Apskatītas Cēres pagasta skaistākās sētas un krāšņākie dārzi

16.jūlijā žūrijas komisija devās uz Cēres pagastu, lai klātienē apskatītu konkursam “Diženi Kandavas novadā” pieteiktos kandidātus.

Kā pirmo žūrija apskatīja Aigara Ālīša izveidoto siena zārdu pie viņa īpašuma “Kastaņas”. Pirtnieks Aigars pastāstīja, ka ideja radusies, turot godā latviešu tradīcijas- parādīt savai mazajai meitai, kā pirms gadiem ticis žāvēts siens. Viņš norādīja, ka tagad siena zārdus Latvijas ainavā redz reti, turklāt zāli zārdam pļāvis ekoloģiskā veidā- ar izkapti. No zārda paveras skaista ainava, kuru “Kastaņu” saimnieks aicina baudīt ne tikai tuvākos draugus, bet ikvienu interesentu. Tāpat Aigars piedāvā baudīt siltās vasaras naktis, nakšņojot siena zārdā. Siena zārds “Kastaņās” pieteikts nominācijā “Vieta, kas jāredz”.

“Ataugu” mājās, kas pieteikta nominācijā “Krāšņākā daudzdzīvokļu māja” draudzīgi saimnieko trīs ģimenes un vērtēšanas komisiju sagaidīja visas trīs saimnieces- Natālija Murāne, Pārsla Rēdliha un Sanita Alehnoviča. Kundzes pastāstīja, ka teritorija ap māju ir sadalīta tā, lai katrai pietiktu vieta, kur radoši izpausties, pēc saviem ieskatiem audzējot ziedus, košumkrūmus, augļus, ogas un dārzeņus. Par saticīgo kaimiņu dzīvošanu liecina arī tas, ka Natālijas kundze nereti mēdz sarīkot kaimiņu balles. Tiek izvēlēta gadalaikam atbilstoša tēma, sagatavoti atbilstoši ielūgumi un arī ierašanās uz balli notiek tikai attiecīgos apģērbos. Tā kopā jau ir nosvinētas balto liliju, ķiršu, pankūku un zemeņu balles.

Skaistāko dārzu braucām lūkoties “Rūķīšos”, kur saimnieko Dzintra Birziņa un Aivis Vilsons. Plašajā piemājas dārzā ir atrasta vieta košām ziedu kompozīcijām, ziedošiem krūmiem, atpūtas zonai ar grilu un lapenītei, kā arī dārzeņu dobēm, ogu krūmiem un augļu kokiem. Saimniece pastāstīja, ka viņai ir kupls bērnu un mazbērnu pulciņš, kas vasarās labprāt ciemojas Cērē. Viens no mazdēliem nodarbojas ar futbolu un “Rūķīšu” plašā dārza teritorija ļauj mazdēlam arī vasaras periodā turpināt futbola treniņus.

Nominācijai “Dižākā lauku sēta” pieteikta māja “Zīlītes”, kurā saimnieko Marija un Balis Raginski. Marija pastāstīja, ka pati ir poliete un nākusi no Baltkrievijas, un vīrs no Lietuvas, bet abu ceļi savijušies Cēres pagastā. Piemājas teritorija ieturēta vienotā senlatviešu stilā- ar melno virtuvi, šķūnīšiem un senajiem darbarīkiem pie sienas. Pie mājas logiem, pašā sētas vidū ir ierīkota krāšņa ziedu dobe, tajā zied cēlas lilijas dažādās krāsās. Saimniece stāsta, ka dzeltenās lilijas šogad uzziedējušas pilnīgi citā vietā, ne tajā, kur stādītas, jo puķu sīpolus pārvietojušas žurkas.
Marijas kundze žūriju iepazīstināja arī ar savu vaļasprieku- lupatu deķīšu darināšanu.

Dienas noslēgumā žūrijas komisija viesojās pie Ligitas un Ēvalda Pīterniekiem saimniecībā “Branči”, kas pieteikta nominācijā “Sakoptākā zemnieku saimniecība”. Saimniecībā ietilpst 30 hektāri aramzemes, pārējais- meži, lauki, dīķis. Māja Pīternieku ģimenei ir dzimtas mantojums, bet atgriežoties no izsūtījuma dzimtajās mājās, daudz kas bijis nopostīts un viss bijis jāsāk no jauna. Par Eiropas projekta naudu tika ierīkots ābeļdārzs un uzcelta jauna kūts. Nodegušā šķūņa vietā uzcelts jauns. Saimniecībā ietilpst govis, teles, vistas, aitas. Dārzā tiek audzēti āboli, bumbieri, plūmes, ķirši, smiltsērkšķi.

Turpat “Brančos” saimnieko arī Cēres pamatskolas skolotāja Evita Bērziņa ar vīru Aivaru, kura šogad pieteikta nominācijai “Radošākais novadnieks”. Evitas radošums izpaužas dažādos veidos- dārzkopībā, floristikā, dziedāšanā, ģitārspēlē, šūšanā, scenāriju rakstīšanā, dekoru veidošanā un virknē citu radošu izpausmju.
Evita Bērziņa ir pirmsskolas skolotāja un sociālo zinību skolotāja Cēres pamatskolā. Viņa vada teātra un deju pulciņus, iepriekš vadījusi arī floristikas pulciņu.
Piemājas teritorijas krāšņo dārzu ar strūklaku, tiltu, dārza māju un citiem vides objektiem ir izplānojusi Evita. Mājiniekiem ar viņu esot grūti, jo kā radošam cilvēkam ir vēlme katru gadu dārzu uzlabot, papildināt vai šo to pamainīt, un tajā tiek iesaistīta visa ģimene.
No pagājušā gada Evita sākusi uzvest teātra izrādes ar vietējo skolēnu piedalīšanos. Skatītājiem ir izrādītas tādas izrādes kā “Kaķīša dzirnavas” un “Mēness asaras”, bet viss ir aizsācies ar izlaidumu un citu nozīmīgu pasākumu organizēšanu. Tā, piemēram, Evita uzvedusi teatralizētu uzvedumu par godu Latvijas simtgadei "Riti dziesmu kamolīti cauri latvju simtgadei", kas skatītājiem sagādājis daudz skaistu un emocionālu brīžu.
Evita ir ne tikai izrāžu režisore, bet veic arī visus citus ar to saistītos darbus- raksta scenārijus, veido deju horeogrāfiju, šuj un pāršuj tērpus, gatavo skatuves dekorācijas. Jāpiebilst, ka tas viss lielākoties tiek darīts ar lielu entuziasmu un par personīgajiem līdzekļiem.