Valdeķu pils, muiža

Piezīmes: Apmeklējumus iepriekš jāpiesaka.

Apraksts: Vārds Valdeķi nozīmē - meža kakts. 1845. gadā muižas īpašnieks Nikolaus fon Koskuls no dažām Aizdzires muižas zemnieku mājām izveidoja Valdeķu muižu, ko uzdāvināja savai laulātajai draudzenei Luizei, dzim. Hānai. Valdeķu muižas pils ēka uzbūvēta 1882. gadā, iespējams, to projektējis Kurzemes arhitekts Teodors Zeilers. Ēkai neparastu noskaņu piešķir barokāli veidotās uzejas kāpnes, kas būvētas 20. gadsimta 30. gados.
20. gadsimta sākumā muiža piederēja sūtnim Eiženam Švarcam. 1931. gadā, to stipri nolaistu, no tēlnieka Arnolda Dzirkaļa par 45 tūkst. latu nopirka Latvijas preses karalis un miljonārs Antons Benjamiņš (1860 -1939).
A.Benjamiņš bija laikraksta "Mājas Viesis" atbildīgais redaktors, kas no 1911. gada izdeva laikrakstu "Jaunākās Ziņas", no 1924. gada - žurnālu "Atpūta".
Antons un Emīlija Benjamiņi 30.gadu beigās Valdeķu muižu īsā laikā izveidoja par lauku paraugsaimniecību - "Latvijas lauku pērli". Skaistu ainavu veidoja parks, dīķu kaskāde ar tiltiņiem un paviljoniem.
1941. gadā muiža nacionalizēta, īpašniece E.Benjamiņa deportēta uz Sibīriju. Antons Benjamiņš mira savā Valdeķu īpašumā. Kara laikā pili Benjamiņiem atņēma, bet 1997.gadā dzimta savu īpašumu atguva.

Muižā apskatāma viņu audžudēla Jura Benjamiņa, kurš bija Latvijas pirmais krāsu fotogrāfs, ķīmiķis, filmu fabrikas īpašnieks Kanādā, ceļojumu lielformāta fotogrāfiju izstāde.

Valdeķu muižā agrāk atradās Kandavas pagasta izpildkomiteja, bibliotēka, ambulance.

Muižu ir iespējams apskatīt iepriekš vienojoties.

Informācija: I.Dišlere, A.Ozola "Muižas lauku kultūrvidē" (2002).

2021. gada septembrī pirmizrādi piedzīvo daudzsēriju filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene". Stāsts septiņās sērijās ir par starpkaru Latvijas preses karalieni – "Jaunāko ziņu" un "Atpūtas" izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu. Filmas kadri tapuši arī Benjamiņu lauku rezidencē – Valdeķu muižā, kurā saimnieko un ģimenes vēsturi sargā Pēteris Benjamiņš, Emīlijas mazdēls. Pētera tēvs Juris Benjamiņš bija Emīlijas māsas Annijas dēls Georgs Aihers, kuru izdevēji adoptēja, un viņš tika nosaukts par Juri Benjamiņu.