Vēsturisks spiegu trilleris “Suflieris” (Igaunijas, Latvijas, Somijas un Lietuvas kopražojums) stāsta par militārā izlūkdienesta aģentu, kurš dzen pēdas noslēpumainam Padomju Savienības dubultaģentam Otrā Pasaules Kara priekšvakarā. Paralēli spriedzes pilnajam stāstam, arī skaistas mīlestības un smeldzīgu jūtu stīgu.
Lomās: Kaspars Znotiņš , Priit Võigemast, Agnese Budovska, Elmo Nüganen, Gatis Gāga, Dainis Sumišķis. Komponisti Ēriks Ešenvalds un Rihards Zaļupe (izcila kino mūzika!) Filma latviešu valodā ar subtitriem angļu valodā. Rež. M.Paju . Studija: Film Angels Studio, filmas garums 1 st 40 min . Vecuma ierobežojums 12+
Ieejas maksa: EUR 3,-
https://www.youtube.com/watch?v=0CLAOpysGf8
Lasīt visu ziņuPavadi piekdienas vakaru aizraujošā sabiedrībā!
Trīs māsas, trīs valstis, viens busiņš, viens ceļabiedrs un mamma. Traģiskais un komiskais satiekas jaunās režisores Elzas Gaujas debijas filmā “Mamma vēl smaida”, bet īsts sniegs un sals pārbauda aktieru izturību un humora izjūtu.
Vai stāsts, kurā ir iekļauta arī nāve, var būt komēdija? Filmas stāsta pamatā ir patiesi notikumi. Jaunā režisore, debitante lielajā kino, Elza Gauja pieņēma izaicinājumu, vēl būdama Kultūras akadēmijas režijas maģistrantūras studente. Pilnmetrāžas filma uzfilmēta pandēmijas periodā, īstās sniegotās ainavās. Trīs māsas atveido trīs lieliskas aktrises: neatkarīgā Anta Aizupe, Jaunā Rīgas teātra spēks – Baiba Broka un Nacionālā teātra lepnums – Daiga Kažociņa. Visas daiļavas tik dažādas satērpa kostīmu māksliniece Līga Krāsone. Viņas pa ceļam no Somijas savā vecajā busiņā “Mitsubishi”, kurš tiek uzskatīts par nopietnu aktieri ar kaprīzēm, pa ceļam paņēma stopētāju, kuru atveido Matīss Budovskis. Mammu, kura smaida un ir pavisam dzīva, atveido Dailes teātra aktrise Lidija Pupure. Filmas mākslinieks ir Jānis Bijubens, kurš atrada risinājumus visām situācijām.
Kaut arī filmas darbība notiek vairākās valstīs, visa filma uzņemta Latvijā. Kino ir viena liela un izcila mānīšanās māksla. Filma uzfilmēta 25 dienās Liepājā, Ventspilī, Garciemā, Ādažos, Jūrmalā un Rīgā. (Reklāmas teksta avots: ltv.lsm.lv)
Lasīt visu ziņu28. septembrī plkst. 17.00 Kandavas Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā tiks atklāta jauniešu radošo darbu izstāde, kurā izstādīt savus darbus bija iespēja ikvienam jaunietim. Izstādi organizē jauniešu grupa "Sphinx". Ikviens laipni gaidīts!
Lasīt visu ziņu (1)27. oktobrī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma jaunieši piedalījās Latvijas aršanas sacensībās, no kurām atgriezušies ar izciliem rezultātiem - parasto arklu klasē 2. vieta Ričardam Dambergam; tautas klasē 1. vieta - Mairim Mihailovam.
Sacensības notika izmēģinājuma saimniecībā SIA “Upeskalni” Kuldīgas pusē un tās organizēja “Latvijas Arāju organizācija’’ un ,,Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācija’’.
Tehnikuma izglītojamie ne vienu reizi vien pierādījuši savas prasmes aršanā un godalgoto vietu pjedestālos kāpj gadu no gada. Tas nebūtu iespējams bez mūsu pieredzes bagātajiem pedagogiem, kuri ir īsteni sava amata lietpratēji.
No sirds sveicam un lepojamies ar mūsu 3.LM kursa puišiem! Paldies mūsu lieliskajiem pedagogiem Ilgonim Ešenbergam un Jānim Jansonam - tas ir arī jūsu nopelns.
Līdz ar ceļojošo “kausu” un diplomiem, vienam no puišiem būs iespēja piedalīties pasaules aršanas sacensībās, kas nākamgad, aptuveni 50 dalībnieku konkurencē, notiks tepat Latvijā.
Lasīt visu ziņu (3)27.oktobrī Zantes kultūras namā aizvadīta tematiskā ēdienu pēcpusdiena "Nogaršosim rudeni". Čaklās saimnieces galdā cēla dažādus rudens gardumus un dalījās ar ēdienu receptēm. Tika nogaršota ķirbju krēmzupa, kāpostu tīteņi, kartupeļu pankūkas ar malto gaļu, pupiņu salāti, mīkstie mājas sieri ar papriku, čili un zaļumiem, mājas saldskābā maizīte cepta pēc 1987.gada receptes, smēriņš ar zaļumiem, mājas Uncle Ben's mērce, vīnogu kompots, smiltsērkšķu kompots, Māras vasaras liķieris, dažādas sukādes, šokolādes-liķiera konfektes un pat pumperniķeļi pēc 1938.gada receptes. Šogad Zantē rudens patiesi gards un bagātīgs! Paldies saimniecēm par atsaucību! Zantes pagasta bibliotēkas vadītāja bija atnesusi recepšu grāmatas un žurnālus, kuros pasmelties ierosmi turpmākajām tikšanas reizēm. Dažas labas idejas jau ir padomā! Kopā vienmēr garšo labāk!
Lasīt visu ziņuNo 23.septembra līdz 27.oktobrim Kandavas kultūras nama galerijā "Vējspārns" kandavnieces Innas Freibergas dizaina priekšmetu izstāde.
Izstāde apskatāma darba dienās no pl. 9:00 līdz 13:00 vai iepriekš norunājot vēlamo apskates laiku pa tel.: 27022882. Ieeja bez maksas.
Lasīt visu ziņu23.oktobrī devāmies pārgājienā, lai nu jau trešo gadu turpinātu iepazīt skaistas vietas Zantes pagastā.
Iepriekšējo gadu pārgājienos zantenieces Intas Neicinieces vadībā jau esam apskatījuši interesanto gravu veidojumu Āžmugura, Lindes akmeni, kas ir 44.lielākais laukakmens Latvijā, Vepru strautu un gleznaino Lodiņu gravas apkārtni.
Šogad devāmies uz Maitiķu avotu un Vepru alu. Priecājāmies par košajiem rudens dabas skatiem, meža veltēm, līkumainajiem Amulas krastiem un stāvajām gravām. Pārgājienā uzzinājām arī daudz ko jaunu. Uzkāpjot Maitiķu skatu tornī un skatoties pa kreisi Amulas virzienā var redzēt divus uzkalniņus purvā, kas ir aptuveni 12 000 gadu veci. Tie iekļauti Natura 2000 sarakstā, jo Eiropā nav daudz tādu vietu, kur būtu saglabājušās neapstrādātas zemes. Natura 2000 ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šis saraksts tika izveidots, lai aizsargātu Eiropā retas un apdraudētas dzīvnieku un augu sugas un to dzīvesvietas un biotopus.
Netālu no Maitiķu avota atrodas Plāņu muiža, kura militārajā vēsturē iegājusi ar faktu, ka 1945.gada 8.maijā muižas kungu namā tika parakstīts kapitulācijas akts, līdz ar ko „Kurzemes cietoksnis” beidza pastāvēt. Šis gadu skaitlis tagad iegravēts piemineklī.
Paldies Intai Neiciniecei par pārgājienu, kā arī paldies pārgājiena dalībniekiem. Prieks par jauku atpūtu labā kompānijā!
Lasīt visu ziņu (17)Saulainā 22. oktobra pēcpusdienā Pensionāru Dienas centrā pulcējās Kandavas pensionāru biedrības biedri un draugi, lai kopīgi atzīmētu biedrības 60 gadu jubileju.
Nozīmīgajos svētkos klātesošos sveica Tukuma novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece sociālās politikas jautājumos Inga Priede: “Man ir liels gods būt kopā ar jums šajos skaistajos svētkos pie pašas aktīvākās, enerģiskākās un dzīvespriecīgākās mūsu sabiedrības daļas. Jūs esat tie, kas palīdz redzēt gan labo, gan slikto mūsu darbā. Paldies par sanāksmēm, kurās norādāt, kas nav izdarīts pilsētā un pagastos, kā arī sniedzat priekšlikumus, jo tikai kopā mēs varam saskatīt, kas vēl jāizdara un kas ir jau labs padarīts. Novēlu arī turpmāk paust savus priekšlikumus dažādu jomu uzlabošanai”.
Bijušajiem un esošajiem biedrības vadītājiem, valdes locekļiem un grupu organizatoriem jeb gruporgiem tika pasniegtas Kandavas un pagastu apvienības Pateicības par sirds darbu biedrībā. Saulainas dienas, saldāku dzīvi, dzīvesprieku un labu garastāvokli jubilāriem vēlēja viesi no tuvākām un tālākām Latvijas vietām- Kuldīgas pilsētas pensionāru apvienība "Rumbiņa", senioru balles deju klubs "Talsu tango", Tukuma pilsētas pensionāru biedrība un pensionāru biedrība “Vānes Mežrozīte”. Pasākumu ar dziesmām kuplināja Kandavas Mākslas un mūzikas skolas popgrupa “Taustiņi” (vadītāja Andra Vilkauša).
Pasākuma vadītāja Dagnija Gudriķe aicināja domās izstaigāt biedrības vēstures takas. Kandavas pensionāru biedrība vai apvienība, vai varbūt pirmsākumos bijis kāds cits nosaukums, dibināta 1962. gada aprīlī, šādas ziņas tika atrastas Tukuma arhīvā. Par to, ka Kandavas pusē ir rosīgi seniori, neliels rakstiņš bijis publicēts jau 1959. gadā laikrakstā “Sarkanā Kandava”. Kas toreiz vadīja pensionāru biedrību, ziņu nav, vēsture klusē. Vēlāk, 11 gadus pensionāru biedrības priekšgalā bija Staņislavs Klindžāns. Stafeti no Klindžāna kunga pārņēma Vilnis Zutis, vēlāk Edvīns Čākurs, pēc tam vairāk kā desmit gadus biedrības vadītājs bija Zigurds Megnis, bet no 2021. gada Aksilda Petrevica.
Ar nosaukumu Kandavas novada pensionāru biedrība Lursoft datu bāzē tā reģistrēta 2003. gada 24. aprīlī. No 2003. gada tad arī saglabājušās grāmatas ar pensionāru sarakstiem.
Sākumā biedrības pārziņā vairāk bijuši sociālie jautājumi, kā malkas piegāde senioriem un citi līdzīgi. Pēc Kandavas novada Sociālā dienesta izveides, tie visi pārgājuši viņu pārraudzībā, un biedrība vairāk rūpējusies par senioru iesaisti sabiedriskajā dzīvē, kultūras un sporta norisēs. Klindžāna kunga noorganizējis senioru deju kolektīva “Kandavnieks” izveidošanu, kam pateicoties iegūts daudz jaunu draugu un sakaru ar citām pensionāru biedrībām dažādās Latvijas vietās. Pirmo deju kolektīva karogu izgatavojis Mārtiņš Āboliņš, otro karogu pēc Veras Lauvas skices noaudusi Aina Kulmane. Pirmā uzstāšanās “Kandavniekam” bijusi Trīszvaigžņu spēlēs Kandavā 1997. gadā. Žēl, ka šobrīd kolektīvs vairs nepastāv.
Tā laika rats zibējis tik uz priekšu līdz pat šodienai. 2022. gada sākumā Kandavas pensionāru biedrības sarakstos uzskaitīti 235 biedri.