Drukas resursa adrese: https://visitkandava.lv/pasakumi/4680/zemites_baznica_nosvinejusi_450_gadu_jubileju
Drukas datums: 11:41:15 22.11.2024

Zemītes baznīca nosvinējusi 450 gadu jubileju

27.08.2017 14:00 - 16:00 kur : Zemītes evanģēliski luteriskā baznīca

dsc_5069.jpg27.augustā Zemītes evanģēliski luteriskajā baznīcā norisinājās 450. gadadienas jubilejas Dievkalpojums. Svētku Dievkalpojumu vadīja Liepājas diacēzes bīskaps Hans Martins Jensons un mācītājs Vilnis Auziņš. Svētkus kuplināja Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede un ansamblis "Cantabile" vadītājs Toms Kazimirisaņecs.

Rakstos Zemītes evaņģēliski luteriskā baznīca pirmoreiz minēta 1567. gadā, kā Kandavas evaņģēliski luteriskās baznīcas filiāle, turklāt ar nosaukumu Plāņu baznīca, jo Zemītes muiža un Plāņu muiža Zantes pusē piederējusi vienam īpašniekam.

Zemītes baznīcas ēka celta pēc Zemītes muižas īpašnieka, ordeņa meistara Hermaņa Butlera, pasūtījuma, kas Zemītes muižu ieguva lēni 1437.gadā no Heinriha Šungela. Atsevišķi vēsturnieki uzskata, ka Zemītes ev.lut. baznīca ir vienīgā akmens mūra baznīca, kas saglabājusies no Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera valdīšanas laika 16.gadsimtā. Baznīcas tornī bija izvietoti 3 zvani ar trim dažādiem gadskaitļiem: 1580., 1662., 1673. Vienam no vecajiem baznīcas zvaniem ir bijis uzraksts: “Kad rakstīja 1585. gadu, tad Bartels Butlers lika mani izliet, tā ir patiesība”. Pēdējais jaunākais baznīcas zvans ticis izliets un uzstādīts 1927.gadā. Pirmās ērģeles baznīcā iebūvētas 1848.gadā. 1852. gadā baznīcā tika veikts kapitālais remonts, kura laikā baznīca tika paplašināta un veikta baznīcas kapličas, kura atrodas zem altāra, aizmūrēšana. Pēc pārbūves baznīcā ir 210 sēdvietas.

Starp 1907. un 1909.gadu Zemītes draudzē bija aptuveni 2200 draudzes locekļi, no tiem 50 bijuši vācieši. Sprediķis noturēts latviešu valodā un 6 reizes gadā arī vāciski.

Daudzus gadsimtus baznīcas altāri greznoja skaisti kokgriezumi, kurus 1933.gadā nomainīja pret altārgleznu. Altāra kokgriezums ir apskatāms Rundāles pils fondod, kur atrodas arī baznīcas kroņlukturis, kristāmbļoda, kauss un divi svečturi. 1963. gadā baznīca tika pamesta un drīz pēc tam arī izdemolēta. Zemītes baznīcā 1967. gadā tapuši nozīmīgi filmas "Kad lietus un vēji sitas logā" kadri. Filmas režisors ir Aloizs Brenčs, galvenajās lomās: Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Lilita Ozoliņa. Filma uzņemta "Rīgas Kinostudijā" pēc Arvīda Griguļa romāna "Kad lietus un vēji sitas logā" motīviem.

80-to gadu beigās Latvijā aizsākās kultūrvēsturiskā mantojuma glabāšanas procesi, kā rezultātā 1990.gadā baznīca tika pie jauna jumta un, klāt esot LKF vadībai Imantam Ziedonim un Ramonai Umblijai, prāvests un draudzes mācītājs Augusts Alers iesvētīja jauno krustu un gaili, kuri tika uzstādīti atpakaļ baznīcas tornī. 1993.gadā, pēc vairāk nekā 30 gadu pārtraukuma, Zemītes baznīcā draudze atkal pulcējās uz Ziemassvētku dievkalpojumu. Ēka tiek pamazām remontēta, pateicoties ārzemju draugu un ziedotāju atbalstam. Tika restaurēta kancele, altāris, ārdurvis, durvis un trepes uz balkonu. Tika izgatavota ilgi gaidītā “Dieva acs”. Notikušas kristības iesvētības un laulības. Pēc baznīcas atdzimšanas Zemītes draudzē kalpojuši vairāki mācītāji: Aivars Beimanis, Gunārs Vinbergs, Jānis Saulīte, Edvīns Vilks. Kopš 2016.gada jūlija šeit kalpo mācītājs Vilnis Auziņš. Pašlaik draudzē ir 30 draudzes locekļi.