20.janvārī, kā tas ierasts jau ilgus gadus, Grenču ciemā tika pieminētas 1991.gada janvāra barikādes. Šī pasākuma iniciators un organizētājs jau vienpadsmit gadus ir barikāžu dalībnieks Guntis Gulbis.
Interesanti, ka citur Latvijā barikāžu atceres pasākumus organizē vai nu pašvaldības, vai muzeji un kultūras nami, bet Grenčos to organizē paši barikāžu dalībnieki. Šis fakts bija ieinteresējis arī Latvijas televīziju, kas bija ieradušies nofilmēt sižetu par šo notikumu.
“Ir pagājuši jau 29 gadi kopš 1991.gada barikādēm, daudzi no klātesošajiem piedalījās tajās, bet daudzu jau vairs nav mūsu vidū”, - aicinot godināt aizsaulē esošo barikāžu dalībnieku piemiņu, sacīja Guntis Gulbis.
“Mēs esam apmēram tikpat daudz, cik bijām no mūsu puses uz barikādēm toreiz, esam tikpat draudzīgi sapulcējušies ap ugunskuru. Mēs visi, kas piedalījāmies, toreiz aizstāvējām Latvijas neatkarību, iestājāmies par to. Jau 13.janvārī pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma uz Rīgu devās smagā tehnika, nobloķējot visas Vecrīgas ielas, tika celtas barikādes, pats vienu dienu sargāju Zaķusalā pie televīzijas ēkas, bet otru dienu Doma laukumā. Vēl šodien atmiņā tā neaprakstāmā draudzības sajūta, kas valdīja visu starpā. Traģiskākais bija 20.janvāris, kad notika apšaudes un tika zaudētas dzīvības.” Guntis Gulbis aicināja visus kādu brīdi paklausīties kā toreiz kauca lodes, sakot, ka šodien tās noteikti nevienam netrāpīs, par ko toreiz gan nevarēja būt drošs.
G. Gulbis uzsvēra arī to, ka, ja šodien būtu atkal jāiet aizstāvēt Latviju, viņš to nešauboties darītu, vien piebilstot, ka daudz no tā, ko tauta cerēja iegūt, nav piepildījies, bet ne jau tauta pie tā vainojama, tas lai paliek uz politiķu un valdības sirdsapziņas. “Lai sasniegtu valsts uzplaukumu, ir jāstrādā, vienkārši – no sirds jāstrādā.”
Pasākumā piedalījās Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede. Viņa uzsvēra, ka šis laiks atmiņā iespiedies neizdzēšami, jo 1991. gada februāra sākumā pasaulē nācis viņas dēls, tādēļ barikādēs pati nav piedalījusies, bet sirdī bijusi kopā ar aizstāvjiem. Sirds bijusi satraukta par to, kāda būs Latvijas nākotne. Uztraukusies par vīru un draugiem, kas bijuši uz barikādēm, sekojusi notikumiem pie televizora, baiļojusies un turējusi īkšķus, lai viss būtu labi. Toreiz strādājusi Kandavas sovhoztehnikumā, gatavojuši dalībnieku sarakstus, palīdzējuši organizēt transportu. ”Latvieši spēj mobilizēties, spēj būt kopā brīžos, kad tas ir ļoti vajadzīgs, kad jūtam draudus, ka mūsu valsts var brukt. Domāju, ka arī nākotnē, neskatoties uz šī brīža situāciju politikā, ja tas būtu nepieciešams, latvieši ietu un par savu valsti cīnītos!”
Priekšsēdētāja sacīja paldies Guntim Gulbim par ieguldīto darbu barikāžu atceres pasākumu organizēšanā, saglabājot šo tradīciju daudzus gadus, kā arī sveica viņu apaļā dzīves jubilejā. Tāpat priekšsēdētāja un Zemītes pagasta pārvaldes vadītāja Rita Diduha pasniedza Latvijas Barikāžu muzeja Pateicības rakstus piecpadsmit Zemītes pagasta iedzīvotājiem, kuri piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991.gada janvārī- augustā.