Trešdien, 27.septembrī, pie multifunkcionālā jaunatnes centra “Nagla” Kandavā uz radošu pikniku un diskusiju brīvā gaisotnē pulcējās Tukuma novada jaunieši, viņu vecāki, sociālie darbinieki un pašvaldības pārstāvji, lai diskutētu par sociālo darbu kopienā un vienotos par paveicamo darbu sarakstu iedzīvotāju dzīves uzlabošanai novadā. Centrālā loma pasākumā šoreiz bija atvēlēta tieši Tukuma novada jauniešiem, kuri bija vienisprātis, ka viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem pārmaiņu veicināšanai ir savstarpējā saziņa un spēja uzklausīt dažādu paaudžu pārstāvju viedokļus.
Jaunieši radošajās darbnīcās moderatora Māra Oltes vadībā tika mudināti paust savu vīziju par to, kādam jābūt sociālajam darbiniekam kopienā, lai tas veicinātu pozitīvas pārmaiņas, kā arī atklāja, kas, viņuprāt, ir svarīgs, lai uzlabotu kopienas dzīvi un arī jaunieši kopienā justos iekļauti un uzklausīti.
“Šis projekts par sociālā darba kopienā attīstību ir nozīmīgs tieši ar to, ka kopā saved dažādas paaudzes – jauniešus, bērnus, vecākas paaudzes pārstāvjus. Lai gan katram ir savas intereses un personība, ir svarīgi meklēt un atrast veidus, kā šīs intereses apvienot. Rezultāts, ko mēs kā kopiena vēlamies panākt, taču ir viens – labāka dzīve mums visiem,” pasākumā teica Tukuma novada priekšsēdētāja vietniece Inga Priede.
Pasākuma laikā izskanēja arī ne mazums radošu ideju, kā uzlabot dzīvi kopienā visiem tā biedriem, tostarp veicināt aprites ekonomikas iedzīvināšanu, lai dalītos ar dārza veltēm, grāmatām un citām lietām, kas, lai gan kādam nevajadzīgas, var noderēt citam. Tāpat jaunieši pauda, ka par svarīgu uzskata drošu un pieejamu brīvā laika pavadīšanas un sportošanas iespēju jauniešiem, neatkarīgi no viņu ģimenes rocības. Taču, iespējams, pasākuma svarīgākā atziņa bija aicinājums pieaugušajiem uz atvērtību un dialogu, uzklausot katru kopienas locekli.
“Pieaugušie ir tikpat atšķirīgi, cik jaunieši: kāds mūs saprot vairāk, cits – mazāk. Un tāpat ir jaunieši, kas atvērtāki sarunai, un tādi, kas mazāk. Ja es ko varētu novēlēt pieaugušajiem mūsu novadā, tad tā būtu iedziļināšanās spēja: censties atcerēties, kādi viņi paši bija, jaunāki esot, lai labāk saprastu arī mūs. Droši vien tas arī ir tas, kas visvairāk nereti pietrūkst – sarunas un iedziļināšanās,” teica viens no jauniešiem - pasākuma dalībniekiem Artūrs Šeinbergs.
Domnīca “Pikniks ar savējiem pie ugunskura” tika rīkots ar mērķi uzklausīt vietējos iedzīvotājus, kā arī skaidrot sociālā darbinieka kopienā mērķus un iespējas. Tajā piedalījās Tukuma novada domes, Tukuma Sociālā dienesta, Labklājības ministrijas, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji un vietējo jauniešu vecāki. Pasākumu vadīja pētnieks, aktīvists un tētis Māris Olte.
Pasākums Tukuma novadā norisinājās Labklājības ministrijas (LM) organizētās kampaņas “Savējais savējiem!” ietvaros, kas šī gada rudenī notiek visā Latvijā. Kampaņa tiek rīkota, noslēdzoties LM īstenotajam pilotprojektam “Sociālais darbs kopienā”, kura mērķis ir sociālo problēmu risināšana un to preventīva novēršana kopienas līmenī, aizsniedzot neaizsargātākās iedzīvotāju grupas, aktivizējot kopienu iekšējos resursus un veicinot sadarbību starp iedzīvotājiem un pašvaldības vadību. Atšķirībā no sociālā darbinieka, kura uzdevumi ir saistīti ar individuālu atbalstu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, sociālais darbinieks kopienā fokusējas uz sociālo problēmu prevenci, aktīvi iesaistoties visas kopienas dzīvē. Neskatoties uz būtiskajiem ieguvumiem iedzīvotājiem, šobrīd Latvijā sociālais darbinieks kopienā kā amata vieta ir tikai nelielā skaitā pašvaldību.
Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros 2022. – 2023. gadā deviņus mēnešus tika īstenots pilotprojekts, pārbaudot sociālā darba metodiku “Sociālais darbs kopienā” septiņās pašvaldībās - Cēsu novada pašvaldībā, Tukuma novada pašvaldībā, Bauskas novada pašvaldībā, Rēzeknes novada pašvaldībā, Ādažu novada pašvaldībā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā un Rīgas valstspilsētas pašvaldībā. Sociālā darbinieka kopienā loma un nozīme arvien vairāk tiek apzināta, gan aktivizējot jau esošas vietējās kopienas, apzinot to resursus un iespējas, gan palīdzot izveidot jaunas kopienas, lai sasniegtu sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas un tādējādi preventīvi risinātu dažāda spektra sociālās problēmas novadā. Sociālajam darbiniekam ir saistošas sociālā darba profesijas vērtības un ētikas kodekss, kas ir nozīmīgs profesionāļu instruments ikdienas darbā ar kopienām.