Kandava ir viena no skaistākajām Kurzemes mazpilsētām, kas apbur ar senatnīgo arhitektūru, bruģētajām ieliņām, laternām, kalnaino reljefu un brīnišķīgajiem dabas skatiem. Pirmoreiz Kandava rakstos 1230. gadā. Kandava var lepoties ar vecāko laukakmeņu tiltu Latvijā un hercoga Jēkaba laikā būvēto Pulvertorni.
Kandavas apkārtne bijusi apdzīvota jau kopš agrā dzelzs laikmeta (2. - 4. gs), uz ko norāda vairāki kapulauki un pilskalni Abavas krastos. Kandavas kuršu pils bija viens no senās Vanemas zemes centriem. Senpilsēta ģeogrāfiski izdevīgajā vietā pie lielā Prūsijas zemes ceļa Abavas labajā krastā bijusi jau 10.-12. gadsimtā.
1253. gadā Kandavu ieguva Livonijas ordenis un uzcēla tur fogta pili. Pie tās izveidojās vācu amatnieku un tirgotāju pilsētiņa ar tirgu, darbnīcām un baznīcu. Darbnīcas un veikaliņi bija izvietojušies ap veco Tirgus laukumu, kur krustojās galvenie ceļi, vēlāk ielas, kas vēl šodien saucas Sabiles un Talsu vārdā.
Cauri Kurzemei gāja krusta karotāju ceļš no Rīgas uz Tukumu, Kandavu, Sabili, Kuldīgu un tālāk. Lai nodrošinātu viņu pārvietošanos, sākās nocietinātu mūra piļu celtniecība. Kandavas ordeņa pils celta no 1253. līdz 1259. gadam.
14. – 17. gadsimtā turpinājās Kandavas izaugsme, līdz 1625. gadā tai piešķirtas miesta tiesības. 17. gadsimtā Kandava spēcīgi uzplauka un bija kļuvusi par tuvējās apkārtnes tirdzniecības centru. Pa Abavu uz Ventspils ostu tika pludināti koki, attīstījās sīkas ražotnes – linu austuve, pulvera maltuve, darvas cepļi u.c. Šķiet gandrīz neticami, ka Abavas upe vēl hercoga Jēkaba laikā bijusi kuģojama un tās ūdeņi apskalojuši pilskalnu. 18. gadsimta sākumā Lielais mēris paņēma lielāko daļu pilsētas iedzīvotāju dzīvības. Kandava zaudēja savu līdzšinējo centra statusu. Juridiski pilsētas tiesības Kandavai tika piešķirtas tikai 1917. gadā.
Pilsētas plānojums sadalās divās daļās – Abavas ielejas kreisajā krastā veidojusies vecpilsētas daļa ar centriski vērstu ielu tīklu, labajā krastā - Jaunkandava.
20. gadsimtā Kurzemes mazpilsētu vidū Kandava izcēlās ar lielāko mūra ēku īpatsvaru. Vecpilsētas kolorītu veido slēgtie iekšējie pagalmi ar sētas mājām Lielā, Sabiles un Ūdens ielās, kā arī divstāvu saimniecības ēkām ar galerijām Lielā un Talsu ielā. 19. gs. beigās Kandavā darbojās 9 viesnīcas un iebraucamās vietas. Ir saglabājušās vairākas 18. - 19. gadsimtā būvētas viesnīcu un iebraucamo vietu ēkas ar caurbrauktuvi Lielā ielā 20 un 24, Sabiles ielā 2 un 3.
Daudzas Kandavas ēkas celtas neogotiskajā stilā. No tām ar izsmalcinātību izceļas dzīvojamās ēkas Lielā ielā 10 un Talsu ielā 9, kā arī Sadraudzīgās biedrības ēka Lielā ielā 28. Ar ainaviskumu izceļas Lielās ielas ziemeļu daļa, saukta Vējspārns, kur daudzas ēkas kalna nogāzē būvētas vairākos līmeņos, kā arī Talsu iela ar seno bruģa segumu un akmeņu mūra žogiem.
Kandavas pilsētas ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī – sudraba laukā zaļš ozola zars ar trim lapām un trim zelta zīlēm.
Kandavas novadam bija savs ģerbonis kopš 2013. gada 21. martā – sarkanā laukā melns mežakuilis ar 6 zelta čužu ziediem zem tā. Kandavas novads bija pirmais administratīvais novads Latvijā. Tas tika izveidots apvienojot Kandavas pilsētu un Kandavas, Cēres, Matkules, Vānes, Zantes, Zemītes pagastu laika posmā no 1996. līdz 2009. gadam. Kandavas novada platība bija 648,55 kvadrātkilometri.
Iedzīvotāju skaits Kandavas pilsētā 2023. gadā - 3635. Kandavas pilsētas platība ir 9,5 kvadrātkilometri.
.jpg)
