Kandavu apmeklē viesi no astoņām Eiropas valstīm

No 13. līdz 16. aprīlim Kandavā viesojas 37 Eiropas mazo lauku pašvaldību hartas dalībnieki no astoņām valstīm – Beļģijas, Francijas, Horvātijas, Lietuvas, Maltas, Nīderlandes, Polijas un Ungārijas.

Ik gadu hartas dalībnieki tiekas kādā no dalībvalstīm, un šogad kārta pienākusi Latvijai, tātad – Kandavai. Kandavā viesi ieradās ceturtdienas vakarā, kur tos sagaidīja grupas “Miera vējos” koncerts un iepazīšanās ar viesģimenēm. Lai iepazītu Latvijas kultūru, tradīcijas un pēc iespējas labāk iejustos vietējos apstākļos visi dalībnieki dzīvoja viesģimenēs.

Piektdienas un sestdienas rīti tika aizvadīti semināros, diskusijās un darba grupās. Kandavas novadpētniecības muzejā ārvalstu viesus par Latvijas trešo atmodu, jeb laika posmu Baltijas valstu vēsturē starp 1986. un 1991. gadu, iepazīstināja Biznesa augstskolas “Turība” docents Dr.hist. Edvīns Evarts. Pieredzē par šī brīža situāciju Ukrainā un to, kā valstī veicas ar nosacījumu izpildi, lai sekmētu Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā, dalījās juriste Alla Kupri no Ukrainas, kura šobrīd patvērumu no kara dzimtenē radusi Kandavā. Darba grupās tika diskutēts arī par tēmām, kā iesaistīt pilsoņus Eiropas veidošanā un veicināt savstarpēju sapratni par Eiropas Savienību, piemēram, argumentējot viedokļus par tēmu- palikt vai pamest Eiropas Savienību, vai ko lokālā līmenī iedzīvotāji var paveikt, lai uzlabotu dzīvi Eiropas Savienībā. Tāpat visi klātesošie varēja pārbaudīt zināšanas interaktīvā spēlē par ES dalībvalstīm.

Ārvalstu viesi apmeklēja Promenādē izveidoto bruģakmeņu Eiropas taku, kuru 2012. gadā izveidoja Hartas viesi no 23 Eiropas Savienības valstīm, iemūrējot katrs vienu bruģakmeni ar laimes pakavā ierakstītu savas valsts nosaukumu. Piektdienas vakarā delegācijas klāja degustācijas galdus ar savas valsts nacionālajiem ēdieniem un dzērieniem, kas ir tradicionāls vakars Hartas dalībnieku tikšanās laikā.Vakara gaitā ar koncertu uzstājās un latvju deju soļus ārvalstu delegācijām mācīja jauniešu deju kolektīvs "Imuliņa" un vidējās paaudzes deju kolektīvs "Ozolāji".

Viesošanās laikā, ārvalstu delegācija apmeklēja vairākas izglītības iestādes, kurās iestāžu vadība un pārstāvji iepazīstināja ar izglītības iespējām attiecīgajā skolā - Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolu, Kandavas Lauksaimniecības Tehnikumu un tam piederošo stadionu, Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālo vidusskolu un Kandavas Mākslas un Mūzikas skolu. Viesi Mūzikas skolā baudīja audzēkņu sagatavotu koncertu, kā arī skolas parkā izvietoja deviņus koka putnu būrīšus ar katras dalībvalsts nosaukumu uz tā. Kandavas K.Mīlenbaha parkā visi vienojās kopdziesmā simboliskam Baltijas ceļam “Atmostas Baltija”.

Lai iepazītu latviešu amatniecības tradīcijas, ārvalstu viesi ciemojās pie lauku sētas “Indāni” saimnieces Signes Ezeriņas, kura labprāt izrādīja un pastāstīja par latviešu dzīvi laukos. Ikviens interesents varēja piedalīties keramikas meistarklasē, keramiķes Lindas Priednieces vadībā izveidojot savu pirmo māla bļodiņu vai krūzi, bet radošās mājas ''Smilgāji" saimniece Aiga Bitmane ar palīgiem piedāvāja katram pašam pagatavot savu rudzu un ābolu maizes kukulīti vai paust savu radošumu lina galdautu rotāšanā ar īpašiem krāsu nospiedumiem.

Noslēguma vakarā viesi un viesģimenes baudīja vakaru grupas "No Boundaries" un atraktīvā vakara vadītāja Roberto Meloni pavadībā. Paldies ģimenēm, kas savās mājās uzņēma viesus: Inita Erenfrīde, Līga Aukšmuksta, Daiga un Māris Pelītes, Daiga un Endijs Priedes, Daiga Puga, Māris Ķieģelis un Ilze Balode-Ķieģele, Danuta un Egīls Dudes,  Jolanta Šēra Zaņģe, Dace un Andrejs Grosi, Dainis Rozenfelds, Ilze Dravniece, Evita un Igors Zaļevski, Dace Rozentāle, Kaspars Ševčuks, Santa un Vilnis Drīksnas, Guntars Indriksons un Raivita Znotiņa, Jānis Mazitāns.

Eiropas valstu mazo pašvaldību harta izveidota 1989. gadā. No katras Eiropas valsts organizācijā tika uzņemta viena lauku pašvaldība, un Latviju tajā pārstāv Kandava. Hartas devīze ir «Ļaudis satiek ļaudis», tās mērķis ir izveidot draudzības tīklu starp Eiropas valstīm, atbalstīt un veicināt aktīvu Eiropas pilsonisko apziņu - iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti Eiropas integrācijas procesā, iesaistīt pilsoņus Eiropas veidošanā un veicināt savstarpēju sapratni par Eiropas Savienību. Eiropas lauku pašvaldību harta ir iespēju lauku pašvaldību iedzīvotājiem iepazīt citu valstu iedzīvotājus, iepazīt citu valstu kultūru, paradumus un dzīvi.