Pasākumi

11. novembrī plkst. 16.30 vēsturisks lasījums Kandavas muzejā. Tikšanās ar vēstures doktoru Edvīnu Evartu.

Plkst.17.30 Lāpu gājiens no Kandavas muzeja. Aicinām līdzi ņemt savas lāpas.

Maršruts: 17.30 no Kandavas novadpētniecības muzeja - Ķiršu iela - Lielā iela - Pils iela - Skvērs pie Bruņinieku pils maketa. Lūgums ņemt līdzi savas, ar degšķidrumu uzpildītas lāpas, kā arī svecītes, kuras iedegsim gaismas ceļa veidošanai. Uzmanību! Gājiena laikā būs īslaicīgi satiksmes ierobežojumi Lielā ielā 38 līdz Lielā iela 19 Kandavā.

Lasīt visu ziņu

Lāčplēša diena  1920. gada 11. novembrī tika iedibināta kā Lāčplēša kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena.   1990. gada 3. oktobrī,kad pieņēma likumu „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, 11. novembri noteica par atceres dienu, kurā piemin Latvijas atbrīvošanas karā kritušos karavīrus. Tā 11. novembra nozīme paplašinājās, un tie kļuva par svētkiem, kuros piemin ne vien Lāčplēša kara ordeņa kavalierus , bet visus Latvijas brīvības cīnītājus.

Zemītes sākumskolas skolēni, sadarbībā ar Zemītes TN,devās organizētā lāpu gājienā uz Zemītes pagasta Pavārkalna kapsētu lai godinātu tajā apglabāto Lāčplēša odeņa kavalieru piemiņu un aiznestu svecītes uz viņu atdusas vietām. Pasākumam pievienojās Latvijas armijas kapelāns Uģis Brūklene, kurš aicināja bērnus aizdomāties par patriotisma nozīmi kopīgajā valsts attīstība un dzimtās vietas mīlestībā.    Esam pateicīgi par šo cilvēku ieguldījumu pagātnē, lai mēs varētu dzīvot savā valstī tagadnē. Pieminam un atceramies mūsu pagasta ļaudis: Baltaisvilks Aleksandru  (1889 – 1956)- LKO kavalieris, militārpersona, virsseržants 4. Valmieras kājnieku pulkā, politiski represētais;  Štālu Kārli (1893 – 1966) -  LKO kavalieris, kareivis, laukstrādnieks; Timmermani Aleksandru (1896 – 1981)- LKO kavalieris, kaprālis - kuri savu mūžīgo mieru raduši Pavārkalna kapu kalnā un  Baumani Kārli  (1902 – 1981) - LKO kavalieris, kura atdusas vieta ir Rīgā; Ģelbe Vili (1890 – 1919), kurš pēc nāves, 1921. gadā apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni,jo  krita par Latviju 1919. gada 19. jūnijā Cēsu kauju laikā un ticis  apbedīts Limbažu draudzes kapsētā.

Foto un teksts : skolotāja Aija Ābele un Zemītes TN vadītāja Ērodeja Kirillova

Lasīt visu ziņu (14)

11. novembrī notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas Kandavas stacijā atklāšana pēc rekonstrukcijas, pēc tam- vēsturisks lasījums Kandavas novadpētniecības muzejā un tikšanās ar vēstures doktoru Edvīnu Evartu.

Vakarā Lāčplēša dienas gājiens un piemiņas pasākums skvērā pie Bruņinieku pilskalna Kandavā bija īpaši emocionāls, kurā kandavniekus un Kandavas viesus uzrunāja Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede, Kandavas un pagastu apvienības vadītājs Jānis Mazitāns, bet ar dzeju un dziesmām priecēja mākslinieks Andris Bērziņš. Paldies Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas audzēkņiem par dalību pasākumā un visiem, kuri kopīgi ar svecītēm un lāpām veidoja gaismas ceļu.

Lasīt visu ziņu (31)

Lasīt visu ziņu

Mārtiņa gailīši dancīti veda....

Zemītes sākumskolā un pirmskolā aizvadīta Mārtiņdiena-tardicionāli latviskajā gadskārtā svinamās rudens beigas un ziemas sākums. Šajā dienā Zemītes sākumskolā paviesojās budelīši vai ķekatnieki, ka nu kurā vietā tos sauc. Ar dziesmām, skolotājas Anitas Geidānes vadībā, pieskandināja senās pils kaktus. Ar dejām, ko mācīja skolotāja Olita Tutiņa, iedvesa visos jautrību un spēku visam turpmākajām darba cēlienam. Ķekatnieku stiprināšanai bija sarūpēts arī mazs cienasts no graudaugiem un pašu žāvētiem āboliem,  lai spēks un veselība visiem Mārtiņbērniem garo ziemu pavadot.

Foto: skolotāja Daiga Dzērve

Teksts: skolotāja Olita Tutiņa

Lasīt visu ziņu (18)

Mārtiņš bija labs vīriņš

Par visiem vīriņiem:

Ne ruden, pavasar,

Pašā maizes laiciņā.

Šajā nedēļā jauktās grupas bērni krāsoja un līmēja dažādus Mārtiņdienas gailīšus. Bet 10.novembrī, bērni pārtapa dažādos pasaku tēlos.

Iepazināmies ar Mārtiņdienas tradīcijām, skaitījām dzejolīti,  dejojām dejas, gājām rotaļās. Bērni mēģinājām lasīt "graudus" kā gailīši. Visvairāk graudiņus salasīja Sofija Drūnese. 

Cienājāmies ar pīrāgiem, āboliem un bumbieriem. Skatījāmies latviešu animācijas filmu "Neparastie rīdzinieki".

                                                                                                                                                                                                    Skolotāja Ieva 

Lasīt visu ziņu (15)

Cirka šovs „Cirks no citas planētas” piedāvā mūsdienīgu cirka mākslas izrādi. Tādu kosmisko cirku Jūs vēl nebūsiet redzējuši - jūs sagaida milži, akrobāti, triki ar riņķiem, diožu šovs, lāzeršovs, gaismas gleznu šovs, ekvilibristi, brīnumainie ziepju burbuļi. Skatītāji līdz ar cirka māksliniekiem nonāk elpu aizraujošā nākotnē, jo tikai cirkā ir iespējams un fantastiski kļūst par realitāti! Mazos skatītājus īpaši iepriecinās jautri un smieklīgi klauni un mūsu cirka odziņa - piepūšamais lauvēns! Pasākums paredzēts visai ģimenei!
 
Biļte:  EUR6,-  bērniem; EUR 8,-pieaugušajiem.
Biļešu iepriekšpārdošana Biļešu Paradīzes un Kandavas k/n (63182040) kasēs
  Pasākuma rīkotājs  "L-EVENTS"

Lasīt visu ziņu

6.novembrī Zantes kultūras namā notika maizes cepšanas meistarklase, kuru vadīja radošās mājas "Smilgāji" brīnišķīgā saimniece Aiga Bitmane. Uz meistarklasi bija ieradušies maizītes cepēji no Zantes, Zemītes, Kandavas un pat Rīgas. Noslēgumā katrs apmeklētājs devās mājās ar siltu, smaržīgu un ļoti gardu rudzu ābolu maizes kukulīti. Prieks, ka dāmu vidū bija arī viens kungs, kurš nebaidījās improvizēt un bija paņēmis līdzi žāvētus mango, ko pievienoja savam ceptajam maizes klaipiņam. Rezultāts arī bija ļoti gards! 

      Izrādās, ka "Smilgājos" dzīvo radoši ļaudis - Aiga ir ne tikai izcila konditore un gatavo dažādus gardumus, bet brīvajā laikā nodarbojas arī ar lina izstrādājumu apgleznošanu un pirts tērpu darināšanu, bet Aigas vīrs taisa skaistas lietas no koka. 

        Runājot par linu, Māra Brīvere atnesa parādīt lina kreklu, kas darināts tālajā 1922.gadā un kuru viņa saņēmusi dāvinājumā. 

     Paldies par gardo maizīti "Smilgāju" saimniecei! Paldies maizītes cepējiem! Prieks par šo tikšanos un jauko kompāniju! Nākošā Aigas Bitmanes meistarklase Zantē būs 10.decembrī, kad gatavosim desertu burciņā. Uz tikšanos!

Lasīt visu ziņu (19)

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu (1)

No 8. septembra līdz 5. novembrim Kandavas novadpētniecības muzejā apskatāma Indras Kreceres gleznu izstāde "Sajūtu mirkļi tuvie un tālie".

Izstādes atklāšana kopā ar mākslinieci 8. septembrī plkst. 16.00. Uz tikšanos Kandavas Muzejā!

Lasīt visu ziņu

Ieejas maksa: 2,- EUR

Deju grupas konkursam var pieteikties ar brīvas izvēles priekšnesumu, izvēloties kādu no mūsdienu deju žanriem, kā piemēram Laikmetīgā deja, Džeza deja, Modes deja, Zumbas deja, Hip- hop deja, ritma deja, Aerobikas priekšnesums, kuram ir veidota horeogrāfija.

DALĪBNIEKU VECUMA GRUPAS:
BĒRNI- 1.-4.KLAŠU GRUPA;
JUNIORI- 5.-9. KLAŠU GRUPA;
JAUNIEŠI- 10.-12. KLAŠU GRUPA;
PIEAUGUŠIE- „MŪŽAM JAUNIE" no 18 gadiem, bez vecuma ierobežojuma. 

Pieteikums jāpilda elektroniski. Lūdzu atvērt saiti https://ej.uz/kandavasdejufestivals un aizpildīt pieteikumu līdz 28.oktobrim (ieskaitot).  

Latvijas mūsdienu radošais deju grupu konkurss KANDAVAS DEJU FESTIVĀLS 2022   NOLIKUMS

 NOLIKUMS-%20KANDAVAS%20DEJU%20FESTIV%C4%80LS%202022%20%C4%ABstais.pdf

Lasīt visu ziņu

Režisores Elzas Gaujas veidotās filmas centrā ir trīs māsas, kas dodas riskantā braucienā cauri Eiropai, lai nogādātu savu tuvo mirušo cilvēku līdz dzimtas kapsētai Latvijā.

 Repatriācija maksā tūkstošus, bet māsām makā svilpo vējš. 

Trīs māsu lomas atveido Baiba Broka, Daiga Kažociņa un Anta Aizupe. 

Melnā komēdija, kas runā par nāvi – visticamāk daudziem šis salikums var šķiet galīgi nesaderīgs, bet kā uzsver režisore – filmā nav nekādu pašmērķīgu joku, un tās fokuss ir vērsts tieši uz triju māsu attiecībām, ko šī ekstremālā situācija izgaismo īpaši spilgti.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu