Pasākumi

Lasīt visu ziņu

“Bento kūku” MEISTARKLASE

Gatavojies svētkiem ar saldu un radošu piedzīvojumu Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā!
Aicinām uz Bento kūkas meistarklasi, kur soli pa solim iemācīsies pagatavot savu mazo svētku kūku – no biskvīta līdz dekorēšanai! 

 13. novembris 2025.
 plkst. 17.00
 Ēdienu gatavošanas praktisko mācību kabinetā, Valteru ielā 5

 Dalības maksa: 46,00 €
 Ilgums: līdz 4h
 Vada: Madara Arāja no MadLin's Bakery

 Kas ir Bento kūka?
Bento kūka (saukta arī par lunchbox cake) ir mazas, individuālas kūciņas formāta deserts, kas ievietots ēdiena kastītē. Tā ir populāra Dienvidkorejā un pasaulē — miniatūra, fotogēna un radoši dekorēta kūka, ideāla dāvanai vai svētku galdam. 
Dekorēta ar krēmu, ogām vai maziem zīmējumiem.

 Ko iemācīsies?
No A līdz Z — visu Bento kūkas tapšanas procesu:
- biskvīta sagatavošanu
- pildījuma gatavošanu (divi veidi – Snickers kūka un Ķiršu kūka)
- karameļu vārīšanu uz vietas
- krēma pagatavošanu
- kūkas dekorēšanu un noformēšanu

- Saņemsi arī recepti, lai šo gardumu varētu atkārtot mājās!

 Pieteikšanās:
T. 20021050
 pieaugusoizglitiba@kandavastehnikums.lv

Pagatavo savu mazo svētku kūku un iepriecini sevi vai kādu mīļu cilvēku!

Lasīt visu ziņu

Filmas “Dvēseļu putenis” režisora Dzintara Dreiberga un radošās komandas jaunākais darbs spēlfilma “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” pirmizrādi piedzīvos patriotu nedēļā, 6. novembrī. Filma stāsta par leģendāro sieviešu basketbola komandu “TTT” – par tās drosmi, spēku un vienotību. Padomju okupācijas gados komanda ne tikai izcīnīja neskaitāmas uzvaras, bet arī nesa Latvijas vārdu pasaulē, kļūstot par nacionālās pašapziņas un iedvesmas avotu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Filmas centrālais tēls ir Dzidra Uztupe-Karamiševa – TTT pirmā kapteine un daudzkārtēja čempione, kura ar savu neatlaidību un prātu spēja stāties pretī režīmam ne tikai spēles laukumā, bet arī ārpus tā.

Komanda “TTT” ir 20. gadsimta izcilākā sieviešu basketbola komandai, kuras rašanās stāstā savijas mīlestība,drosme un vēlme pretoties padomju varas totalitārajam režīmam. “TTT” 12 reizes pēc kārtas izcīnījusi PSRS čempionāta zelta medaļas, 18 reizes uzvarējusi Eiropas Čempionvienību kausā (mūsdienās tas būtu pielīdzināms FIBA Eirolīgai) un iekļauta Ginesa rekordu grāmatā.

Šis stāsts ir balstīts vēsturiskos notikumos par pēckara gadiem Padomju Latvijā un basketbolistēm, kas spēja nolikt pie vietas visu PSRS sistēmu. Tas ir veltījums visiem, kuru uzvārdi ir dzēsti no vēstures, bet kuru iespaids ir nenovērtējams. Stāsta centrā – vien retajam zināmā Dzidra Karamiševa-Uztupe, ilgstoši vienīgā latviete Staļina laika PSRS izlasē, “TTT” pirmā kapteine un daudzkārtēja čempione, kam basketbols bija instruments, ar kuru personisku, ārkārtīgi svarīgu iemeslu dēļ apspēlēt gan VDK, gan visu komunistisko impēriju. Dzidras Uztupes-Karamiševas lomā iejutusies aktrise Agnese Budovska.
Režisors Dzintars Dreibergs: “Šis ir stāsts par pretošanos bailēm, par nepadošanos un spēju apmānīt PSRS sistēmu, iedvesmojot citus un stiprinot ticību sev. Tā es raugos uz “TTT” dzimšanu, uz Dzidru Karamiševu, Skaidrīti Smildziņu, Helēnu Hehtu, Oļģertu Altbergu un daudziem citiem, kā vārdi nav pietiekami zināmi, bet kuru devums mūsu – latviešu – pašapziņai bijis tik spēcīgs, ka palīdzējis saglabāt cerību un drosmīgu garu līdz pat neatkarības atgūšanai”.
Režisors Dzintars Dreibergs: “Pētot “TTT” komandu un Dzidras stāstu, radās vairāki jautājumi, uz kuriem nebija viegli rast atbildes - piemēram, kāpēc profesionāla sportiste, gaidot savu iznācienu laukumā, rokās turēja rotaļu lācīti. Daudzas lietas par šo laiku joprojām ir noklusētas. Filma pie skatītājiem nonāks patriotu mēnesī un ar komandu ceram, ka tas atgādinās to, ka latviešiem vairs nav jāklusē. Jā, toreiz klusēja ar vārdiem, bet ne ar darbiem, kas palīdzēja saglabāt apziņu par mums kā spēcīgu un vienotu tautu. Mūsu vēsture nav tikai sāpju un traumu stāsts, bet arī apliecinājums neticamam spēkam.”

Filmā “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” lomās darbojas Agnese Budovska, Jēkabs Reinis, Artur Smolianinov, Artūrs Smoļjaņinovs, Rēzija Kalniņa, Evelīna Otto, Gatis Gāga, Marta Lovisa Jančevska, Raimonds Celms, Natālija Živeca, Anatolijs Fečins u. c.
Filma tapusi studijā KULTFILMA. Režisors ir Dzintars Dreibergs, operators – Valdis Celmiņš, komponiste – Lolita Ritmanis, scenārija autori – Dzintars Dreibergs un Ligita Lukstraupe, filmas māksliniece – Laura Dišlere, montāžas režisors – Gatis Belogrudovs, skaņu režisors – Aleksandrs Vaicahovskis, kostīmu māksliniece – Sandra Sila, grima māksliniece – Aija Beata Rjabovska, aktieru atlases režisore – Gunita Groša, producenti – Marta Romanova-Jēkabsone, Dzintars Dreibergs, Arta Ģiga, Inga Praņevska.

Ieejas maksa: EUR 4,-

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

11.novembrī iededzām sveces ap mūsu skolas veco ozolu atzīmējot Lāčplēša dienu.

                                                                 Skolotāja Everita Muceniece

Lasīt visu ziņu (5)

Fotogrāfiju izstādē „Baleta valdzinājumā” iekļauti autora darbi no starptautiskā baleta
kamerfestivāla „Kurzemes klasika”, kas norisinājās pērn vasarā Jaunmoku pils dārzā.
Dejotāju grācija, izsmalcinātās kustību līnijas un izjustās emocijas turpina dzīvot
fotogrāfijās, ļaujot no jauna sajust baleta valdzinājumu. Tā ir sinerģija starp dejotājiem un
skatītājiem – brīdis, kurā kustības, skatuves dinamika, emocijas un mūzika saplūst vienā
veselumā. Baleta iemūžināšana fotogrāfijā ir izaicinājums. Tā nav tikai dejas horeogrāfija
vai mēģinājums notvert kustību. Tās ir sajūtas un dejas kaisle, kas piepilda skatuvi un kas
norezonē fotogrāfijā. Tas ir dejas pasaules stāsts par jautājumiem, kas vienmēr ir aktuāli –
dziļa un kaislīga mīlestība, alkas pēc brīvības, neizbēgamā likteņa ietekme uz cilvēka dzīvi,
kā arī pretstatu cīņa starp gaismu un tumsu. Paldies dejas pedagoģei Initai Upmalei par
ieguldījumu izstādes tapšanā.
Par autoru
Mārcis Zeiferts ir dzimis Rīgā (1974). Par sevi viņš raksta: „Fotografēšana mani aizrauj un
nepārtraukti izaicina. Tā ir iespēja ieraudzīt pasauli no citas perspektīvas, atklāt emocijas, notvert
mirkļus un stāstīt stāstus, kas paliek atmiņā. Es esmu Talsu fotokluba biedrs un sadarbojos ar
Tukuma novada fotogrāfiem, kas ļauj man dalīties pieredzē, mācīties un pilnveidot fotogrāfisko
redzējumu kopā ar līdzīgi domājošiem. Iemūžinu cilvēku emocijas un stāstus, kas atklāj cilvēku
būtību un radošo notikumu enerģiju.”
Autors ir aktīvi dokumentējis kultūras un sabiedriskās dzīves un kopienas notikumus
Tukuma novadā, tostarp laikmetīgās dejas kamerfestivālu „Atspulgs kustībā” (2022, 2023,
2024), starptautisko baleta festivālu „Kurzemes klasika” (2024), Tukuma novada „Rožu
svētkus” (2024) un lieluzvedumu „Precību tirgus atkal Tukumā” (2024), kā arī citus
nozīmīgus pasākumus. Viņš piedalījies Talsu fotokluba rīkotajās izstādēs un Kurzemes
fotodienās. Ieguvis 1. vietu „Leica Camera” organizētajā fotokonkursā Latvijā „Mazāk ir
vairāk” (2025). Piedalījies Tukuma fotogrāfu radošās apvienības rīkotajās izstādēs – Muzeju
naktī „Mirkļu mozaīka” (2025), „Tukuma vibrācijas” Rožu svētkos Tukumā (2025).
Darbu autors ir ordinēts Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas garīdznieks (1999),
Tukuma draudzes mācītājs un Kandavas iecirkņa prāvests.
Fotogrāfiju izstāde „Baleta valdzinājumā” atklāta Tukuma kultūras nama izstāžu zālē 2025.
gada martā, kā arī bijusi iepriekš apskatāma Mērsraga Tautas namā un Rīgas Lutera

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

2025.GADA VALSTS SVĒTKU MĒNESIS KANDAVĀ UN VALDEĶOS.

11.novembrī LĀČPLĒŠA DIENA KANDAVĀ.
Pl.18:30 LĀPU GĀJIENS. No 18:00 pulcēšanās un stāšanās gājienam Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma stadiona auto stāvlaukumā. Aicinām līdzi ņemt savas lāpas.
Pl. 19:00 Skvērā pie Bruņinieku pilskalna Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņas pasākums “PIEDERĪBA”. Uzrunas/Dzeja/Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas audzēkņi/Muzikāli priekšnesumi ģitārspēles studijas “N” vokāli-instrumentālā ansambļa “GAMMA” izpildījumā. Aicinām līdzi ņemt svecītes, lai kopīgi veidotu GAISMAS CEĻU! Pasākums bez maksas.

 16.novembrī pl.18:00 Kandavas kultūras nama Lielajā zālē LIELKONCERTS “AR SIRDI KANDAVĀ UN LATVIJĀ”. Koncertā piedalās: Dženija Fūrmane, Evita Ernštreite, Sandra Šteinberga, Sintija Kristāla-Barkāne, Solvita Jansone, Dace Meijere, Liene Grosa, Ance Feldmane, Kristīne Broka-Meļķe, Madara Rutka, Ketija Morāne, Madara Botmane, Ingus Šplīts un citi muzikāli pārsteigumi. Pavadošā mūziķu grupa- Anatolijs Livča (taustiņi), Uģis Krūskops (perkusijas), Pēteris Liepiņš (kontrabass). Pasākuma vadītājs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs. Pasākums bez makasas.

 16.novembrī no pl. 22:00 līdz 3:00 Valdeķu kultūras namā Valsts svētku groziņballe kopā ar MĀRI BLĀZI un DJ. Galdiņu rezervēšana un biļešu iepriekšpārdošana Kandavas kultūras nama kasē. T.:25771108 un zvanot pasākumu organizatorei T.:26671876. Biļetes cena 12 EUR. Uzmanību! Pirms pasākuma Valdeķu kultūras namā biļešu tirdzniecība skaidrā naudā.

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

10. novembrī Zantes pamatskolā notika Mārtiņdienas tirdziņš – rosība, smaržas un priecīga čalošana valdīja visapkārt.

Šogad tirdziņā piedalījās īpaši kupls tirgotāju skaits – 24 dažādi tirgotāji, piedāvājot gan pašu gatavotus našķus un kulinārijas gardumus , gan rokdarbus, rotas, sveces un daudz ko citu .

Tirdziņu svinīgi atklāja 6. un 7. klase, kas uzņemās šī gada rīkotāju un vadītāju godu kopā ar audzinātāju — skolotāju Elitu.

Bērni iepazīstināja ar to, kā radusies Mārtiņdiena un kāpēc to atzīmējam.  Pēcāk notika tirgus lentas atsiešana, ko veica mūsu pašu Mārtiņš , simboliski iezīmējot tirdziņa sākumu.

Par svētku atmosfēru un kultūras programmu rūpējās skolas radošie kolektīvi. Uz skatuves savu veikumu parādīja teātra pulciņš “Svilpis” , priecējot skatītājus ar iestudētu ludziņu, savukārt tautas deju dejotāji ienesa pasākumā dzīvīgumu un latviskas tradīcijas , kārtīgi izdancinot gan sevi, gan skatītāju sirdis.

Mārtiņdienas tirgus Zantes pamatskolā atkal apliecināja, cik svarīgi ir kopīgi notikumi, kas satuvina gan skolēnus, gan skolotājus, gan vecākus.

                                                                                                          Skolotāja Everita Muceniece

Lasīt visu ziņu (24)

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu

Lasīt visu ziņu