sapratām, ka tik daudz ābeļu mums nevajadzēs- rakām ārā”, atceras Edvīns. “Dārzs iekārtots ar pašu spēkiem un pēc pašu ieskatiem. Tās idejas jau nāca tikai ar laiku. Sākumā nopirku divus krūmus- katru iestādīju savā dārza stūrī”, turpina Inese.
Īpašuma kopējā platība ir 1800 kvadrātmetri, tajā ir krāšņas ziedu dobes, rotaļu zona mazbērniem ar Edvīna pašbūvētu namiņu, kā arī atpūtas vieta. Savulaik dārza teritoriju rotāja pašu izraksts baseins, bet mazbērnu drošības dēļ tas ticis aizbērts.
Laila un Uldis Goldbergi uz īpašumu Sēravotu ielā 7, Kandavā pārvācās 1997.gadā. Pašiem būvējot dzīvojamo māju, ģimene desmit gadus dzīvoja saimniecības jeb vasaras mājā, kurā šobrīd dzīvo pāra dēls.
Saimniece Laila stāsta, ka dārza iekārtošanā nekādi daiļdārzniecības principi nav ievēroti, viss tiek iekārtots, vadoties pēc izjūtām, savam priekam un patikšanai. Ir ziedu un dārzeņu dobes, augļu un ogu dārzs: āboli, avenes, jāņogas un upenes- tā, lai acīm skaisti un vēderam arī tiek prieks. Šogad stādītās krūmmellenes jau pirmajā gadā ražo lielas, skaistas ogas.
Laila un Uldis ir vecvecāki pieciem mazbērniem. “Kopš mums ir mazbērni, vīrs viņiem par prieku katru gadu no koka izgatavo vienu zaķi uz Lieldienām. Pēc zaķu skaita, kas izlikti mājas priekšā, var pateikt, cik gadu mazbērniem”, saka Laila. Uldis ir labs amatnieks, mājās un dārzā redzamais ir viņa roku darbs, arī koka krēsli mājas priekšā, kur vasaras vakaros baudīt saulrietus un vienam otra sabiedrību.
Kandavas Lauksaimniecības tehnikums var lepoties ar šogad atklāto atjaunoto sporta stadionu un dienesta viesnīcu, kas realizēti tehnikuma modernizācijas projektā.
1956. gadā uzceltā Kandavas sporta kompleksa rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2018. gadā un pabeigti 2020.gadā. Veco vieglatlētikas skrejceliņa gumiju vietā tagad ir jauns, moderns segums, pārbūvēti basketbola un volejbola laukumi, atjaunots futbola segums. Pie basketbola un volejbola kortiem nomainīti arī soliņi.
Līdzās sporta stadiona un dienesta viesnīcas pārbūvei, īstenots Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma mācību aprīkojuma modernizācijas projekts. Projekta ietvaros „Lauksaimniecības tehnika” un „Autotransports” profesionālo izglītības programmu īstenošanai, nodrošināti moderni un mūsdienīgi mācību līdzekļi. Dabaszinātņu un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas telpas aprīkotas ar mēbelēm un informācijas un komunikāciju tehnoloģijām. Lai īstenotu profesionālās izglītības kompetences centra funkcijas pieaugušo tālākizglītībā, iegādāts bibliotēkas un semināru zāles aprīkojums.
No Kandavas pagasta konkursam "Diženi Kandavas novadā 2020" tika pieteikti četri pretendenti.
Pirmais no tiem- Laimoņa Zaķa īrisu dārzs, tika apskatīts jau 19.jūnijā. Pie atlikušajiem trim konkursa dalībniekiem žūrijas komisija viesojās 22.jūlijā, apskatot Rūmenes muižu, viesu namu "Meļķerti" un nominācijai "Dižākā lauku sēta" pieteikto īpašumu "Vildiņi", kurā saimnieko Vija Austrupe.
Viesu nams “Meļķerti” atrodas klusā meža ielokā Kandavas pagastā, tikai 5km attālumā no Kandavas. Tur žūrijas komisiju sagaida nama pārvaldniece Margarita Bulgarina, kura jau četrpadsmito gadu koordinē viesu nama darbību, uztur tīrību un kārtību viesu namā un apkārtnē, kā arī komunicē ar klientiem un rūpējas par viesu labsajūtu.
Margarita stāsta, ka lielākoties “Meļķerti” tiek izīrēti kāzu svinībām, retāk gadās, kad viesu namu īrē mazas draugu grupas. Viesu nama īpašnieks ir no Beļģijas, tomēr tas netraucē savu īpašumu Latvijā apmeklēt regulāri un aktīvi piedalīties lielāku un mazāku lēmumu pieņemšanā un rūpēties par viesu mājas attīstību. Katru gadu tiek veikti kādi remontdarbi un uzlabojumi, piemēram, šogad uzstādīts jauns bērnu rotaļu laukums pie viesu nama, atjaunotas un nokrāsotas terases, iegādāti krēsli virtuves zonai, kā arī uzstādīta jauna nojume automašīnām.
Atpūtas kompleksā ir 7,2 ha ainaviska, klusa, labi iekopta teritorija ar dažādām atpūtas - izklaides iespējām. Teritorijā atrodas 2 zivju dīķi makšķerēšanai, telšu un piknika un ugunskura vietas, kūpinātava un lapene ar kamīnu - grillētavu.
Viesu nama viesību zāle piemērota 70 personām, tā ir ar kamīnu, bāru un virtuves stūrīti, pieejama gāzes plīts, kafijas automāts, mikroviļņu krāsns. Tiek piedāvātas naktsmītnes divvietīgā mednieku namiņā, kā arī labiekārtotas istabiņas ar 60 guļvietām viesību zāles 2.stāvā. Viesu mājā ir pieejama pirts un baseins, bet blakus ēkā pieejama liela istaba ar 20 guļvietām vasaras periodā.
Turpat netālu no viesu nama “Meļķerti”, Kandavas pagasta Rūmenē atrodas par Kurzemes pērli dēvētā Rūmenes muiža. Pie muižas žūrijas komisiju sagaida tās pārvaldnieks Gundars Jurēvics, kurš aizraujošā stāstījumā klātesošos iepazīstina gan ar muižas vēsturi, gan interesantiem aizkulišu stāstiem no muižas ikdienas.
Rūmenes muižu ezera krastā ieskauj 8 ha liels ainavu parks. 2009. gadā pabeigtā vērienīgā muižas restaurācija un pārbūve saņēmusi Latvijas arhitektūras augstāko apbalvojumu. Ozolkoks, dolomīts, antīkas mēbeles, taču senajās velvēs nemanāmi iebūvētas vismodernākās tehnoloģijas – tāda ir muižas pārbūves projekta autores arhitektes Zaigas Gailes iecere.
Vissenākās ziņas par Rūmeni atrodamas 14. gadsimtā, bet pati Rūmenes muiža piedzīvojusi gan uzplaukumu, gan posta periodus. Daudz reižu muiža ir nonākusi parādos, tikusi ieķīlāta un pārdota no rokas rokā.
Kungu māju 1876. gadā pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta sāka būvēt barons Viktors fon Disterlojs un to pabeidza viņa dēls Georgs. Muižas ansamblī ir daudz saimniecības ēku, to vidū - staļļi un siltumnīcas.
Vēsturiskajā Staļļa ēkā izvietoti pieci divstāvu apartamenti ar plašu dzīvojamo istabu, virtuvi, lieliem logiem, kuri sniedzas no grīdas līdz griestiem un pa kuriem paveras skaists skats uz muižas pagalmu. Otrajā stāvā atrodas plaša guļamistaba. Katrā apartamentā ir atsevišķa ieeja ar burvīgi iekoptu mazdārziņu, kur nodoties romantiskām izjūtām gleznainā gaisotnē. Muižas viesiem ir iespēja papildināt atpūtu ar relaksējošu pirts rituālu, pastaigāties vēsturiskajā muižas parkā, izbraukt ar velosipēdiem pa tuvāko apkārtni un ap ezeru, uzspēlēt bocce ball vai golfu, nobaudīt pusdienas un vakariņas.
Dārza mājā ir iekārtoti trīs apartamenti, katrs no tiem piemērots divu cilvēku izmitināšanai, un plaša kopēja dzīvojamā istaba ar lielu ēdamgaldu. Viesu ērtībām Dārza mājas pirmajā stāvā ir ierīkota virtuve, kamīns un sauna, kas nodrošinās netraucētu un mierpilnu atpūtu. No apartamentiem paveras skaists skats uz ziedu dārzu un parku. Uz privātās terases iespējams izmantot muižas grilu vai ļauties mieram un privātumam.
"Kultūras kūts"
Mākslas un sarīkojumu telpa, kas atklāta 2019. gada 17. augustā. Arhitekte Zaiga Gaile. Pirmā izstāde "Bez fetiša" bija atvērta plašākai publikai no 2019. gada 20. - 25. augustam. 2020. gada 10.martā saņemta Būvniecības Gada balva nominācijā Pārbūve: 1.vieta – Rūmenes kūts pārbūve par koncertzāli un izstāžu zāli, pasūtītājs HOTEL BERGS, projekts Zaigas Gailes birojs, būvnieks PKE, būvuzraudzība Anna Ķuzāne.
Par nominācijai "Dižākā lauku sēta" pieteikto īpašumu "Vildiņi" pastāstīja mājas saimniece Vija Austrupe: “Māja ir diezgan pasena. Patiesos vēstures faktus nezinu, bet stāsta, ka māja ir bijusi Benjāmiņa zirgu puiša naktsmītnes vieta. Es šeit dzīvoju no bērnības, 1949. gadā mamma māju iegādājās par sertifikātiem. Klāt vēl tika piepirkta zeme, kopumā 7.9 hektāri. Tā bija mežniecības māja, mans tētis bija meža meistars”.
Piemājas plašā teritorija ir sakārtota- pļavā glīti sarindojušies siena ruļļi gaida, kad tuvējai zemnieks tos liks lietā, bet ap piemājas dīķi izveidots akmeņu kompozīciju parks. Tā esot Vijas dzīvesbiedra sirdslieta un akmeņi tiek gādāti no visām Latvijas malām. Mākslinieciskos akmeņu krāvumus papildina seni darbarīki, kas saglabājušies no saimnieces tēva laikiem.
Lasīt visu ziņu (130)