16. novembrī Cēres pamatskolas zālīte tika svinēta Latvijas simtgades jubileja. Neskatoties uz to, ka pasākums notika plkst. 13.00., apmeklētēju bija ļoti daudz. Bija ieradušies gan vecāki, gan pagasta iedzīvotāji, gan viesi no Kandavas, un tas sagādāja patiesu prieku. Klātesošos svinīgajā pasākumā sveica G. Cīrule , M.Jēce un I.Lazdāne.
Svētku režisore un ideju autore Evita Bērziņa pasākumu caurvija ar savām dzejas rindām, kuras bija veltītas tieši šim pasākumam. Latvijas simtgades stāsts no lielā simtgades kamola tika atritināts pa posmiem, sākot no mūsdienām līdz Latvijas dibināšanai. Latvijas likteņstāstu cauri visiem posmiem izdejoja Biruta Grīnberga. Pasākuma vadītāji Samanta Šulca un Gvido Bērziņš, kuri īsi un kodolīgi raksturoja katru vēsturisko posmu, tādejādi atgādinot mūsu zemes vēsturi.
Šā laika posmā piedalījās pirmsskolas ansamblītis, skolēnu popgrupa un Cēres pagasta sieviešu vokālais ansamblis. Atmodas laika posmā teātra un deju pulciņa dalībnieki paši iejutās barikāžu dalībnieku lomā. Pie ugunskura tika dziedātas un spēlētas atmodas laika dziesmas. Ar sarkanbaltām lentām tika izdejots tā laika nezināmais un baisais laiks. Teatrāli tika parādīts, kā tolaik drosmīgie barikāžu dalībnieki sargāja savu valsti – Latviju.
Tautiski un patriotiski veidots bija Latvijas „zelta” laika posms, kurš sākās ar "Nakts Zvaigžņu" deju, kura simbolizēja tumsu, neskaidrību, latviešu tautas savstarpējo naidu un gaismas meklēšanu. To ar gaismas lukturīšiem izdejoja 7. – 8. klašu meiteņu deju kolektīvs. Sprīdītis - Andris Lagzdiņš aicināja visus atgriezties mājās un kopīgi rūpēties par mūsu zemi, savām mājām un Latviju, lai arī cik grūti tas būtu. Kopīgi ar Aleksu un Robinu Valteriem Andris spēlēja emocionālo „Fināla dziesma” melodiju, kura aicināja visus atgriezties mūsu zemē - Latvijā. Tam sekoja „Latvju saules deja” 3. – 7. klašu deju kolektīva izpildījumā, kura simbolizēja tā laika latviešu tautas vienotību, strādīgumu un valsts ekonomikas strauju augšupeju. Teatrāli dejā ar tautiskām jostām tika parādīti Latvijas tīrumi , no kuriem izveidojās akas zīme, tad saule. Un Latvija ir tai pašā viducī, un tā tur sauli savās rokās, bet apkārt ir laimīgā latviešu tauta.
Īpaši emocionāls bija Latvijas dibināšanas posms, kad Latvijā bija karš, to Biruta izvingroja uz sava audžutēva Ēvalda Pīternieka izgatavotā kamola, skanot I.Kalniņa instrumentālajai mūzikai „Pūt vējiņi”. Noslēgumā viss izritinātais Latvijas liktensdziesmu kamols tika atkal satīts atpakaļ vienā lielā kamolā, skanot mūsu latviešu mīļākajai dziesmai „SAULE, PĒRKONS, DAUGAVA”.
Neizpalika arī lielā un garšīgā svētku kūka, ko, no vecāku sagādātajiem produktiem, no visas sirds bija cepusi Sanita Alehnoviča.
Tam sekoja Evitas lielais paldies visiem, kuri bija palīdzējuši šī pasākuma tapšanā, īpašs paldies Aivaram Rožinskim, Evijai Lazdānei un skolēniem, kuri piedalījās šā pasākuma dekorāciju un tērpu tapšanā. Sirsnīgu un līdz asarām aizkustinošu paldies par izturību un pacietību skolotājai Evitai Bērziņai skolēnu vārdā teica Elizabeta Heinsone. Neizpalika arī sirsnīgie paldies no apmeklētājiem, un viņu sajūsmu asaras bija lielākais gandarījums. Bet vislielākais prieks par skolēnu un vecāku pateicību, jo tas dod prieku un vēlmi strādāt tālāk.
Lasīt visu ziņu (51)16.novembra pusdienas laikā kā pirmie Latvijas simtgades svētkus Kandavas novadā atzīmēja Cēres pagasta ļaudis, kas kopā ar skolēniem un skolotājiem, kuplā pulkā bija ieradušies Cēres pamatskolas zālē.
Muzikālo kompozīciju “Riti dziesmu kamolīti cauri latvju simtgadei” izritināja Cēres pirmsskolas vecuma bērnu vokālais ansamblis, skolēnu popgrupa “Talantu fabrika” un instrumentālais ansamblis, skolēnu deju un teātra pulciņš, mazā akrobāte Biruta un pagasta sieviešu vokālais ansamblis Madaras Rutkas vadībā. Ritējumu vadīja Gvido Bērziņš un Samanta Šulca, bet pasākuma režisore bija Evita Bērziņa.
Lasīt visu ziņu (57)16.novembrī plkst. 19:00 Valdeķu kultūras namā LR 100.gadadienai veltīta muzikāla kompozīcija "Tas bija reiz sen...".
Austras Skujiņas dzeja ansambļa "Do-Re-Mi" izpildījumā.
Lasīt visu ziņuSkaista mana tēvu zeme
Par visām zemītēm:
Augsti kalni, plaši lauki,
Zilis jūras ūdentiņš.
Šogad mūsu Latvijai aprit 100 gadi. Visu nedēļu bērni veidoja dažādus darbiņus par godu šim notikumam.
16. novembrī kopīgi gatavojām svētku kūku, klausījāmies Latvijas himnu, skaitījām dzejoļus, noskatījāmies animācijas filmu "Neparastie rīdzenieki" un protams, ka ar gardām mutēm apēdām kūku. Paldies vecākiem par atbalstu un sadarbību!
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (10)15.novembra rītā Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas aktu zālē pulcējās pirmsskolas un vecāko grupiņu bērni, lai ar svinīgu pasākumu “Skaista mana tēvu zeme…” atzīmētu Latvijas simtgadi.
Svinīgo pasākumu vadīja mūzikas skolotāja Elīna Jēgermane tērpusies tautas tērpā. Mazie audzēkņi godināja un veltīja labas domas Latvijai, runājot dzeju un dziedot dziesmas par Dzimteni.
Pēc kopīgajām dziesmām bērnus gaidīja interesanta un atraktīva zināšanu pārbaude konkursā “Vai tu zini?”, aicinot atpazīt ēkas, vietas un objektus Kandavā un Latvijā. Prieks, ka bērni daudz zina par savu pilsētu, Latvijas simboliem un skaistākajām vietām. Tika pārbaudīta arī audzinātāju veiklība un muzikālā dzirde, mēģinot atpazīt tautasdziesmas pēc neliela dziesmas fragmenta, kuru uz vijoles nospēlēja mūzikas skolotāja.
Kā jau katru gadu, arī Latvijas simtgades laikā, Cēres pamatskolā norisinājās zēnu spēka, izturības un veiklības sacensības "Cēres Lāčplēsis 2018". Īsi par Latvijas karavīriem un to nopelniem Latvijas pastāvēšanā pastāstīja vēstures skolotāja Juta. Un tad cīņa varēja sākties!
Cīņā uzvarēja: 1.-4.klašu grupā: 1.vieta -Ingus Rožinskis, 2. vieta - Ilvars Rožinskis, 3. vieta - Dāniels Miezis.
5.-7.klašu grupā: 1. vieta - Jānis Tīrums, 2. vieta - Ralfs Konovs, 3. vieta - Robins Valters
8.-9.klašu grupā: 1. vieta - Kristers Kašlajs, 2. vieta - Oskars Granapskis, 3. vieta - Emīls Lagzdiņš.
Paldies sporta skolotājam Aivaram un 7.klasei par pasākuma organizēšanu!!!
Lasīt visu ziņu (43)11. novembrī Kandavas novada muzejā notika tikšanās ar Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Sergeja Lagzdiņa dēlu, mākslinieku Jāni Lagzdiņu.
Atmiņās par Brīvības cīņu laiku dalījās arī Kurzemes cietokšņa muzeja vadītājs Ilgvars Brucis un stāstījumā par Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieku Jāni Reinsonu dalījās Cēres pamatskolas skolotāja Juta Reinsone.
Pēc atmiņu stāstiem svinīgi tika atklāta izstāde "Brīvs, kam dūša brīvam būt!", kurā apkopota informācija par Kandavas novada muzeja apzinātajiem 28 Kandavas novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem un brīvības cīņu dalībniekiem.
Lasīt visu ziņu (53)