Vilis Bērziņš (1900 – 1979) dzimis Kandavas pagasta „Zoķos”. Mācījies Tukuma vidusskolā, tad iestājies Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, bet vēlāk turpinājis studijas arhitekta specialitātē. Studijas nebeidzis tēva slimības dēļ. Atgriezies un saimniekojis vecāku saimniecībā.
Glezniecību mācījies pie Vilhelma Purvīša. Šī laika posma gleznas gājušas bojā. Izstādēs piedalījies no 1936. gada.
1949. gada 25. martā kopā ar māti Lību, sievu Valiju un bērniem - Agri, Antru un Juri izsūtīts uz Tomskas apgabala Šegarkas rajona Gingazova sādžu. Latvijā atgriezies 1956. gadā un strādājis meliorācijā. Šajā laikā intensīvi pievērsies glezniecībai.
V. Bērziņa gleznās valda spilgtu krāsu bagātība. Viņa gleznu sižeti ir vienkārši un ikdienišķi – pļava, uzarta zeme, ziedu buķete, meliorācijas darba ainas. Katrā šajā dabas attēlojumā mākslinieks ir panācis apbrīnojamu krāsu skanējumu.